Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Apes novads reformas krustcelēs: Trapenes pagasts

Administratīvi teritoriālā reforma valstī turpina virzīties uz priekšu, un tās uzdevums, kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ir  ieviest pilnveidotu valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu. Tomēr iedzīvotāji gaidāmās pārmaiņas neuztver ar sajūsmu, norādot, ka vietumis mēģinājumi kaut ko mainīt atgādina padomju laikus, kad tika ieviests kolektivizācijas process. Katra kopiena līdz šim strādājusi un dzīvojusi, uzkrājot zināmas vērtības, bet tagad tiek paziņots, ka tas viss jādala ar lielo kaimiņu, kurš labāk zinās, kā turpmāk rīkoties.

 Alūksnieši uz gaidāmo reformu skatās bez bažām, jo novads ir pietiekami liels, lai būtu nepieciešams ar kādu apvienoties. Savukārt Apes novada iedzīvotāji ir reformas krustcelēs. Apes pilsētas, Apes un Gaujienas pagastu iedzīvotāji mūsu laikraksta slejās savas domas par šo tēmu jau pauduši, tādēļ tagad devos uz Trapeni, lai lūkotos, kāds noskaņojums šajā sakarā valda tur.

Strādā Igaunijā
Kad pa brīnišķīgo Trapenes lapegļu gatvi nokļūstu pagasta centrā, te uzreiz pārsteidz cilvēku rosība. Netālu no sākumskolas lapas steidz vākt bezdarbnieki, kuri strādā pagaidu algotos darbus. Te viens, te otrs ar savu auto pieripina pie pasta nodaļas, kas pēcpusdienā vēl atvērta. Bijušo trīs veikalu vietā pagasta centrā nu vairs palicis tikai viens, tādēļ arī tajā visu laiku iegriežas cilvēki, lai nopirktu sev nepieciešamo. Bērnu čalas jau pa gabalu dzirdamas pie Trapenes sākumskolas.
Pirmā, ko satieku un uzrunāju, ir  trapeniete Benita Berkule, kura šeit dzimusi un uzaugusi laikā, kad pagasts bija toreizējā Alūksnes rajona sastāvdaļa. Viņa ar somām rokās stāv ceļa malā un gaida transportu, lai dotos darbā uz Igauniju, kur nu jau otro gadu strādā kādā no kokapstrādes uzņēmumiem. Protams, arī viņa ir dzirdējusi par ieceri realizēt administratīvi teritoriālo reformu, tādēļ bez ilgas domāšanas saka: “Man šķiet, ka Smiltenes novads ir bagātāks, vairāk attīstīts. Lai gan Trapenes pagasts jau padomju laikos bija sakārtots un viens no labākajiem ciemiem toreizējā Alūksnes rajonā, ja tagad mūs  pievienos smilteniešiem, iespējams, arī mūs viņi “pavilks uz augšu” - sev līdzi. Trapenē trūkst darba vietu, par lopkopēju pie saimniekiem negribas. Kādi septiņi trapenieši, kurus zinu, jau tagad darba iespējas raduši Smiltenē, arī Igaunijā strādā vairāki. Darbs tur ir grūts, bet nopelnīt var labi.” Tad varbūt mainīt valstu robežas un Apes novadu pievienot Igaunijai, ja tur tik labi, jautāju viņai. “Jā, ir labi, bet igauņi mūs negribēs, viņi ir lepni!” domā
B. Berkule.

