Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Daži aktuāli jautājumi un mīti par grūtnieču ultrasonogrāfiju

Ultrasonogrāfija grūtniecības laikā mūsdienās nav nekas neparasts, to vairums topošo māmiņu uztver kā normu.

Pie šī izmeklējuma jau esam pieraduši vispārējā medicīnas sistēmā, jo ultrasonogrāfija tiek izmantota ļoti plaši, to veic visa vecuma un stāvokļa pacientiem, ar to izmeklē dažādus orgānus.


Uzziniet par ultrasonogrāfijas plašajām iespējām un piesakiet izmeklējumu.


Neskatoties uz ultrasonogrāfijas plašo izmantojamību un pieejamību, pacientiem joprojām ir daudz neskaidrību un jautājumu par šo izmeklējumu. Īpaši tas aktuāli topošajām māmiņām, kuras jūtīgi uztver visu, kas saistīts ar gaidāmo mazuli un viņa labsajūtu. Tāpēc šajā rakstā apskatīsim dažus biežākos mītus un jautājumus par ultrasonogrāfiju grūtniecības laikā.

Izplatītais mīts, ka ultrasonogrāfija kaitē mazulim, nav patiess


Visbiežāk sastopamais nepatiesais mīts ir par to, ka ultrasonogrāfija mazulim kaitē, ka nemaz nav nepieciešams to veikt. Tomēr ārsti, atsaucoties uz daudziem uzticamiem pētījumiem, visi kā viens apgalvo, ka 10–20 minūšu izmeklējums mazulim nekādā veidā nekaitē un nerada diskomfortu.


Māmiņas nereti lasa maldinošu un tendenciozu informāciju internetā, bet pēc tam nāk pie ārsta un paziņo, ka USG neveiks. Ginekologiem nākas šos maldus kliedēt un pārliecināt, ka USG ir gan nekaitīga, gan ļoti nepieciešama procedūra grūtniecības laikā.


Ko ārsts redz ultrasonogrāfijā


Ultrasonogrāfijas metode ļauj ārstam izvērtēt dažādu orgānu un mīksto audu stāvokli. Tas ļauj izanalizēt vēl nedzimušā mazuļa ķermeni, pārliecināties, ka attīstība notiek atbilstoši normām, izpētīt orgānus, arī noteikt dzimumu, kas ir iespējams jau pēc 16. grūtniecības nedēļas.


Pašā grūtniecības sākumposmā ultrasonogrāfijas laikā ārsts apstiprina grūtniecības faktu, izslēdz ārpusdzemdes grūtniecības iespēju, nosaka, cik augļu ir dzemdē, konstatē sirdsdarbību. Katrā izmeklējumā tiek veikti augļa mērījumi, precizēts dzemdību laiks.


I un II trimestra skrīnings ļauj ārstam izslēgt dažādu attīstības pataloģiju iespējamību. Tāpat ārsts ultrasonogrāfijas attēlā pārliecinās arī par mātes veselību — dzemdes un dzemdes kakla stāvokli, novēro rētas, ja tādas ir pēc ķeizargrieziena.

Kuros grūtniecības periodos jāveic USG izmeklējumi


Parasti katras grūtniecības laikā ir vismaz 2–4 USG izmeklējumi, var būt arī vairāk, ja ārsts uzskata to par nepieciešamu. Pirmais USG izmeklējums ir jau 4–6 nedēļu laikā, kad sieviete ierodas pie ārsta, lai pārliecinātos, ka ir stāvoklī.


Pēc tam 11.–13. nedēļā tiek veikts I trimestra skrīnings, bet 20.–22. nedēļā jāveic II trimestra skrīnings. Par USG nepieciešamību III trimestrī lemj ārsts, vadoties pēc tā, kā norit grūtniecība.


Skrīningu laikā tiek veikti specifiski mērījumi, kas ļauj noteikt, vai bērnam ir kādas pataloģijas. Reizēm šī informācija kalpo par pamatu, lai vecāki pieņemtu grūto lēmumu pārtraukt grūtniecību, ja izmeklējumi atklāj, ka mazulis būs ar smagām saslimšanām.


Ir dažas lietas, ko ultrasonogrāfija nevar atklāt


Tomēr jāatceras, ka ultrasonogrāfija nav visvarena, tā nevar 100% paredzēt visu, pamanīt visu un atklāt visas iespējamās mazuļa veselības likstas. Piemēram, USG laikā nav iespējams izvērtēt mazuļa ādas stāvokli, arī pataloģijas, kas attīstās tikai pēc dzimšanas, nevar noteikt, cik stipra būs pēdas iekšējā saite.


Reklāmraksti