Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Apes novads reformas krustcelēs: Virešu pagasts

Virešu pagasta iedzīvotāji dzīvo savu ikdienas ritmu un par gaidāmo reģionālo reformu uztraucas reti kurš. Todien, kad “Alūksnes un Malienas Ziņas” viesojās pagastā, neviens no sastaptajiem iedzīvotājiem neizteica vēlmi, ka Apes novadam vajadzētu pievienoties Alūksnes novadam – Virešos visi lūkojas Smiltenes novada virzienā. Tomēr viņiem ir savas ilgas, ko reformai vajadzētu piepildīt.

Virešnieki dzīvo Vidzemes šosejas malā, Gaujas abās malās savās divās apdzīvotās vietās - Virešos un Vidagā, lepojas ar vairākām ainaviskām dabas takām. Dzīvo draudzīgi, bet katram sava vieta tomēr ir tuvāka. Lai gan iedzīvotāju skaits samazinās arī šajā pagastā, tur joprojām ir skola un pirmsskolas grupa. Santas Sāres – Geržas vadībā Virešos pēdējos gados ļoti attīstījusies amatierkolektīvu māksla un kultūras dzīve, šoruden desmitgadi svin renovētais Virešu saieta nams. Virešu pagastā pat ir pašiem sava kafejnīca “Pie Annas” - tās darbību šosejas malā nodrošina vietējā saimniece Anna Kucina. Turpat līdzās ir elektromobiļu uzlādes stacija – tiesa, tajā kopš atvēršanas lādētas tikai dažas mašīnas.

Jāatgriež cilvēki laukos

Ne visi uzrunātie Virešu iedzīvotāji vēlējās publiski paust savas domas. Kāda sieviete atzina – pēc reformas nekas nemainīsies, jāturpina tik strādāt, sevi un ģimeni nodarbināt un maksāt valstij nodokļus. “Nomainīs novadam nosaukumu un viss. Mēs paši sevi nodarbinām – neviens nepalīdz un arī pēc reformas nepalīdzēs. Mēs arī nevienu netraucējam. Ir daudzi uzņēmēji, kuri strādā godīgi, bet beigās sanāk, ka viņi strādā valstij, nomaksājot nodokļus un ievērojot birokrātiskās prasības, nevis sev. Ļoti žēl, ka valstī to pieļauj un iznīcina visu, ko cilvēki cenšas darīt. Politiķiem ir jādomā par tautu. Kara laikos Latvijā neslēdza ne skolas, ne slimnīcas. Šodien dzīvojam labklājībā, miera apstākļos, bet valstī tikai domā, ko likvidēt,” saka Virešu pagasta iedzīvotāja.
Savukārt kāda gados jauna sieviete atzina – lai arī viegli neklājas, pārcelties no Virešiem uz dzīvi citviet tomēr negribas. “Valstij reformas ietvaros vajadzētu domāt, lai cilvēki atgriežas uz dzīvi pagastos, attīstīt lauku teritorijas, tad viss būs labi,” viņa saka.
Kāds pusmūža kungs atzina, ka viņu gaidāmā reforma nemaz neinteresē. “Man vienalga, savu problēmu pietiek. Kas dzims, to kristīs,” viņš šķiroties nosmejas. Savukārt kāda sirma kundze uzsvēra – viņai šobrīd galvassāpes sagādā pašas māja, kas “brūk kopā”, jumts tek, remontam naudas nav, tādēļ par reformu viņa nedomā.

Trūkst dzīvojamā fonda
Jauna sieviete, kura strādā Vidagā publiskajā sektorā, atzina, ka savu dzīvi ar šo pagastu nesaista, bet lūkojas uz Valmieras pusi. Viņai ir svarīgi, lai vietā, kur dzīvo, bērnam ir vieta bērnudārzā un pieejama labas kvalitātes dzīvojamā platība. Jaunā sieviete ir pārliecināta – cilvēks, kurš vēlas strādāt, katrā pagastā darbu atradīs. “Pašlaik pat Gaujienā, Virešos un citās pašvaldībās trūkst dzīvokļu – ja arī ir, īpašnieki tos nepārdod un neizīrē, lai gan pašiem arī nevajag.
Neesmu dzirdējusi, ka Virešu pagastā kāds satrauktos par gaidāmo reformu. Patiesi! Pirms tam esmu strādājusi Gaujienā – tur vairāk cilvēki satraucas par dzeramā ūdens kvalitāti, nevis gaidāmo reformu. Manas domas – ja kādā pagastā vairs nebūs bērnudārza un skolas, tad tas pagasts ir miris… Tas reformas īstenotājiem gan būtu jāsaprot,” viņa saka un dalās savos novērojumos: pašlaik Apes novada pagastu iedzīvotājiem nepatīkot, ka viss koncentrējas Apes pilsētā, mazāk – pagastos.

