Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Apes novads reģionālās reformas krustcelēs

Teritoriālā reforma turpina savu gaitu. Pagājušonedēļ Apē notika pirmā Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotā sabiedriskā apspriešana, kurā ministrs Juris Pūce skaidroja iedzīvotājiem reformas nepieciešamību un sagaidāmos ieguvumus. Viņa kartē Apes novads pievienots Smiltenei, un arī Apes novada vadībai pret reformas plāniem lielu iebildumu nav, ja vien tas nozīmē Apes novada attīstību. Savukārt iedzīvotāju vidū turpinās diskusija par Apes novada vietu jaunajā kartē. Šoreiz “Alūksnes un Malienas Ziņas” to devās izzināt uz Apes pagastu.

Apes pagasts ir viena no Apes novada administratīvajām teritorijām, ko vēl daudzi “pa vecam” sauc par Apes lauku teritoriju. Robežojas ar sava novada Apes pilsētu un Trapenes pagastu, Alūksnes novada Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastiem, kā arī Igaunijas Veru apriņķa Hānjas pagastu.

Tieši tāpēc Apes pagastā sastapto cilvēku versijās par to, kur kartē būt iezīmētiem, gan pa jokam, gan nopietni  tika minēts arī Igaunijas variants.

Uz robežas

Meklējot mājas uz Alūksnes un Apes novadu robežas, piestāju “Zītaros”, kur “Alūksnes un Malienas Ziņas” viesmīlīgi uzņēma Vaira Polka. Pati sevi atzina par ilggadīgu apenieti, kura tikai pēdējā laikā nokļuvusi uz abu novadu robežas, jo tagad dzīvo pie bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem. Kaut arī, kā izrādījās, īpašums atrodas Jaunlaicenes pagastā, runājāmies vien, un V. Polka atzina, ka ģimenē reformas gaitai tiek sekots līdzi. Saikne ar Api ir cieša gan darba, gan citos jautājumos, tādēļ, pat dzīvojot Alūksnes novadā, ģimene jūtas vairāk piederīga Apei.  "Vakar ar mazmeitas vīru Jāni runājām par šo tēmu, un viņš ir cieši pārliecināts, ka Apes novadam būtu labāk pievienoties Smiltenei," stāsta Vairas kundze, savukārt pašai vienmēr tuvāka bijusi Alūksne. "Esmu cēlusies no Visikuma, tad pāris gadus dzīvoju Alūksnē, mazliet Malienā, bet tad abi ar vīru atnācām uz Api. Bet kapi man gan ir Alūksnē, arī vīrs tur guļ. Es arī gulēšu Alūksnē, Smiltenē taču ne," saka V. Polka.

Vairai darīšanas kārtojamas gan Apē, gan Alūksnē - kaut vai pieminētie kapiņi. Vēl šopavasar abi ar vīru Uldi uz Alūksni braukuši ar savu veco motociklu, kopš vīra aiziešanas mūžībā tas stāvot šķūnī. “Man ir 79 gadi, reformas man ir vienaldzīgas, lai domā jaunie. Priecājos, ka man ir labi cilvēki apkārt, lai kur es būtu - Jaunlaicenē, Alūksnē vai Apē,” saka Vairas kundze.

Vieta, ko iecienījuši gan alūksnieši, gan smiltenieši

Lai kur Apes novads kartē tiks iezīmēts, tas noteikti nemainīs viesu mājas “Kalnarušķi”, kas arī mājo Apes novada Apes pagastā, popularitāti. Šeit brauc viesi gan no Apes, gan no Alūksnes, gan Smiltenes un arī tālākiem novadiem. Darbdienas laikā te ir mierīgi, un acīmredzot viesu nama darbinieki gatavojās brīvdienām. Uzzinu, ka saimnieces pašlaik nav uz vietas, jo jāsaimnieko arī Apes krodziņā, taču laiku sarunai atvēl klātesošās namamātes. Vārdu gan nesaucot  viedokli pauž rosīga vidējās paaudzes kundze, kura ne tikai strādā, bet arī dzīvo Apes pagastā. Uz jautājumu - Smiltene vai Alūksne, viņa attrauc: “Viss jau tāpat ir nolemts, nav ko lauzīt galvu!” Apes novada iedzīvotāja gan atzīst, ka pati un viņas paaudze vairāk sliecas uz Alūksnes pusi un labprāt redzētu Apes novadu kopā ar Alūksni līdzīgi kā rajonu laikos. “Jaunie jau vairāk grib pie Smiltenes, un viņus var saprast, bet jaunie jau arī nebūs tie, kas Apē dzīvo, tie izklīdīs pasaulē,” domā uzrunātā kundze. Tāpat viņa uzskata, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā robežām nav lielas nozīmes. “Dzīvojam dažādās vietās, no rīta uz darbu braucam reizē, visus salasot, un tāpat atpakaļ. Attālumiem nav lielas nozīmes,” tā sieviete.

