Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar degsmi un mīlestību par bezatkritumu dzīvesveidu

Drīz jau būs apritējis gads, kopš darbojas beziepakojuma veikals “Ber un sver”, kura īpašniece jelgavniece Līga Rulle ir aktīva “zero waste” jeb bezatkritumu dzīvesveida popularizētāja. Viņas pamatdarbs ir Rīgā, kur Līga strādā par grāmatvedi starptautiskā uzņēmumā, veikalā viņa ir vakaros, kad atved produktus, un sestdienās, kad pati stāv aiz letes. Līgai palīdz trīs kolēģes – pārdevējas, kuras mainās savā starpā. Darbinieces atrastas ar sludinājumu palīdzību, un viņām nākas daudz nodarboties ar stāstāmo darbu.

Bizness lietotas automašīnas vērtībā
““Rimi” un “Top” veikalu tīkli varbūt smejas par mūsu pārdošanas apjomiem. Kad kopā ar biznesa partneri Ievu Zavinsku nolēmām atvērt veikalu, nezinājām, cik cilvēku varētu pie mums nākt iepirkties un cik katrs no viņiem iztērētu. Nevienai mums nebija pieredzes tirdzniecībā,” atklāj Līga. Tagad viņa ir palikusi vienīgā īpašniece, jo Ieva šovasar izvēlējusies iet citu ceļu – veikals aizņēmis pārāk daudz laika. Turklāt abām sievietēm ir ģimenes un katrai pa trim bērniem.
Veikalu Līga un Ieva atvērušas idejas vadītas, jo ir “zero waste” dzīvesveida piekritējas un vēlējušās savu aizrautību tālāk nodot citiem, izglītot cilvēkus par videi draudzīgu dzīvesveidu. Līga uzsver, ka viņai galvenais ir spēt samaksāt telpu īri, darbiniekiem algas un nodokļus, bet nopelnīt ar veikalu nevar, taču jau sākotnēji tas nebija domāts kā biznesa projekts personīgās materiālās labklājības celšanai.

Kad Rīgā cits pēc cita vērušies vaļā beziepakojuma veikali, abas draudzenes jelgavnieces domājušas: nu kāpēc atkal Rīgā... Vērojušas, ka galvaspilsētā atvērto beramo produktu veikalu īpašnieki nebija no biznesa aprindām un turīgi cilvēki. Ja viņi var, kāpēc lai mēs nevarētu?

Tad abas sievietes aizrakstījušas mazajām zemnieku saimniecībām, mazajiem ražotājiem, un tie savukārt atsūtījuši savu cenu piedāvājumu. Staigājušas un pētījušas, cik, piemēram, milti, auzu pārslas maksā “Rimi” vai “Elvi”. Nospriedušas, ka iznāk arī uzcenojums, vienojušās par sortimentu un sākušas domāt konkrētāk, ko darīt. Nospriests, ka jāmeklē telpas veikalam.
Pirmās telpas Jelgavā atrastas pagrabiņā Svētes ielā. Tās noīrētas pērn novembra beigās, bet veikals atvērts jau pēc trim nedēļām – 21. decembrī. Mēbeles, lāpstiņas, trauki, iekārtojums... darba bijis daudz. Turklāt atteikts finansējums – attīstības finanšu institūcija “Altum” nesaskatīja idejas ilgtspēju. Draudzenes mierā nelikās – ar spītu un domu, ka iesākto nevar pamest, paņēma privātu aizdevumu, kuru joprojām turpina atmaksāt. Vēlāk sameklētas jaunas telpas Raiņa ielā, kur veikals kļuvis pamanāmāks.
Aizņēmums bija summa, par kuru var iegādāties labu lietotu automašīnu. Abas nospriedušas – ja zaudēs, nekas liels taču nebūs – tikai lietota automašīna –, bet viņas vismaz būs mēģinājušas. “Jo visvairāk mēs nožēlojam to, ka neesam mēģinājuši darīt, nevis to, ka esam,” teic Līga. Viņa deg par savu ideju un darbu veikaliņā dara ar mīlestību. Tas nav tikai bizness, ar katru ienākušo klientu jāaprunājas.