Vidagas skoliņa
Neraugoties uz dažādajām pārmaiņām un skolēnu skaita samazināšanos, Virešos joprojām ir sava skola. Lai gan pašlaik tajā uz vietas mācās bērni vairs tikai līdz 6. klasei un tās nosaukums trešo gadu ir gana sarežģīts – Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas izglītības programmas realizācijas vieta Vidagā - skola pastāv ar 20 skolēniem 1. līdz 6. klasē un 22 bērniem pirmsskolas grupā, kopā 42. Viņi paši sevi mīļi dēvē par Vidagas skoliņu.
Izglītības iestādes direktore Una Reķe atzīst – skolas kolektīvs nemitīgi mainās līdzi laikam, jo tikai tā var pastāvēt. Vidagas skoliņā strādā radoši darbinieki, nemitīgi iesaistās dažādos projektos, pasākumos un konkursos, bagātinot skolēnu redzesloku. U. Reķe nenoliedz – tā kā skolēnu ir mazāk, arī pedagogu ir mazāk, un iesaistīties ārpusskolas aktivitātēs kļūst arvien grūtāk.
“Skola šeit ir bijusi jau ilgāk nekā 170 gadus. Mainījušās ēkas, nosaukumi, klašu skaits, bet skola pastāv. Kad pirms 15 gadiem atnācu šeit strādāt, plauktā stāvēja apputējušas projekta mapes, kur atspoguļota iecere pat par vidusskolu Vidagā! Mēs cenšamies strādāt un domāt, lai mūsu bērniem šeit būtu skola tuvāk dzīvesvietai. Tiesa, vērojama tendence – ja pie mums 6. klasi absolvē un pāriet uz citu skolu, līdzi aiziet arī jaunākie brāļi un māsas. Šāda vecāku rīcība ir saprotama un loģiska,” saka U. Reķe. Visi ļoti gādā, lai katrs audzēknis ērti nokļūtu uz izglītības iestādi un mājup, salāgo un pielāgo autobusu kustību, skolas ikdienas ritmu.

Nav argumentācijas
U. Reķe ir arī Apes novada domes deputāte. Viņa nelolo cerības, ka reģionālā reforma nesīs ko labu, bet nedomā arī, ka tā nesīs ko ļoti sliktu. “Es vienkārši nesaredzu mūsu valdības popularizēto, kādi pakalpojumi tad mums apvienojoties uzlabosies? Neviens to nevar pateikt. Jā, saliekot kopā trīs novadus, būs viena administrācija, bet, piemēram, būvvaldes un pašvaldības policija Apes novadam jau tagad ir kopīga ar Smilteni. Man no valsts politiķu puses pašlaik pietrūkst argumentācijas, kas novadu dzīvē iedzīvotājiem uzlabosies, tādēļ domāju, ka nekas būtiski nemainīsies. Cik iedzīvotāju šodien vēršas pagasta pārvaldē ar kādu jautājumu? Ļoti maz! Lielākā daļa visu izdara paši elektroniski. Turklāt pagasta bibliotekārs arī palīdz daudz ko izdarīt. Uzskatu, ka teritoriālo, izglītības un veselības reformu vajadzēja īstenot kā vienu kopīgu un pārdomātu, ar valstisku redzējumu, bet tā nav.
Pēdējā laikā daudz lasu par reformu. Lapzemes universitātes pasniedzēja kādā intervijā atzina, ka Somijā svarīgākais ir cilvēks. Mums Latvijā šobrīd svarīgākais ir, lai kāds būtu veicis reformu un iegājis vēsturē, līdztekus sevi reklamējot jau nākamajām vēlēšanām. Šodien ir grūti runāt par valstiskumu, jo valdība par cilvēkiem ārpus Rīgas reģiona diemžēl nedomā, tāpat kā par to, lai pagastos cilvēkiem būtu atbilstoša dzīves vide. Diemžēl Latvijā visu virza uz centriem,” secina
U. Reķe. Viņa uzsver – lai arī Apes novads ir mazs un budžets tam nav liels, 10 gados izdarīts daudz novada infrastruktūras sakārtošanā.

