Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sniedz savu sirdi trīs musketieriem

Inese Rubina no Annas pagasta patvērumu sniegusi trīs patversmes kaķiem. Divi no tiem nāk no Alūksnes dzīvnieku mājas “Astes un Ūsas”, bet trešais kaķis ir no Madonas. Visi trīs minči kopā sadzīvo labi un ir patīkama kompānija ne tikai Inesei un viņas draugam Kalvim, bet arī jebkuram viņu ciemiņam.

Trīs lietas - labas lietas
Gadu vecie Muncis un Pūce nāk no dzīvnieku mājas “Astes un Ūsas”, taču Ņaumi Inese paņēmusi no Madonas patversmes, kur darbojas programma, kas paredz kaķiem senioriem atrast pēdējās mūža mājas. “Tā arī Ņaumis nonāca pie manis. Viņam ir septiņi vai astoņi gadi. Ņaumis ir ļoti draudzīgs un vienmēr pieprasa draudzību,” stāsta Inese. Pūce Ineses mājās nokļuva pēctam. Tad mājās ienāca arī Muncis, bet Ņaumis ģimenei pievienojās vēlāk.

Uz jautājumu, kāpēc gan Inese vēlējās tieši trīs kaķus, viņa atbild, ka trīs lietas ir labas lietas. “Ne jau aiz žēluma es ņēmu Ņaumi, bet tāpēc, ka vēlējos trešo kaķi. Sākumā, kad ievācāmies šajā mājā, biju domājusi, ka varētu ņemt vienu kaķi, bet izlasīju, ka labāk ir ņemt uzreiz divus, lai vienam kaķītim nav skumji un būtu kompānija,” stāsta Inese. Tiesa, Ņaumi Pūce un Muncis nebūt nav uzņēmuši tik draudzīgi, un nav zināms, vai tas ir tādēļ, ka Ņaumis ģimenē ienācis vēlāk, vai arī tādēļ, ka viņš ir runcis cienījamos gados. “Sākumā jau jaunākie kaķi pret vecāko izturējās diezgan agresīvi, bet tagad viņi ir draugi un teritoriju sadala,” teic Inese.
Arī Ineses profesija ir saistīta ar dzīvniekiem, jo viņa ir mākslīgās sēklošanas tehniķis. “Visu dzīvi esmu saistīta ar dzīvniekiem, un, kad sākām ar draugu Kalvi dzīvot šeit, tad man pietrūka dzīvnieku. Kalvis devās uz darbu, un man bija vientuļi. Tā nu izlēmu, ka man būtu vajadzīgi kompanjoni. Sākumā domāju paņemt žurku, taču draugs īsti nepieņēma šo ideju. Pēc tam domāju, ka varētu paņemt papagaili, taču man pret tiem ir alerģija. Tā nu izdomājām, ka jāņem kaķi, jo viņi palīdz arī saimniecībā,” stāsta Inese.
Dzīvnieks arī ir pelnījis
Tā kā Ineses mājas “Kalvas” atrodas meža ielokā, sākumā Inese baidījusies, ka kaķi varētu iziet ārā un neatgriezties, taču tā nekad nav noticis. Katram kaķim gan ir savs raksturs, taču pastāvēt par sevi viņi prot. Pūce ir tipiska sieviete, un, ja viņai kas nepatiks, viņa vienkārši aizies, bet, ja kas nepatīk Muncim, tad viņa acīs to uzreiz var nolasīt. Ņaumim patīk viss un ļoti patīk cilvēku sabiedrība. “Nezinu gan, tieši kā katrs kaķis nonācis patversmē. Muncis un Pūce bija atrasti uz ielas Alūksnē, bet Ņaumīti atņēma saimniecei, kurai bija deviņi kaķi četros kvadrātmetros. Turēšanas apstākļi bija slikti, tāpēc Ņaumi no šīs mājas izņēma,” stāsta Inese.
Tiem, kuri vēlētos adoptēt kaķi, Inese iesaka nebaidīties, jo tā ir lieliska sajūta, kad kādam sniedz iespēju dzīvot pie sevis. “Dzīvnieks ir pelnījis izpausties un dzīvot, kā pienākas. Cilvēki jau parasti baidās ņemt kādu dzīvnieku no patversmes, jo baidās, ka nespēs par šo dzīvnieku parūpēties. Taču, ja tu apņemies un esi drošs, ka gribi ņemt šo dzīvnieku, tad dzīve aizies savu ritumu un dzīvnieks pielāgosies tev un tu viņam,” uzsver Inese.

Palīdzēsim ķepaiņiem!