Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atkritumi, kas bīstami dzīvībai

Daudziem no mums saimniecībā atrodama kāda kaste vai skapītis, kur glīti sakārtotas gadiem krātās neizlietotās tabletes, smēres un citi medikamenti. Kaut kur noteikti glabājas arī jau izlietotas baterijas un citi bīstamie atkritumi. Ja veiktu inventarizāciju, noteikti atklātos, ka dažām lietām derīguma termiņš beidzies jau sen. Kāpēc cilvēki mēdz glabāt šādus priekšmetus? Varbūt ir doma, ka tie vēl var noderēt, bet varbūt trūkst zināšanu, kur to visu lai liek, jo izmest atkritumos nebūtu pareizi – kāds var saindēties.

Kur rodas bīstamie atkritumi?
Bīstamie atkritumi rodas uzņēmumu saimnieciskajā darbībā, tie ir, piemēram, ražošanas notekūdens pārstrādes dūņas; metālrūdīšanas duļķes un cietie atkritumi; neorganiskās skābes un sārmus saturoši atkritumi; lauksaimniecības, dārzkopības, medicīnas ražošanas, pārtikas sagatavošanas un apstrādes atkritumi; ķīmiskās rūpniecības atkritumi; kokapstrādes un papīra, kartona, celulozes, skaidu plākšņu un mēbeļu ražošanas atkritumi; ādu apstrādes un tekstilrūpniecības atkritumi; organiskās sintēzes tehnoloģisko procesu atkritumi (plastmasas, mākslīgās šķiedras, krāsvielas, pigmenti, pesticīdi, farmaceitiskie preparāti, mazgāšanas, dezinficējošie un kosmētiskie līdzekļi); pārklāšanas līdzekļu (krāsu, laku, stiklveida emalju), līmju, ķites, tepes un tipogrāfisko krāsu ražošanas, pārveidošanas, piegādes un izmantošanas atkritumi; foto rūpniecības atkritumi; termisko procesu neorganiskie atkritumi, nederīgas iekārtas un smalcināšanas atkritumi; atstrādātas eļļas, par šķīdinātājiem izmantoto organisko vielu atkritumi; baterijas un akumulatori.

Medicīniskos atkritumus –
uz aptieku
Medicīniskie atkritumi ir jāatdala no pārējiem, jo tajos var atrasties dažādi slimību ierosinātāji – baktērijas, vīrusi, sēnītes –, kas bijuši pacientiem, kuriem veiktas medicīniskas manipulācijas ar dažādām medicīniskām ierīcēm, instrumentiem un palīgmateriāliem. Daļa no mikrobiem, kas izkļuvuši no cilvēka organisma un iekļuvuši atkritumu maisā, ir agresīvi, spējīgi izdzīvot ilgāku laiku un kļūt par jaunu slimības avotu. Iedzīvotāji medicīniskos atkritumus var nodot aptiekās, bet ir daži noteikumi, kā to pareizi darīt, piemēram, tabletēm jābūt bez iepakojuma, ampulas un sīrupi jāizņem no kartona iepakojuma, dzīvsudraba termometriem jābūt aizvērtā stikla burkā ar ūdeni. “Mēs pieņemam maisiņa saturu arī tādu, kāds tas ir. Lūgums izņemt no kartona iepakojuma tablešu blisterus vairāk ir tāpēc, lai tie neaizņemtu pārāk lielu vietu. Tabletes izspiest no iepakojuma vai izbērt no trauciņiem nav obligāti,” stāsta SIA “Benu aptieka Latvija” farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna.

Farmaceiti izglīto
iedzīvotājus
Medicīniskie atkritumi ir zāles, kurām beidzies derīguma termiņš; zāles, kuras vairs netiek lietotas; aerosolu iesaiņojumi; asie medicīnas priekšmeti; dzīvsudraba termometri. “Farmaceiti cenšas izglītot iedzīvotājus par pareizu nederīgo, ar beigušos derīguma termiņu un neizlietoto zāļu utilizāciju un nepareizas rīcības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi,” stāsta V.Vīksna.
“Mēness aptiekas 8” vadītāja Maira Ulase stāsta, ka neizmantotos medikamentus aptiekā pieņem un uzlūko to kā vienu no saviem labajiem darbiem. “Zāļu atkritumu savākšana nav noteikta kā obligāta prasība aptiekām. Mēs, farmaceiti, izprotot tā svarīgumu, uzņemamies farmaceitisko atkritumu savācēja lomu. Tā darbos izpaužas arī mūsu zaļā domāšana. Mūsu aptiekā process ir labi organizēts – ir savākšanas konteiners zālēm un atsevišķi dzīvsudraba termometriem. Iedzīvotāji šo iespēju novērtē un izmanto, paradumi ir dažādi,” informē M.Ulase.
Novērojumi aptiekā liecinot, ka cilvēki visbiežāk par liekajām, neizmantotajām zālēm padomā tad, ja kāds no radiniekiem ir aizgājis mūžībā vai arī ģimene dodas uz citu dzīvesvietu. Tad zāļu skapīši tiek rūpīgi pārskatīti un cilvēki nāk uz aptieku ar daudziem medikamentiem.