Smiltene malēniešus nesapratīs

Grūbe, Lūšakrogs, Kalpaki... Apes pagasta ceļi vijas tālāk, taču uz tiem daudz automašīnu, un cilvēkus nesastapt. Man gadījās izņēmums, jo, tuvojoties mazpilsētai no muižas puses, sastapu bariņu ceļinieku, kuri gan kājām, gan uz velosipēdiem soļoja Apes virzienā. Izrādās, vairāku paaudžu dāmas dodas ekskursijā, kas gandrīz vai varētu saukties “Iepazīsti savu pagastu” ar galamērķi Apes pagasta “Zīļos”.

Apenietei Dianai Liepiņai ir savs redzējums par reģionālajā reformā plānoto, un viņa atzīst, ka nesliecas “ne pa labi, ne pa kreisi, bet gan uz savu mīļo Apīti.” Tomēr noliekot emocionālo noti malā, apeniete saprot, ka šis variants neīstenosies, tādēļ labprāt savu novadu redzētu Alūksnes novadā. “Tāpēc, ka mēs visi esam malēnieši. Kā nesen jūsu avīzē stāstīja vēsturnieks Jānis Līcis, mums ir daudz kopīgā, tostarp esam bijuši uz vienas dzelzceļa stīgas. Esam bijuši Valkas rajonā,  Gulbenes novadā, bet nekad Smiltenes. Smiltene mūs nesapratīs. Reiz radio reformas sakarā dzirdēju kādā raidījumā izsakāmies Raunas iedzīvotāju, kurš teica: “Mūs pievienos kopā ar kaut kādu tur Api.” Tas varētu nozīmēt, ka viņi mūs nemaz negrib. Nezinu, kā mēs tos gaišos smilteniešus varētu aplaimot,” retoriski spriež D. Liepiņa. Viņa uzsver, ka arī līdz šim Ape dažos jautājumos bijusi vairāk kā Alūksnes filiāle, piemēram, slimnīcas gadījumā. Būdama sabiedriski aktīva apeniete, kura seko līdzi politiskajiem procesiem valstī un pašvaldībā, viņa gan nelolo cerības, ka iedzīvotāju viedoklī kāds ieklausīsies. “Tas ir tā kā uz šaha galdiņa, uz kura ir karaļi un bandinieki. Kur mūs liks, tur stāvēsim,” teic D. Liepiņa.

Intereses pēc varētu būt Smiltene

“Patiesībā man ir vienalga, vienīgi intereses pēc man gribētos būt vienotā novadā ar Smilteni. Ilgus gadus esam bijuši pie Alūksnes, un tur jau viss ir pazīstams. Smiltene ir divreiz tālāk un tā ir svešāka, bet būs interesanti iepazīt,” teic apeniete Irēna Meistere un piebilst, ka viņa nepretotos arī pievienošanai Alūksnes novadam. Apeniete labprāt lūkojas Smiltenes virzienā, jo tur šķietot lielāka ekonomiskā stabilitāte nekā Alūksnes novadā. “Ir dzirdēts, ka Alūksnei ir lieli parādi, kas nozīmē, ka pie to atmaksāšanas būs jāpiedalās arī mums. Apes novadam šādu parādu nav vai ir pavisam mazi, tādēļ par šo izvēli rodas šaubas,” saka I. Meistare.

Lūgta novērtēt līdzšinējo reformas gaitu un plānotos rezultātus, I. Meistare atzīst - lai kaut ko vērtētu, ir jābūt zinošam gan ekonomikā, gan citās nozarēs, tādēļ iedzīvotāji to bieži vien nemaz nevarētu lemt.

Visvairāk uztrauc neziņa

Apeniete Dzintra Ozoliņa nav piedzīvojusi laikus, kad Apes novads bijis Alūksnes rajona sastāvā, līdz ar to viņai nav nostaļģijas šajā sakarā. Dzintra uz Api pārnāca strādāt vēlāk.Viņa uzskata, ka mūsdienās iedzīvotājam nav vajadzības bieži nākt uz pašvaldību, jo vajadzīgo var noskaidrot un dokumentāciju saņemt elektroniski. "Līdz ar to nav ļoti svarīgi, kur tas vadības krēsls stāv - Alūksnē vai Smiltenē. Protams, reforma skars pašvaldībā strādājošos, iespējams, būs pārmaiņas pašvaldības iestādēs. Kontingents noteikti vairs nebūs tik liels kā tagad. Taču tās ir tikai spekulācijas, cilvēki jau nezina, kā būs, un neziņa arī ir tā, kas cilvēkus uztrauc un rada neuzticību," domā apeniete, piebilstot, ka arī nesenajā tikšanās reizē ar VARAM ministru Juri Pūci viņa argumenti nav bijuši pietiekami spēcīgi. "Samazināšot izdevumus. Bet uz kā rēķina tas notiks? Vai kaut ko slēgs? Vai bērniem nebūs pieejami kādi pulciņi? Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu," tā Dz. Ozoliņa.