Samazināt atkritumu daudzumu
Runājot par uzņēmuma filozofiju, L.Rulle teic, ka “zero waste” nozīmē mūsu radītā atkritumu daudzuma samazināšanu. Lielākā daļa iepakojuma ir videi nedraudzīgi un nepārstrādājami. Kā piemēru Līga min saldumu iepakojumus un visus spīdīgos, čaukstošos konfekšu papīrīšus.

Savukārt sadzīves ķīmijas iepakojums ir pārstrādājams, taču tā ir daudz – dušas želeju, šķidro ziepju, šampūnu un citu produktu pudelītes. Alternatīva – nākt uz beziepakojuma veikalu ar savu pudelīti un piepildīt to no lielā iepakojuma, kuru piegādātājs, piemēram, aizgādās atpakaļ uz ražotni, lai uzpildītu atkal.

Ir vēl citas alternatīvas. Veikalā var iegādāties šampūnziepes, kas kļuvušas par ļoti populāru produktu. Pat frizieri tās iesakot, jo klientēm mati kļūstot labāki. Viens gabaliņš kalpo četrus līdz sešus mēnešus. Var nopirkt arī cieto kondicionieri. Piedāvājumā ir arī gabalziepes, ķermeņa skrubji un vannas bumbas no Dobeles novada ziepju darbnīcas, alternatīvi dezodoranti kartona iepakojumā, Jelgavā ar rokām tamborētas dušas lietas no “Kukū” – dušas cimdi, ziepju maisiņi u.c.
“Vēl mēs veikalos varam atteikties no bezmaksas maisiņiem, nepieņemt nevajadzīgas dāvanas, kuras pēc tam izmetīsim. Arī ja nopērkam kaut ko, ko mums ļoti gribas, piemēram, jaunu kleitu ar domu “īsti jau neder, bet varbūt notievēšu”, bet pēc tam to nevalkājam, mēs pārdevējam dodam signālu, ka šīs lietas ir ļoti pieprasītas, un viņš savukārt nodod informāciju ražotājam, lai tas ražo vēl. Ja mēs neveicināsim piedāvājumu pēc nevajadzīgām lietām, tad nebūs jādomā, kur tās pēc tam likt,” uzskata Līga.
Līga cilvēkiem cenšas stāstīt, ka drauds videi ir ne tikai redzamas lietas, bet arī produkti, kurus lietojam pārtikā, arī tējas maisiņi, tāpēc viņa aicina uzturā lietot bioloģiski audzētu pārtiku, kas izaudzēta bez pesticīdiem un ķimikālijām.

Līga iestājas par tādām ilgtspējīgām lietām kā stikls un rosina atteikties no plastmasas, kā piemēru minot, ka zobu birsti nevar pārstrādāt, bet dabā tā sadalās 200 gadu laikā. Līgas piecu cilvēku ģimene gadā izlietotu 20 zobu birstes. Daudzi par to neaizdomājas. Tādēļ
L.Rulle dodas lasīt lekcijas un stāstīt par savu “zero waste” pieredzi. Oktobrī viņa vadīja lekciju un dabīgās zobu pastas izgatavošanas meistarklasi Ozolnieku Tautas namā. Līgu aicina arī uz skolām.

Piedāvā vietējos produktus
Kas ir veikala pircēji? “Nāk jauni cilvēki, jaunas ģimenes, kas interesējas par vides aizsardzību, nāk arī vecāki cilvēki, jo pie mums dažas preces var iegādāties lētāk nekā citos veikalos un tādā daudzumā, kādā vēlas. Nāk arī vīrieši ar iepirkumu sarakstiem, savām burciņām, trauciņiem, maisiņiem. Par klientu trūkumu sūdzēties nevar. Tas priecē, un tas ir svarīgi,” gandarīta ir Līga.
Viņa savā veikalā cenšas piedāvāt Jelgavas un Ozolnieku apkārtnes ražotāju produkciju – “Pupu­chi”, “Positive Foods” –, “Rūķīšu tējas” no Dobeles u.c., kā arī ārvalstu produktus, pēc iespējas bioloģiskus, tīrākus, saskaņojot cenu līmeni, lai mūsu pircējiem šie produkti būtu pa kabatai.

