Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Skatīs prasību kompensēt Ls 35 000 par rūķa kostīma bārdas aizdegšanās radītu izkropļojumu

Rīga, 19.aug., LETA. Augstākā tiesa (AT) šodien paredzējusi izskatīt prasību kompensēt 35 000 latu par pirms 13 gadiem Ziemassvētkos gūtu sakropļojumu, kad skolas pasākuma laikā aizdegusies tolaik vēl nepilngadīga puiša rūķa kostīma vates bārda.

Par to aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Linda Priedīte.

Prasītā summa ir kompensācija, kas nepieciešama plastiskajai operācijai Zviedrijā, lai likvidētu vates bārdas degšanas radīto sejas sakropļojumu un izķēmojumu.

Prasību Kurzemes apgabaltiesā 2005.gadā iesniedza jaunieša māte Svetlana, un tā vērsta pret Ventspils pilsētas 6.vidusskolu, Ventspils pilsētas domi, šīs pilsētas Izglītības pārvaldi un skolotāju - klases audzinātāju, kura liktenīgajā pasākumā izdalījusi bērniem svecītes un tās aizdedzinājusi.

Kā secināms no Kurzemes apgabaltiesas sprieduma, Ziemassvētku pasākuma laikā 1995.gada 21.decembrī pēc negadījuma zēns nogādāts Ventspils pilsētas slimnīcā un trīs dienas atradies reanimācijā. Puisim veikta lāzerterapija, jo ārsti nav ieteikuši citas medicīniskas manipulācijas līdz aptuveni 16 vai 17 gadu vecumam.

Sejas izķēmojums palicis un tā pilnīgai likvidēšanai nepieciešama plastiskā operācija, ko Latvijā nav iespējams veikt, prasībā norādījusi jaunieša māte. Jaunietis jau 2005.gadā bija sasniedzis 17 gadu vecumu, kad operāciju būtu iespējams veikt, taču mātei nācies konstatēt, ka tās izmaksas Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra (VOVAA) nesedz.

Prasībā norādīts, ka jaunietim notikušais sagādājis arī morālas ciešanas - viņš pastāvīgi ticis pazemots no savu vienaudžu un citu cilvēku puses sava izskata dēļ, turklāt bijuši arī vairāki pašnāvības mēģinājumi. Morālā kaitējuma kompensāciju māte prasībā gan nebija lūgusi, un tas arī bija viens no iemesliem, kuru dēļ Kurzemes apgabaltiesa prasību noraidīja, secināms no sprieduma teksta.

Māte prasības pieteikumā norādīja, ka 2003.gada 22.janvārī ar Ventspils pilsētas domes Izglītības pārvaldi tikusi noslēgta vienošanās par finansiālā atbalsta sniegšanu dēla ārstēšanai Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" Lāzerplastikas centrā, kas paredzējusi, ka ārstēšanās plānā ietverto procedūru izmaksas bija jāsedz VOVAA filiālei "Kurzemes slimokase" no valsts veselības aprūpes līdzekļiem.

Vienošanās arī paredzējusi, ka gadījumā, ja slimokase šīs vienošanās darbības laikā izmaiņu vai likuma grozījumu dēļ pārtrauc zēna ārstēšanās izdevumu kompensāciju, Izglītības pārvalde nodrošina ārstēšanās plānā ietverto procedūru apmaksu. Savukārt samaksu par ambulatorai ārstēšanai paredzamajiem nekompensējamiem medikamentiem un pārsējiem 180 latu apmērā veic Izglītības pārvalde.

Kā secināms no sprieduma, māte uzskata, ka nevienu no iepriekšminētajām saistībām Ventspils pilsētas domes Izglītības pārvalde nebija veikusi, bet samaksu par zēna ārstniecības izdevumiem "Vaivaros" veikusi skolotāja no saviem personīgajiem līdzekļiem.

Skolotāja paskaidrojumos pirmās instances tiesai norādījusi, ka 1995.gada 21.decembra pasākuma scenārijā bijis paredzēts, ka bērni svinīgi ieies klasē un teiks vēlējumus vecākiem. Skolēni bijuši dažādās maskās un dažiem no tiem masku nav bijis. Tieši trim bērniem, kas pasākumā bijuši bez maskām, arī uzticētas sveces.

