Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Siļķu karaļa” nams

Ēka Helēnas ielā 33 pirmās brīvvalsts laikā bija zināma kā Oskara Veistera māja.
“Kā liecina 1929. gada 24. oktobra “Malienas Ziņās” Nr. 230 ievietotais sludinājums, tad pats namīpašnieks tolaik dzīvoja Pils ielas 48. namā (pirms adrešu maiņas Pils ielas 12. namā), bet Helēnas ielas nama dzīvokļus izīrēja īrniekiem,” stāsta Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova. Sludinājums vēsta: “Saulains dzīvoklis no 4 istabām un ķēķa, un visām labierīcībām izdodams Valmieras pulka ielā 33, pieprasīt Pils ielā 48 pie O. Veisters.”


Periodikas sludinājumos atrodama arī informācija par citiem namīpašnieka peļņas avotiem -
O. Veisteram pirmās brīvvalsts laikā piederēja augļūdens iestāde, viņš tirgoja arī sakņaugu sēklas un siļķes. “Interesanti, ka alūksnieši Veisteru esot saukuši par “siļķu karali”. Domāju, ka ne velti, viņa siļķu produkcijas daudzveidībai var izsekot pirmās brīvvalsts laika sludinājumos,” stāsta vēsturniece.


Par piedāvāto siļķu produkciju var lasīt 1926. gada 11. marta “Malienas Ziņās”. “O. Veistera siļķu noliktava Alūksnē. Pils ielā 12, paša namā. Tālr. 40. Siļķu tirgotava Alūksnē uz tirgus laukuma Nr. 29 piedāvā par vislētākām cenām vairumā un mazumā 1/1mucas un ½ mucas Skotijas, Jarmuth, Tauku, Zviedru, Norvēģu un Holandes siļķes.” Vēlāko gadu sludinājumi vēsta, ka tirgotava pārcelta uz tirgus laukuma namiņu - Pils ielu Nr. 25 a”.


“Savukārt 1943. gadā Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļa “Rīkojuma Vēstnesī” ziņoja par Oskara Veistera nāvi un aicināja trīs mēnešu laikā pieteikties tām personām, kurām uz mantojumu būtu kādas tiesības un prasības, bet tālākās norises jau ietekmēja padomju vara. Periodikas slejas vēsta, ka arī padomju gados ēka kalpoja kā dzīvojamā māja un tajā ienāca īrnieki,” stāsta Z. Pavlova.
Jāpiebilst, ka līdz ar varas un ideoloģijas maiņu iela vairākkārt pārdēvēta. Līdz 1929. gadam tā bija Helēnas iela, no 1929. līdz 1940. gadam - Valmieras pulka iela, līdz 1948. gadam atkal Helēnas iela, bet no 1948. gada līdz Otrās brīvvalsts laikam - Komjaunatnes iela. Tagad atkal soļojam un braucam pa Helēnas ielu.

Slēpņošanās spēle "Discover the city"