Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Alūksnes ielas pirmās brīvvalsts laikā

Laiks rit, bet daudzas sadzīves problēmas arvien aktuālas. Pirmās brīvvalsts laika periodikā var lasīt, ka Alūksnes ielu kvalitāte  bija viena no lielākajām pilsētas domes problēmām,  jo gruntsūdeņu un nepateicīgās augsnes dēļ rudenī un pavasarī ielas bija neizbraucamas un tikai neliela daļa no tām bija bruģētas. 

Aizvien biežāk domes sēdēs tika aktualizēti jautājumi par ielu bruģēšanas nepieciešamību, vajadzīgo materiālu sagādi un finansiālā atbalsta piešķiršanu. “Balstoties uz 1926. gada saistošajiem noteikumiem, par pilsētas ielu, ietvju un laukumu labošanu atbildēja pilsētas pašvaldība, bet par trotuāru tīrību gar bruģētajām ielām, notekūdeņu grāvju iztīrīšanu uz sava apbūves gabala bija jārūpējas gruntsgabalu īpašniekiem vai lietotājiem,” atklāj Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova.

Alūksnes muzeja izrakstu kartotēkā pieejama informācija, ka, piemēram, 1926. gadā Alūksnes pilsētas dome sāka plānošanas darbus, lai izbruģētu Lielā Ezera, Prezidenta Čakstes un Vidus ielu. Savukārt 1928. gadā pabeigta Pils ielas bruģēšana. Z. Pavlova norāda, ka tajā pašā gadā bija plānots pabeigt arī Margaritas ielas bruģēšanu un remontdarbus, tomēr pilsētas domes sēdē tika nolemts, ka ielai nepieciešamos akmeņus izmantos Pils ielas labošanai.
1925. gadā pilsētas centrā bija bruģētas divas, 1928. gadā -  astoņas, bet 1930. gadā - 13 ielas.


Slēpņošanās spēle "Discover the city"