Veikalā iespējams iegādāties rīsus, griķus, lēcas, auzu pārslas, pupiņas. Ir gan vietējie saldumi, gan saldumi no Vācijas. Pircēju ļoti iecienītas ir konfektes no augļu sulām, bez želatīna, stāsta Līga, norādot uz brokastu stūrīti, kur atrodamas gan “Milzu” pārslas, gan Olainē ražots muslis 20 litru spaiņos. Bet trīsreiz nedēļā veikalā “Ber un sver” var nopirkt Raimonda Biedrīša uzņēmumā “Grauda spēks” no īstiem rudzu miltiem cepto maizi un cepumus.
Tāpat veikala piedāvājumā ir kafija un garšvielas. Pircēju iecienīti ir Kuldīgā gatavotie zupu un rīsu maisījumi un Kocēnu novada zemnieku saimniecībā “Kaņepītes” ražotie milti. Ir arī kokosriekstu, zaļo griķu un mandeļu milti. Vegburgers, falafels, sojas granulas – Līga aicina kaut vai vienreiz nedēļā, lai dažādotu ēdienkarti, pamēģināt kādu no šiem produktiem, varbūt iegaršojas.

Alternatīva ir gandrīz visam

Veikalā vieta atvēlēta dažādām koka ķemmēm, dušas birstēm, slotām, trauku, dārzeņu, katlu, pudeļu un poda mazgājamajām birstēm, kuras, pēc Līgas teiktā, kad nolietojas, var izmest kompostā – un tās sadalīsies. Lupatiņas un apaļas salvetes kosmētikas noņemšanai no bambusa ir alternatīva vienreizlietojamām vates plāksnītēm, kas gatavotas no kokvilnas, kuras audzēšanā izmanto daudz pesticīdu. Tās ir mazgājamas veļasmašīnā līdz 300–400 reizēm. Ekoloģiski un ekonomiski.
Bambusa ausu kociņi savukārt ir alternatīva vates ausu kociņiem, kurus drīzumā plānots aizliegt, jo tie ir piecu  galveno jūras piesārņotāju sarakstā. Kā tie tur nokļūst? Līga skaidro, ka liela daļa cilvēku izlietotos vates kociņus mēdzot izmest tualetes podā. Tie ir tik sīki, ka attīrīšanas sistēmas nespēj tos atlasīt un tie nonāk jūrā.

Zobu pastas stikla burciņās, bambusa zobu birstes, gumijas birste spalvām, bio atkritumu maisiņi no kukurūzas cietes, kas dabā sadalās, pelēks, nevis balts (balināts ar hloru) tualetes papīrs no pārstrādāta papīra, kur rullī ir trīsreiz vairāk papīra nekā lielveikalā nopērkamajos, šampūnziepes suņiem, žults ziepes traipu tīrīšanai un Marseļas ziepes, kuru sastāvā ir 72 procenti olīveļlas – “Mazgā traukus, mazgājies pats un mazgā bērnus,” mudina Līga, turpinot ekskursiju pa veikalu.

Viņa rāda vegānu iecienīto traipu zīmulīti, kas izgatavots no augu izcelsmes produktiem, un Indijas ziepju riekstus, kurus var izmantot veļas mazgāšanai. Ar viena iepakojuma četriem gabaliņiem ziepju riekstu iespējams trīsreiz izmazgāt veļu. Veļas mazgāšanai lieliski der arī mūsu pašu kastaņi. Tos var sagriezt četrās daļās, ielikt maisiņā un pēc tam veļas mašīnā, stāsta Līga, piebilstot, ka tad mēs trīs četras reizes neizmantosim ķīmisku veļas mazgāšanas līdzekli.