Kā būs, tā būs!
Pie veikala satieku trapeniešus Sarmīti Cīmuri un Andri Gailīti. Andris, kurš strādā  SIA “Vaidens” Gaujienā, domā, ka administratīvi teritoriālā reforma valstī notiks neatkarīgi no iedzīvotāju vēlmēm: “Kā būs, tā būs, nedomāju, ka iedzīvotāju viedoklis, lemjot par reformu, tiks ņemts vērā! Trapenes pagasts jebkurā gadījumā būs viena vai otra novada nomale. Es vairāk tomēr skatos uz Alūksnes pusi. Pilsēta ir sakārtota – ielas atjaunotas, Pilssala iekārtota, uzbūvēts jauns tilts, Kultūras centrs izremontēts, un arī trapenieši tur dodas baudīt mākslu. Nesen saskaitīju, ka Alūksnē ir septiņas automazgātavas, un arī tas nav mazsvarīgi. Smiltenē  - tikai pusotra,” smejas A. Gailītis. “Alūksnes apkārtnē paplašinās lieli uzņēmumi – “Cewood” Jaunlaicenē un “Putnu fabrika” Ziemera pagastā. Tur taču būs arī jaunas darba vietas! Vai zināt, ka Smiltenē  divistabu dzīvoklis maksā no 30 līdz 50 tūkstošiem eiro? Alūksnē – divreiz  lētāk... Kaut nedaudz, bet uz Alūksni trapenietim ir tuvāk aizbraukt. Es darījumus pārsvarā kārtoju Alūksnē, bet pēc tam arī iepērkos vienā no divām “Maximām”, jo Smiltenē ir tikai viena, un tā pati neliela,” savus vērojumus atklāj trapenietis.

Saimnieciskās lietas kārto Alūksnē
Vairāk par labu Alūksnes novadam nosliecas arī Trapenes zemnieku saimniecības “Niedrāji” īpašniece Ilzīte Sēkliņa. “Niedrāji” ir bioloģiskā zemnieku saimniecība, kas nodarbojas ar lopkopību. Te tiek audzēti gaļas lopi, ataudzējamās teles, tiek turētas slaucamās govis. Arī lauki tiek apstrādāti - arts, sēts, pļauts, vākti un kaltēti graudi, remontēta tehnika – tātad viss, ar ko vien laukos cilvēki nodarbojas. Darījumus kārtot saimniece pārsvarā dodas uz Alūksnes pusi. “Jau padomju laikā Trapene ietilpa toreizējā Alūksnes rajonā. Tādēļ tur kārtot saimnieciskās lietas ir ierasts, un to daru arī tagad, man tā ir ērtāk. Ar Smilteni mani saista vien darījumu partneris – Agņa Kupriša veterinārā klīnika un vetaptieka,” saka I. Sēkliņa un turpina uzskaitīt iestādes Alūksnē, ko ikdienā regulāri nākas apmeklēt, starp tām pirmām kārtām minot SEB bankas Alūksnes filiāli un Latvijas Lauku konsultāciju centra Alūksnes biroju. “Regulāri arī iepērkos veikalā “Valdis” Alūksnē, lai pēc saimniecībai nepieciešamā nebūtu jāmēro ceļš uz Valmieru cauri Smiltenei, kur nekā tāda nav. Tādēļ domāju, ka man kā zemnieku saimniecības īpašniecei izdevīgāk tomēr būtu, ja Trapenes pagasts tiktu iekļauts Alūksnes novadā, kur viss ir vienuviet,” savu viedokli neslēpj saimniece.
Līdzīgi kā citi aptaujātie uzņēmēji Trapenē, zemnieku saimniecības “Virsaiši M. M.” īpašnieks Mareks Mucenieks, kurš saimnieko Trapenes pagasta Līzespastā,  domā, ka pēc reformas veikšanas konkrēti viņam tāpat nekas nemainīsies: “Manas domas tāpat neviens vērā neņems, valdība izlems, kā rīkoties, un man nekas no tā nemainīsies.”

