Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Reformas diskusijas nerimst 1

Laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” žurnālisti gada otrajā pusē apciemojuši Apes novada iedzīvotājus Apes pilsētā un pagastos, noskaidrojot gan viņu, gan dažādu nozaru speciālistu viedokļus par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu un to, kā tā ietekmēs dzīvi novadā. Viedokļi iedzīvotājiem dalās, tāpat kā tie nav vienoti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS).

Lai arī valdība oktobrī vienojās par novadu reformas plānu, kas paredz pašreizējo 119 pašvaldību vietā izveidot 39, tostarp Apes novada pievienošanu Smiltenes novadam, diskusijas nerimst, un tagad tās aizskanējušas līdz pat Briselei. Tādēļ 4. decembrī Latvijā viesojās Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas eksperti. Vizītes mērķis – novērtēt, vai reforma Latvijā tiek īstenota atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartas prasībām. Savus gala secinājumus un rekomendācijas novērotāji apkopos un pieņems nākamā gada martā, taču jau tagad eksperti uzsver, ka “valdības pārstāvji tiek aicināti konsultēties ar pašvaldībām, pirms pieņemt lēmumu. Jo tikai tā reforma, kas izrunāta ar iedzīvotājiem, ar vietvarām, uzskatāma par veiksmīgu,” vēsta LETA.

Par to, ka diskusijas turpinās arī Apes novadā un ka daļa novada iedzīvotāju tomēr nav mierā ar  VARAM plāniem Apes novadu pievienot Smiltenes novadam, liecina arī laikraksta rīcībā esošā informācija par to, ka tiek gatavota atkārtota parakstu vākšana un sarunas ar Alūksnes novadu par Apes un Apes pagasta pievienošanu, kas sākotnēji bija vēl viena potenciālā apvienošanās iespēja. Par iespējamajām aktivitātēm vēstīsim turpmāk. Šajā publikācijā - konspektīvs pusgada apciemojumu rezumējums, politologa Filipa Rajevska viedoklis par teritoriālās reformas būtību un VARAM viedoklis.
Sandra Apine, Aivita Lizdika, Dace Plaude

Apeniešu domas
● Apenieši secina, ka mūsdienās gandrīz viss sasniedzams, līdz ar to nav svarīgi, kur atrodas novada centrs.
● Attālumam mūsdienās nav nozīmes.
● Ikdienas darīšanas mēdz būt gan Smiltenē, gan Alūksnē.
● No pašvaldību reformas lielākoties sagaida efektīvāku pašvaldības darbību.

Viedokļi Apes pagastā

● Uztrauc neziņa, ko likvidēs un samazinās.
● Apes novads abējādi būs nomale.
● Intereses pēc varētu pievienoties Smiltenei.
● Reforma – lai pamainītu spēkus varas gaiteņos.

Iespaidi Gaujienā
● 90 iedzīvotāji vēlas pievienoties Valkai.
● Sadalītā Zvārtava rada neizpratni.
● Pagasta centrā – pamestības sajūta.
● Gaujienieši grib labus ceļus un interneta pieslēgumu.
● Nav sporta zāles un sakārtota stadiona.
● Pietrūkst servisa tūristiem.

Trapenē uzzinātais
● Cer uz bagāto Smiltenes novadu.
● Iedzīvotāji jau tagad strādā Smiltenē un Igaunijā.
● Uz Alūksni brauc baudīt mākslu.
● Reformu uztver mierīgi.
● Būs darbs, būs labklājība.
● Svarīga vietējo vērtību saglabāšana.

Virešu iedzīvotāju domas
● Lūkojas Smiltenes novada virzienā.
● Uztrauc skolu iespējamā likvidācija.
● Svarīgi, lai ir vieta bērnudārzā un dzīvojamā platība.
● Politiķiem trūkst argumentācijas reformas lietderībai.
● Ieguvums jau tagad – šosejas tuvums.
● Pietrūkst veikala.
● Sagaida infrastruktūras sakārtošanu.


Domāt par saviem iedzīvotājiem, vienalga, kur viņi ir

Filips Rajevskis, politologs: 
“Esmu rīdzinieks, tādēļ uz reģionālo reformu varu paskatīties bezkaislīgi, no malas. Plānojot reformu, politiķi koncentrējušies uz to, cik novadā ir iedzīvotāju. Man ir kolēģis, jauns puisis no Baltinavas, tagad rīdzinieks, tādēļ es zinu, ka Baltinavā ir 996 iedzīvotāji. Stāsts ir par to, ka tādēļ, ka Baltinavā ir tikai 996 iedzīvotāji nevis, piemēram, 1000, novads ir jāpievieno, “jāmīca”, kaut kas ar to jādara. Tas no reformas politikas veidošanas procesa ir nepareizs skatupunkts. Ja novadā – pilnīgi vienalga, cik tur ir cilvēku – visa nauda, kas nodokļos ieksēta, aiziet tam, lai algotu pagastveci, domes deputātus un personālu, tad tur kaut kas īsti nav pareizi. Vai tiešām cilvēki grib visu savu nodokļu naudu atdot šo cilvēku algošanai? Jo iedzīvotāji tomēr maksā nodokļus, lai par to saņemtu no pašvaldības pakalpojumus - izglītībā, sakoptus ceļus, jaukas publiskas vietas un citu, nevis maksātu viņiem algu. Šāda situācija nedrīkst būt nevienā – ne mazā, ne lielā novadā, jo cilvēkiem par savu maksāto nodokļu naudu ir jāsaņem pakalpojumi, tad arī katrs savā novadā dzīvos labāk. Ja šī loģika pastāvēs, reforma nesīs labumu un cilvēki iegūst vairāk no tā, ka viņi maksā nodokļus. Mums, par nožēlu, loģika dažkārt ir ačgārna, piemēram, palielina nodokļus, bet cilvēkiem pakalpojumi paliek līdzšinējā līmenī vai pat samazinās. Ceru, ka politiskais saprāts Latvijā tomēr ir sasniedzis tādu līmeni, ka reforma iedos cilvēkiem dzīves kvalitāti.