Jājautā jaunajiem

Apenietei Vairai Vaņičkinai reformas jautājumā ir skaidrs viedoklis - viņa gribētu redzēt Apes novadu pievienotu Alūksnes novadam. "Kaut arī esmu apeniete, man  Alūksnē ir radi, arī dzimtas kapi, tā man ir sirdij tuvāka un saprotamāka. Tur arī braucu pēc medicīniskajiem pakalpojumiem," teic V. Vaņečkina. Viņa nesaskata lielus ieguvumus nedz vienā, nedz otrā variantā, uzsverot, ka Apes novads abējādi būs nomale.

“Jājautā jaunajai paaudzei, ko viņi vēlas, jo vismaz man kā vecākās paaudzes pārstāvei, ir pilnīgi vienalga, pie kura novada Api pievienos,” saka apeniete Ruta Pilskalne, kurai līdzās uz velosipēda minas pieminētā jaunā paaudze, kas gan vēl iet skolā. “Jāpriecājas, ka mums vēl ir mūzikas skola un citas aktivitātes bērniem un jauniešiem,” teic apeniete ar piecdesmit gadu stāžu Apes pusē.

“Es gribu pie igauņiem”

Dodoties tālāk uz Apes pagasta   “Zīļiem”, prieks sastapt rosīgo saimnieku Aigaru Bremzi. “Zīļi” ir piensaimniecība, taču netrūkst arī citu darbu, tostarp aizraušanās ar dārzkopību, kurai ļaujas gan Aigars, gan saimniece Inta. Apes pagastā Bremzes saimnieko kopš 1995. gada. “Es gribu pie igauņiem,” saimnieks pus pa jokam, pus nopietni paziņo laikraksta žurnālistei. Tā arī rakstīt? “Jā!” viņš saka. “Viņiem ir pilnākas kabatas un viņi mazāk kašķējas.”

“Tās naudiņas jau ir tik, cik ir. Uztaisīja novadu, bet to pašvaldības darbinieku skaits jau mazāks nepalika, kantoris kļuva vēl pilnāks. Sēž arī Trapenē, Gaujienā un citviet. Vairāk būtu jāmobilizē spēki uz uzņēmējdarbības veicināšanu. Savulaik vairākkārt strādājot ārzemēs, Vācijā, Dānijā un citviet, var redzēt, ka braucot garām vismazākajam ciematiņam, tur katrā ir pa trim ražotnēm. Reizēm šķiet, ka šī reģionālā reforma izdomāta, lai pamainītu spēkus lielajos varas gaiteņos vai kaut ko pietušētu. Tas nav svarīgākais, svarīgākais ir radīt vietas, kas kaut ko ražo. Mums te milzīgi klibo uzņēmējdarbība. Ne jau čeku loterija veicinās uzņēmējdarbību,” vērtē zemnieks. Tādēļ viņš neliek svaru kausos to vai citu reformas variantu, uzskatot, ka Apes novads abējādi būs nomale. “Kādēļ pēkšņi pie Smiltenes? Ape ir bijusi pie Igaunijas zemēm klāt, līdz ar Gauju esam bijuši Alūksnes rajona sastāvā, bet ar Smilteni nav bijusi nekāda darīšana. Ko darīs Sikšņi, kas jau tagad ir riktīga nomale? Tur paliks vēl tukšāks,” spriež A. Bremze.

Saimniecības grāmatvedības un citus darījumus saimnieks veic Valmierā. Viņš vienīgi īgņojas, ka Lauku atbalsta dienests ir Gulbenē, kas apenietim galīgi nav pa ceļam, tāpat izveidojies konflikts ar Valsts meža dienestu Smiltenē, kur divreiz lieki bija jāierodas, tērējot laiku un līdzekļus. “Un tas viss notiek mūsdienu tehnoloģiju laikmetā,” saka saimnieks. Toties biju klāt priecīgā dienā, kad saimnieks beidzis lielākas kredītsaistības, turpinot rosīgo saimniekošanu, kas nebeigsies ne vienā, nedz otrā reformas iznākumā.