Meitenēm un sievietēm kā higiēnisko pakešu alternatīva tiek piedāvātas menstruālās piltuves un mazgājamās auduma paketes.
Veikala saimniece mūs vedina aplūkot termokrūzes, kas ir alternatīva vienreizlietojamajām kafijas krūzītēm, kuras, lai gan izskatās no papīra, nav pārstrādājamas, jo to iekšpusi klāj plastikāta plēve. Turpretī metāla pudeles, kuras var izmantot ūdenim plastmasas pudeļu vietā, ir mūžīgas, smej Līga, rādot video, kurā redzama viņas dēla metāla pudele, kas puikam izkritusi no somas un kurai pārbraukusi mašīna. Pudele izskatās vien mazliet iebuktēta. Īpašas metāla pudeles paredzētas arī mazuļiem. Bet plastmasas kokteiļu salmiņu vietā – metāla vai niedru salmiņi. Metāla skuveklis vienreizlietojamo vietā arī būs mūžīgs un pilnībā attaisnos savu 25–30 eiro cenu.
“Wrap it” vairākkārtējas izmantošanas bišu vaska drāniņa ir lieliska alternatīva pārtikas plēvei. Ir arī aploksnes un tūtas – ļoti populāras siera glabāšanai. “Visur, kur jūs lietojāt pārtikas plēvi, tagad varat lietot drāniņas – ietīt sviestmaizi vai sauju riekstu, lai paņemtu līdzi uz darbu,” skaidro Līga. Bet “Ber un sver” nopērkamie vienreizējās lietošanas trauki ir gatavoti no kukurūzas cietes vai kviešu klijām – tos var likt kompostā, bet, ja grib, arī apēst pats vai izbarot lopiem.

Veikala jaunums ir sojas vasks sveču gatavošanai, kas ir alternatīva parafīnam – naftas produktam, kuram bieži vien tiek pievienotas ķīmiskas smaržvielas, kas arī izgatavotas no naftas. “Ļoti vienkārši katrs pats sev mājās var uztaisīt sveci – paņem dakti, ieliec burciņā un uzlej izkausētu vasku,” demonstrē veikala saimniece.

Kas vienam lieks, citam noder

Veikala īpašniece mums rāda arī divus stūrīšus – brīvplauktus ar klientu atnestajām lietām – burkām, papīra maisiņiem, dažādiem ķobīšiem un trauciņiem, kas vieniem mājās kļuvuši nevajadzīgi, bet citi, kam vajag, tos var ņemt, likt somā un nest mājās.
Ikviens, kam ir liekas termokrūzes, ēdienu uzglabāšanas trauciņi, pusdienu trauki un citas līdzīgas lietas, aicināts tos nest uz “Ber un sver” veikalu. Pieņemti tiek arī istabas augi – tie tiks atdoti kādam, kurš gribēs par tiem rūpēties. Bet, ja kāds, nākot uz veikalu, būs aizmirsis paņemt savu trauku vai maisiņu, varēs izvēlēties kādu no atnestajiem.
“Gribētos vēl kādu veikalu, bet dienā ir tikai 24 stundas. No Tukuma man, piemēram, zvana, vai negrasos paplašināties. Ir man arī ideja paplašināt esošā veikala sortimentu, piedāvājot pircējiem augļus, dārzeņus un piena produktus, lai cilvēki visu nepieciešamo varētu iegadāties vienuviet,” Līga atklāj nākotnes ieceres.
“Mēs esam izvirzīti arī Jelgavas pilsētas gada balvai uzņēmējdarbībā nominācijā “Gada debija”. Tas bija patīkams pārsteigums, nesen bija vērtēšanas komisija. Kāds laikam ir mūs pieteicis. Rezultāti tiks paziņoti novembra beigās,” lepojas Līga.
Tāpat viņai ir patīkami saņemt atsauksmes veikala “Instagram” un “Facebook” profilos, kad klienti raksta, ka veikalā ir patīkami iegriezties un tur ir tik foršas pārdevējas. Kā pašam kļūt par zaļā dzīvesveida ievērotāju? “Nav jādara pilnīgi viss, var sākt ar mazumiņu,” padomu dod “Ber un sver” īpašniece.



Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.


20191015-1216-beps-290-x-114.jpg

Rūpēsimies par vidi