Daudz jautājumu par
bīstamajiem atkritumiem
Arī citiem bīstamajiem atkritumiem jāpievērš uzmanība. Ja nepareizi apsaimnieko bīstamos atkritumus, tie negatīvi ietekmē cilvēku veselību un vidi. Tādēļ šie atkritumi jāatdala no pārējiem, jo, nokļuvuši kopējā plūsmā, tie var izraisīt nelaimes gadījumus – uzliesmojot, sprāgstot, izdalot toksiskas gāzes. Piemēram, ja zivis, kuru ķermeņos ir uzkrājušies smagie metāli vai kādas citas indīgas vielas, izmanto barībai, var saindēties.
Daudzas valstis atbrīvojas no atkritumiem, tos izvedot speciālās baržās un noslīcinot okeānā. Diemžēl šādas rīcības sekas jau liek par sevi manīt. “Par sadzīves atkritumiem un šķirojamo atkritumu frakcijām – stiklu, plastmasu un papīru – sabiedrības izglītotība ir pieņemamā līmenī, bet aizvien jautājumi rodas par bīstamajiem atkritumiem,” uzsver SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors. Bīstamību nosaka atkritumu sastāvā esošo bīstamo vielu īpašības un to daudzums. Kā bīstami tiek klasificēti toksiski, viegli uzliesmojoši vai sprāgstoši, oksidējoši, kancerogēni, kodīgi, kā arī mutagēni vai infekciozi atkritumi. Bīstamos atkritumus var nodot atkritumu apsaimniekotāju izveidotos speciālos laukumos.
Ir cilvēki, kuri tik ļoti neiedziļinās atkritumu šķirošanā, un viens no tādiem ir Mārtiņš (vārds mainīts). “Vienīgais, ko mēģinu nošķirt no sadzīves atkritumiem, ir baterijas – tās parasti izmetu veikalos, kur tām paredzēta kastīte. Diemžēl medicīniskos atkritumus esmu metis kopā ar citiem,” stāsta Mārtiņš un piebilst, ka par šo tēmu noteikti vajadzētu runāt biežāk. “Parasti tiek apspriesta atkritumu šķirošana klasiskajā veidā – atsevišķi izmest papīru, plastmasu un stiklu. Esmu daudz dzirdējis arī par “Zero Waste” bezatkritumu kustību, bet tas man pagaidām šķiet diezgan nereāli,” atzīst Mārtiņš. 
Arī Kristīne Babre informāciju par bīstamajiem atkritumiem iegūst internetā. Viss ļoti saprotami esot uzrakstīts arī uz lielajiem konteineriem. “Es vienmēr šķiroju atkritumus. Uzskatu, ka visu nedrīkst jaukt kopā – gan vides piesārņojuma dēļ, gan arī tāpēc, ka tādējādi var paaugstināties sadzīves atkritumu apsaimniekošanas cena,” uzsver K.Babre. Lai neveidotos medicīniskie atkritumi, viņa savā mājas aptieciņā cenšas neglabāt lielā daudzumā zāles un iegādājas tās tikai vajadzības gadījumā. Viņa uzskata, ka informācija par to, kas notiek, ja nešķirojam atkritumus, ir diezgan virspusēja. “Mācu arī savam dēlam, ka atkritumi ir jāšķiro, bet, godīgi sakot, izskaidrot, kas notiks, ja visu sajauksim kopā, īsti nezinu. Bet galvenais, ka viņš jau tagad saprot – ir būtiski nošķirt bīstamos un medicīniskos atkritumus no sadzīves atkritumiem,” stāsta K.Babre.

20180423-0905-lvaf.jpg

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Saimnieko gudri