Būs darbs – būs labklājība
Aptaujājusi ceļā satiktos trapeniešus, dodos pie Trapenes pagasta pārvaldes vadītājas Irisas Popovičas. “Trapenieši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iecerēto administratīvi teritoriālo reformu uztver ļoti mierīgi. Mēs parakstus nevācam un ministrijai vēstules nerakstām. Trapene atrodas aptuveni 40 kilometru attālumā gan no Smiltenes, gan no Alūksnes, tādēļ, uz kuru pusi doties kārtot darījumus, trapenieši lieki galvu nelauza. Mēs arī saprotam to, ka, pievienojoties Smiltenes vai Alūksnes novadam, vienalga paliksim novada nomale,” uzsver I. Popoviča.
“Zinu, ka smilteniešiem ir ļoti sakārtota infrastruktūra, un viņi ļoti nopietni strādā, piesaistot investīcijas, ko mēs augstu vērtējam. Līdz ar to tiek radītas jaunas darba vietas, un jau tagad aptuveni desmit trapenieši šajā novadā atraduši sev algotu nodarbošanos. Ko gan cilvēkam vairāk vajag?  Būs darbs – būs labklājība,” norāda pārvaldniece.
“Ievērojams skaits trapeniešu, tajā skaitā arī es, sava mūža lielāko daļu esam aizvadījuši bijušajā Alūksnes novadā, tādēļ tas varbūt šķiet tuvāks un pazīstamāks. Alūksne pašlaik kļuvusi patiešām ļoti skaista, arī tur viss tiek sakārtots un daudz kas radīts no jauna. Savukārt Valkas novads gan, šķiet, te nevienu nesaista, jo tas ir pārāk tālu no Trapenes pagasta robežām,” saka Trapenes pagasta pārvaldes vadītāja, domājot par iedzīvotāju nākotnes iespējām.

Galvenais - saglabāt radītās vērtības
Uzņēmējiem un lauku saimniekiem ir ļoti svarīgi, lai būtu sakārtota infrastruktūra – lai viņi uz savu uzņēmumu varētu aizbraukt pa labu ceļu, lai būtu ūdensapgāde, kanalizācija, elektropievades līnijas, sakari un cits. “Šo desmit Apes novada pastāvēšanas gadu laikā Trapenē nav likvidēta neviena iestāde, bet ieguldīti līdzekļi, lai tās visas būtu sakārtotas atbilstoši mūsdienu prasībām. Trapeniešu ērtībām izveidotas 84 apgaismojuma laternas, 1,72 kilometru garumā rekonstruēti autoceļi, esam ieguvuši jaunu ūdens sagatavošanas staciju un attīrīšanas iekārtas, projekta ietvaros - hokeja laukuma bortus un apgaismojumu, Bormaņ­muižas parkā iztīrīts Vidus dīķis, atjaunotas slūžas, pie pagastmājas un feldšerpunkta ieklāts bruģis, izveidots estrādes aizmugurējās sienas atbalsts, pārbūvēti ceļi Kristiņi – Stādzeni un Trapene – Lejastrapene, melno segumu 4,5 kilometru garumā ieguvis ceļš Trapene – Līzespasts, saglabāti gan valsts, gan vietējās nozīmes kultūrvēsturiskie pieminekļi un paveikts vēl daudz kas cits. Mums vēl joprojām ir sava pagasta pārvalde, pasta nodaļa, aptieka, bibliotēka, kultūras nams, veikals, skola. Tās ir vērtības, ar ko varam lepoties. Ja jaunajā administratīvi teritoriālajā veidojumā, neskatoties uz to, vai tas būs Alūksnes vai Smiltenes novads, tās visas saglabās un turpinās uzlabot, trapeniešiem nebūs, par ko bēdāties.”

Būtu jāattīstās vienmērīgi
„Taču jāatzīst, ka daudzi iedzīvotāji, vietējie uzņēmēji un zemnieku saimniecību īpašnieki  tieši no tā baidās, jo šādu administratīvi teritoriālu reformu rezultātā nereti lauku teritorijas panīkst,” uzsver I. Popoviča. “Jūs teiksit – visu taču mūsdienās iespējams nokārtot interneta vidē! Ne jau visiem lauku cilvēkiem  ir dators un internets, ne visi prot ar to darboties. Pagasta pārvaldē, bibliotēkā mēs, darbinieki, strādājam, lai cilvēkiem maksimāli palīdzētu atrisināt dažādus jautājumus, iespēju robežās konsultējam, sniedzam uzziņas un citu nepieciešamo, lai pēc informācijas nebūtu jāmēro ceļš uz novada centru. To visu turpināsim darīt, taču, arī pēc novada robežu mainīšanas, katra paša izvēlē būs, vai viņš pēc pakalpojuma bankā dosies uz Smilteni vai Alūksni, neviens taču neliedz apmeklēt, piemēram, mediķus arī citās pilsētās.
Jaunajā novadā visām teritorijām jāattīstās vienmērīgi, jo visur dzīvo cilvēki, tādēļ visiem jāsaņem vienādi pakalpojumi. Ja tas būs, tad bažu nav,” uzskata Trapenes pagasta pārvaldes vadītāja.