Vajag vairāk labu darbinieku
Virešu pagasta pārvaldes vadītājs Armands Būda Virešos dzīvo kopš bērnības un uzskata – pagasts mainījies tikai uz labo pusi. “Jā, diemžēl iedzīvotāju palicis mazāk, pašlaik izteikti mazāk ir gados jaunu cilvēku. Darbā uz ārvalstīm no pagasta aizbraukuši daudzi, bet atpakaļ uz dzīvi šeit atgriežas retais. Daudzi no viņiem uz dzimto pagastu atbrauc vasarās.
Neteiktu, ka pagastā ir bezdarbs – cilvēki, kuri vēlas, darbu atrod, drīzāk trūkst labu un uzticamu darbinieku gan mežsaimniecībā, gan lauksaimniecībā. Virešu pagasta cilvēki brauc strādāt arī uz Smiltenes novadu, Gaujienu un citviet. Pagastā saskaramies ar problēmu, ka jaunām ģimenēm nav, kur dzīvot – trūkst labas dzīvojamās platības. Ir jaunas ģimenes ar bērniem, kuras labprāt dzīvotu Virešu pagastā, bet nav kur,” viņš stāsta.

Vireši ir pa ceļam
A. Būda uzsver – tas, ka Virešu pagasts atrodas šosejas malā, noteikti ir ieguvums, un pauž cerību, ka “Latvijas valsts ceļi” beidzot tomēr sakārtos arī jautājumu par gājēju drošību gar šoseju, gādās par apgaismojumu. “Virešu pagasts ir visiem pa ceļam. Šoseja ir kā dzīvības plūsma, līdz ar to arī autobusu satiksme ir ļoti laba, kas iedzīvotājiem ir svarīgi,” viņš saka.
Kā negatīvo iezīmi A. Būda min to, ka pasta nodaļa strādā vairs tikai stundu dienā, toties uzteic pastnieci, kura ļoti atbildīgi pilda savus pienākumus, apmeklē katru, kuram tas nepieciešams, dzīvesvietā. “Laiki mainās un pakalpojumi tiem līdzi – šodien liela daļa cilvēku maksājumus veic e-vidē. Arī vajadzība pēc tiešā apmeklējuma pakalpojumiem ir mazinājusies, tagad teju katrā mājā ir interneta pieslēgums, bet, kuriem nav, var tam piekļūt bibliotēkā. Virešos pietrūkst veikala, brauc autoveikals, toties mums ir kafejnīca, kas ir ļoti liels bonuss, un par to esam ļoti priecīgi. Veikals ir Vidagā. Mums ir feldšerpunkts. Mēs esam lepni, jo mums pieder abas Gaujas puses!” lepni saka A. Būda.

Reformā jābūt vienotiem

No reģionālās reformas viņš gaida, lai pagastā turpinātos infrastruktūras sakārtošana, kas iedzīvotājiem ir svarīgi, ir kultūras un izglītības iespējas. “10 gadi pagājuši kopš iepriekšējās reformas, un dzīvojam Apes novadā. Ir muļķīgi tagad atkal kaut ko mainīt, jo beidzot cilvēkos ir izveidojies patriotisms par savu Apes novadu, viņi jūtas tam piederīgi. Tagad arī novada iestādes beidzot iemācījušās strādāt kopīgi, pilnvērtīgi izmantot esošos resursus. Virešnieku ikdienas vajadzības ved uz Smilteni – izvēle ir loģiska. Cilvēkiem pēc reformas nekas būtiski nemainīsies – pagastu pārvaldes paliks, vienīgi no citas adreses, Smiltenes novada, sūtīs paziņojumu par īpašuma nodokli. Galvenais, lai pagastā paliek pirmsskolas grupa un skola. Cerams, ka Smiltenes novads iestāsies par iedzīvotājiem,” saka A. Būda.
Viņš uzsver – reformas laikā Apes novadam jābūt vienotam un jāgādā par to, lai jaunā novada domē būtu deputātu pārstāvniecība arī no Apes novada, kuri iestāsies par saviem iedzīvotājiem un to, lai līdzekļu ieguldījums būtu vienlīdzīgs visā novada teritorijā.