***

EKSPERTA VIEDOKLIS

Vienota izloksne, malēniešu raksturs un klimats

Novadnieks, kultūrvēsturnieks, akadēmiķis Saulvedis Cimermanis:

“Cilvēki, kas virza šo administratīvi teritoriālo reformu, no šāda veida reformām būtu jātur vismaz 150 kilometru attālumā. Es būtu vispriecīgākais cilvēks, ja šie reformas virzītāji tiktu ar vienu slotas vēzienu izslaucīti no Latvijas teritorijas. Savu pausto skarbo viedokli varu pamatot.

Apvienošanās – komplekss jautājums

Alūksnes un Apes novadu zinu no bērnības, pusaudža gadiem, esmu pabijis dažādās mācību iestādēs, kontaktējies ar dažādu izglītību guvušiem cilvēkiem, tādēļ man ir savs personīgais ieskats par to, kā bērni laiku laikos mācījušies, kā vērtēti, kādu izglītību guvuši. Pats esmu absolvējis Bejas skolu, esmu mācījies Alūksnē, bet beidzis Smiltenes vidusskolu, taču esmu kontaktējies arī ar izglītotiem cilvēkiem citur Latvijā. Vairāku gadu garumā esmu veicis arī pētniecības darbu par Latvijas iedzīvotāju 17. līdz 20. gadsimta dzīves veida un kultūras pētīšanu, latviešu etnogrāfijas vēsturi, kā rezultātā tagad, savā 90 gadu vecumā, man ir iespēja salīdzināt cilvēkus, kas nāk no dažādiem novadiem. Mans vienīgais viedoklis ir, ka Apes un Alūksnes novadi ir nešķirami no daudziem aspektiem.

 Apē un Apes pagastā tāpat kā Alūksnē cilvēki runā malēniešu izloksnē. Abos novados vērojami arī vienādi klimatiskie apstākļi, vienādi saimnieciskās darbības veidi, vienāda kultūra, tādēļ apvienošanās ir komplekss jautājums.

 Apes un Alūksnes novads atrodas Ziemeļvidzemes augstienē, kas nosaka gan klimatiskās, gan cilvēka rakstura īpašības, kas abos novados ir ļoti, ļoti līdzīgas. Savukārt Smiltene ir sens kultūras un saimnieciskās darbības centrs ar savām attīstības līnijām, kuras nav fiziski iespējamas ne Apes, ne Alūksnes novadā.

Var arī sagraizīt

Ja vērtējam objektīvi, Smiltene ir daudz vērtīgāka un perspektīvāka  no tā viedokļa vien, ka tur ir labvēlīgāki klimatiskie apstākļi. Kamēr Alūksnes un Apes novados vēl ir ziema un sniegs, smilteniešiem jau iestājies pavasaris. Līdz ar to saimnieciskās darbības iespējas Smiltenes novadā ir daudz izvērstākas nekā Apē un Alūksnē. Tas apvienojoties ir jāņem vērā!

 Protams, var paņemt rokās šķēres un izdarīt griezienu, pievienojot Gaujienu un Virešus Smiltenei, bet Trapeni, Api un Apes pagastu – Alūksnei. To var darīt, taču Apes novadā dzīvojošo cilvēku rakstura īpašības, izloksne ir kopīgas ar alūksniešiem.

 Daļa gaujieniešu “sataisījušies” uz Valkas pusi, un tas ir saprotams, jo teritorija tuvāka Valkas novadam. Tas izdevīgi Valkai. Tomēr nopietni domājot – vispareizāk no etnogrāfiskā, klimatiskā un ģeogrāfiskā viedokļa būtu apvienot Api un Apes pagastu ar Dienvidigauniju, tāpat kā Alūksni ar Pečoru novadu.”

Aivita Lizdika

***
Apes pagasts

Iedzīvotāju skaits Apes pagastā - 489.
Tajā skaitā:
• līdz darbaspējas vecumam 77 - t.sk. vīrieši 45, sievietes 32,
• darbaspējas vecumā 300 - t.sk. vīrieši 162, sievietes 138,
• pēc darbaspējas vecuma 89 - t.sk. vīrieši 38, sievietes 51.

Uzņēmējdarbība Apes pilsētā un Apes pagastā: 
• sabiedrības ar ierobežotu atbildību - 40,
• zemnieku saimniecības - 56,
• biedrības -13,
• individuālie komersanti, uzņēmēji -14.

Unikālas vietas:
• Apes pagastā atrodas viens no dižākajiem balto vītolu sugas pārstāvjiem ne vien Latvijā, bet arī Eiropā. Vītols ir vairāk nekā 100 gadus vecs, daudz arī piecietis, bet klāt stāvējis pilsētas dzimšanā.

Avots: Apes novada pašvaldība.


 *Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

20190809-1156-maf-logo-mazs.jpg

Teritoriālās reformas krustcelēs