Iedzīvotāju skaits
Trapenes pagastā
2010. gadā – 885 iedzīvotāji
2019. gadā – 700 iedzīvotāji

Trapenes pagastā
Līdz darbaspējas vecumam 104,
t.sk. vīrieši 61, sievietes 43
Darbaspējas vecumā 433,
t. sk. vīrieši 240, sievietes 193
Pēc darbaspējas vecuma 157,
t. sk. vīrieši 52, sievietes 105

Uzņēmējdarbība Trapenes pagastā: 
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību - kopā 15, Zemnieku saimniecības 35, biedrības 4, nodibinājums 1, individuālie komersanti, uzņēmēji 3.

Tikai Trapenē

◆ Trapene “ievelk” ar savu mieru, atliek tikai klausīties, kādus notikumus stāsta Trapenes Lapegļu gatve, kas ir garākā Latvijā.

◆ Trapenes Bormaņmuižas parks veidots no 1898. līdz 1903. gadam kā ainavu parks pēc Rīgas dārzu arhitekta Ārgaļa projekta. Pašlaik tas ir valsts nozīmes aizsargājamais dabas piemineklis. Parkā ir trīs dīķi.

◆ Bormaņu muiža –  medību pils - Kungu muižas dzīvojamā ēka uzcelta Berenda Magnusa fon Vulfa laikā ap 1780. gadu, pašlaik ēkās atrodas Trapenes pagasta kultūras nams un bibliotēka.

◆ Pie Trapenes sākumskolas, kurā mācījies dzejnieks Ojārs Vācietis, ir piemiņas akmens. Ir iespēja izstaigāt dzejnieka bērnības un jaunības takas.

◆ Zigurda Safranoviča privātais senlietu muzejs, krājumā ap 40 tūkstošiem priekšmetu.

Jānis Sīklis, SIA “Baltic Sales Agency” valdes priekšsēdētājs, profesionālis ar 26 gadu pieredzi  starptautisku darījumu slēgšanā un pārdošanā:
“Vides aizsardzības un reģionālās attīstības iecerētā administratīvi teritoriālā reforma mūsu valstī notiks. Kā tā skars uzņēmējus un lauksaimniekus? Tāpat, kā visus pārējos Latvijas iedzīvotājus. Galvenais nav tas, kurā novadā uzņēmējs vai lauksaimnieks dzīvo. Svarīgi ir tas, kā viņš prot savu saražoto produkciju pārdot vai pakalpojumu piedāvāt. Ļoti būtiska ir komunikācija ar cilvēkiem, jo reti kādam veiksmīgi izdodas pārdot pa tālruni. Svarīga ir tikšanās ar klientiem, tiešā komunikācija, neatkarīgi no tā, kurā novadā vai pat valstī atrodas klienti. Jebkurā gadījumā ir jāmeklē tiešā saikne ar viņiem. Pašlaik uzņēmēju klupšanas akmens ir viņu bailes vai kautrēšanās  piezvanīt saviem potenciālajiem klientiem un norunāt ar viņiem tikšanos. Viņi nezina,  kā panākt to rezultātu, kas uzņēmumam ir svarīgs – peļņas gūšana. Tas ir jāmācās ikvienā novadā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri strādā pārdošanā, kas vēlas, lai viņa uzņēmums vai zemnieku saimniecība būtu pelnoša, neatkarīgi no novadu administratīvi teritoriālā iedalījuma.”

Teksts un foto: Aivita Lizdika


* Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


20190809-1156-maf-logo-mazs.jpg

Teritoriālās reformas krustcelēs