Kad bērni sākuši iet klasē, rūķa kostīmā tērptais zēns, kurš atradies divrindu kolonnas vidū, pieskrējis pie ierindā pēdējās meitenes, kurai rokā bijusi svece, pieliecies pie tās un tā arī viņa kostīma bārda aizdegusies. Skolotāja nekavējoties darījusi visu, lai uguni nodzēstu un sniegtu zēnam vajadzīgo palīdzību.

Skolotāja arī norādījusi, ka notikušais viņu šokējis un licis izjust morālu atbildību. Jau no paša sākuma iespēju robežās cietušo zēnu viņa apciemojusi gan slimnīcā, gan mājās, kā arī sniegusi materiālo atbalstu - sākotnēji samaksājot 50 latus, ko snieguši klases bērnu vecāki un viņa kā audzinātāja, bet 2003.gadā cietušajam viņa samaksājusi 202 latus.

Ventspils pilsētas dome paskaidrojumos tiesai bija norādījusi, ka tai par nelaimes gadījumu kļuvis zināms 2000.gada 17.septembrī, kad jaunieša māte iesniegusi iesniegumu, kurā izteikusi vēlēšanos uzsākt rētu likvidēšanas operācijas. Pēc nepieciešamo medicīnisko dokumentu iesniegšanas Izglītības pārvalde noslēgusi vienošanos par jaunieša ārstēšanās izdevumu segšanu. Saskaņā ar "Vaivaru" Lāzerplastikas centra vadītāja rekomendēto ārstniecības kursu jaunietim bijusi pieejama apdeguma traumu seku likvidēšana divu gadu garumā.

Dome paskaidrojumos rakstīja, ka tā nav vainojama miesas bojājumu nodarīšanā. Vēstulē pašvaldība zēna mātei rakstījusi, ka nelaimes gadījums noticis Ventspils pilsētas 6.vidusskolas vadības un klases audzinātājas pārkāpumu dēļ. Turklāt no tiesā izskatāmās lietas materiālos esošajiem medicīniskajiem dokumentiem nav konstatējams jaunieša veselības stāvoklis un nepieciešamā ārstēšana, kā arī prasības apmērs nav pamatots ar dokumentiem un nav pierādīts, ka vajadzīgo operāciju un ārstēšanu nevar veikt Latvijā.

Ventspils 6.vidusskola paskaidrojumos tiesai rakstīja, ka prasību kā nepamatotu neatzīst. Skola norādījusi, ka konkrētā pasākuma laikā zēnam svecīte nav tikusi iedota, turklāt viņš pats pirms ieiešanas klasē nav klausījis vairākkārtējiem skolotājas aizrādījumiem būt rātnam, bet piegājis pie vienas no klases meitenēm, kuras rokā bijusi svecīte. Pieduroties svecītei, arī aizdegusies no vates izveidotā rūķa bārda. Zēnam nekavējoties sniegta palīdzība.

Skola arī piebildusi, ka direktores rīkojums par drošības tehnikas un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu vispārējai zināšanai bija izvietots skolas skolotāju istabā. Bez tam ar ugunsdrošības noteikumiem skolotājas tiek iepazīstinātas, iegūstot pedagoģisko izglītību.

Prasības pieteikuma motīvs, ka atbildētājs nav piegriezis vajadzīgo vērību kalpotāju un darbinieku izvēlē, tādēļ viņš atbild par zaudējumiem, ko viņi nodarījuši trešajām personām, ir nekorekts, jo ne pirms minētā negadījuma, ne arī pēc tā skolas administrācijai, skolēniem un to vecākiem nav bijušas pretenzijas pret skolotājas veikto darbu, norādīts skolas paskaidrojumos.

Kurzemes apgabaltiesa 2007.gada 4.aprīlī prasību noraidīja, taču spriedums apelācijas kārtībā tika pārsūdzēts Augstākajā tiesā, kas lietu apelācijas kārtībā plānojusi izskatīt šodien.

Policijas ziņas