Taču problēma bieži vien ir pašvaldību vadības domāšanā. Personīgi pazīstu vairākus lielo pilsētu vadītājus un arī dažus mazo novadu vadītājus, un viņiem šokējoši atšķiras domāšanas veids. Piemēram, maza novada iedzīvotājs ir aizbraucis uz Īriju, Dublinu, kas ir Rīgas lieluma sakopta, patīkama pilsēta. Ja cilvēks ir no tāda neliela novada aizbraucis uz Dublinu, nav vērts stāstīt viņam, ka, davai, brauc atpakaļ uz Rīgu, mums te ir darba vietas. Cilvēka dzimtene ir viņa novads, un viņam nav starpības, vai viņš dzīvo Dublinā vai Rīgā, jo abas šīs pilsētas viņam ir vienādi svešas. Mēs teiksim – bet Rīga taču ir mūsu Latvijas galvaspilsēta! Muļķības, cilvēks dzīvo tur, kur viņš jūtas labi. Tādēļ es parasti mazo novadu vadītājiem jautāju: kāda ir jūsu reemigrācijas politika, vai jūs esat uzrunājuši savus novadniekus ārzemēs? Vai jūs viņiem izsūtāt e - pastus, ka jums novadā ir darba vietas? (Latvija ir šausmīgi maziņa, un izveidot datu bāzi par to, kur konkrētā novada iedzīvotāji emigrējuši, ir iespējams). Vai jūs viņam piedāvājat atgriezties Latvijā tajā vietā, no kurienes viņš ir aizbraucis? Nē, 90 procentos gadījumu mazo novadu vadītāji saka – priekš kam! Savukārt Valmieras mēram ir speciāla programma, kā atvilkt atpakaļ valmieriešus. Lūk, šim ir jābūt pašvaldības dzinulim! Cilvēki ir dzinulis. Ja tu negribi gādāt par saviem iedzīvotājiem, vienalga, kur viņi ir, tad tev ir jāpamet pašvaldības vadītāja amats. Tas ir vienīgais veids, kā izdzīvot Latvijas laukiem, nevis tas, kādā teritoriālajā dalījumā mēs dzīvojam. Reģionālā reforma būs impulss tam, lai pašvaldību vadītāji sāk domāt drusku plašāk nevis rīkojas tikai neliela vēlētāju pulciņa vārdā, kuri viņus ievēl no neliela novada. Mēs esam par maz, lai domātu tikai par sevi.”


Jālemj Saeimai


Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)  Reformu nodaļas vadītājs Arnis Šults:
"Ministrija ir informēta par daļas Apes novada iedzīvotāju vēlmi apvienoties ar Alūksnes novadu. 7. augustā Apē ar iedzīvotājiem tikās arī ministrs Juris Pūce, ir izvērtēti šajā diskusijā paustie Apes novada iedzīvotāju un arī VARAM vēstulēs iesūtītie argumenti. VARAM Ministru kabinetā iesniedza likumprojektu “Apdzīvoto vietu un administratīvo teritoriju likums”, kurā pašreizējā Apes novada teritorija iekļautos apvienotā Smiltenes novada teritorijā, un šādu risinājumu MK nodeva arī Saeimai. Tas atbilst Apes novada domes paustajai nostājai, ko tā konsultācijās ar pašvaldību deputātiem Smiltenē pamatoja, tai skaitā balstoties uz savu līdzšinējo pieredzi sadarbībā ar Smilteni un ar nākotnes attīstības perspektīvām. Gala lēmums par reformu ir Saeimas kompetencē.

Kopš gada sākuma VARAM kā pašvaldību reformas virzītājs ir nodrošinājusi iespēju pašvaldībām iesaistīties piedāvātā teritoriālā modeļa apspriešanā. Kopš 7. novembra, kad Saeima 1. lasījumā konceptuāli atbalstījusi likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, kā arī izveidojusi speciālu Administratīvi teritoriālās reformas komisiju, kura izskatīs arī  citus ar reformu un tās īstenošanu saistītos likumprojektus un jautājumus, dokumenta juridiskā apspriešana noritēs Saeimā.

Pašlaik Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija ir izsūtījusi visām pašvaldībām uzaicinājumus domes lēmuma formā līdz 18. decembrim paust viedokli par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Gala lēmums par reformu būs Saeimas kompetencē. Tāpat turpinās J. Pūces un ministrijas pārstāvju tikšanās ar iedzīvotajiem visā Latvijā, lai turpinātu diskutēt par reformu.”


Atbildot uz jautājumu, vai reformu iespējams apstrīdēt Satversmes tiesā, kā publiski paudis pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, A. Šults norāda: “To var darīt gadījumos, ja apstrīdētais akts aizskar attiecīgās pašvaldības tiesības. Tas nozīmē, ka tikai stājoties spēkā jaunajam likumam, ir iespēja pašvaldības domei to apstrīdēt Satversmes tiesā. Jautājums par valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšanu pašlaik vēl ir Saeimas dienas kārtībā.”

Komentāri 1

kurkulis13

Nez kuri ir tie apenieši kuri grib pie Alūksnes, vai gaujieniši pie Valkas. Divas nolaistās un izsaimniekotās pilsētas.

pirms 6 mēnešiem, 2019.12.23 15:57

Teritoriālās reformas krustcelēs