Virešu pagasts

Iedzīvotāju skaits: 615.
Līdz darbaspējas vecumam: 68(vīrieši 37, sievietes 31).
Darbaspējas vecumā: 414 (vīrieši 240, sievietes 174).
Pēc darbaspējas vecuma: 117(vīrieši 43, sievietes 74).
Uzņēmējdarbība: 15 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 35 zemnieku saimniecības, 6 biedrības,  3 individuālie komersanti, uzņēmēji.
Virešu pagasta lepnums ir gleznainās ainavas upju krastos, iežu atsegumi, stāvie krasti, augstākās dolomīta klintis Latvijā - Randatu klintis.

Vizlas dabas taka atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā  “Ziemeļgauja”, kas ved gar nelielo Vizlas upīti. Tā sākas pie senā, 1834. gadā būvētā tiltiņa pār Vizlu, kas ir vecākais dolomīta arkveida tilts Latvijā.

Randatu taka. Randatu klintis atrodas pie Randatu mājām, apmēram 1 km augšpus Virešu tilta, Gaujas labajā krastā. Tās tiek uzskatītas par augstākajām dolomīta klintīm Latvijā.

Tilderu dabas taka atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā “Ziemeļgauja”. Viegli pieejamā taka atrodas Gaujas kreisajā krastā un sākas netālu no Virešu tilta. Izstaigājot to, var redzēt gleznaino upes ieleju, Tilderu dolomīta krauju, senās lauztuves un dižo Virešu mežābeli, kuras stumbra apkārtmērs ir gandrīz 3 metri.

Avots: Apes novada pašvaldība

Mazajās klasēs jābūt tuvāk mājām

Lauma Priekule, skolotāja, kustības “Iespējamā misija” absolvente un kuratore:
“Galvenais jautājums reformas kontekstā ir – kāda funkcija ir mazajām pagastu skolām un kā tās sevi pozicionē. Vietējā skola ir tuvāk, tajā ir emocionālāka vide, individuālāks un mērķtiecīgāks darbs ar skolēniem. Zinu, ka ir vecāki, kuri apzināti savus bērnus, lai arī dzīvo lielās pilsētās, ved uz nelielām pagastu skolām, jo tur pieeja ir individuālāka. Protams, ja ir niecīgs skolēnu skaits un pretī liels pedagogu skaits, tad šādas skolas uzturēšana izmaksā ļoti dārgi, skolēni nevar attīstīt sadarbības prasmes ar citiem skolēniem.
Mācoties mazajās klasēs, bērnam ir jābūt pēc iespējas tuvāk ģimenei, savai dzīvesvietai, kas piesaistīta lokālajai cilvēku grupai, pazīstamai videi, rada mājīguma izjūtu, nevis braukāt autobusā uz tālu skolu. Es mazajās klasēs vispār atbalstu mājmācību, kas gan daudzos gadījumos Latvijā nav iespējams.


Tāpat kā vecāki rūpīgi izvērtē, kurā bērnudārzā vai skolā savu atvasi sūtīt, tāpat arī valstij un pašvaldībām būtu jāizvērtē izglītības iestādes, kur skolas sevi prezentē, atrod savu nišu un pamato pastāvēšanu, īpaši situācijās, ja runa ir par kvalitāti vai skolēnu skaitu. Piemēram, Igaunijā gan mazajām skolām, gan privātskolām ir iespēja piesaistīt valsts finansējumu, līdz ar to ir lielāka konkurence izglītības sektorā, un Igaunijas izglītības tirgus ir kvalitatīvāks. Tur nevar gulēt uz lauriem, jo citi nemitīgi elpo pakausī.
Pašlaik mūsu izglītības sistēmā ir viegli kontrolēt, mērīt bērnu izaugsmi, bet šī sistēma bieži traucē efektīvāk organizēt skolu iekšējo darbu, mācīt skolēnus viņu tempā – tā tas ir visā pasaulē, ne tikai Latvijā. Daļēji pie mums to risinās kompetenču izglītības pieeja, kas būs solis uz priekšu. Gribētos, lai reformas laikā mainītos fokuss – no informācijas nodošanas uz iemācīšanās procesu. Diemžēl joprojām izglītības sistēmā ir daudz birokrātijas, kas lieki paņem pedagogu laiku, enerģiju, pildot nemitīgās prasības.”

Teksts un foto: Līga Vīksna


20190809-1156-maf-logo-mazs.jpg* Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Teritoriālās reformas krustcelēs