Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai labāk zināma nelaime, nekā nezināma laime?

Izglītības un zinātnes ministres amatā mans galvenais darba vadmotīvs ir, lai pieņemtie lēmumi nodrošina Latvijas bērniem un jauniešiem iespēju iegūt teicamu izglītību. Šādas tiesības ir katram bērnam neatkarīgi no tā, kur viņš dzimis un cik situēti ir viņa vecāki.
Tāpēc esmu noteikusi trīs prioritātes. Pirmkārt, tā ir izglītības kvalitāte un izglītības pieejamība. Taču ne mazāk būtiska ir arī izglītības sistēmas izmaksu efektivitāte.

Nodokļu maksātāji tikai pedagogu atalgojumam atvēl 335 miljonus eiro gadā.

Tomēr ar esošo sistēmu pilnībā apmierināts nav neviens, - ne tie skolotāji, kuri saņem ļoti mazas algas, ne 30'000 pedagogu intereses pārstāvošā arodbiedrība, ne valdība.

Piketā decembrī pedagogi prasīja palielināt atalgojumu, ieviest izdienas pensijas, veselības apdrošināšanu, samazināt darba slodzi, mainīt mācību saturu.

Savukārt kolēģi valdībā bija neizpratnē: pielikums algām ir bijis iepriekšējā gadā, ieguldījumi vispārējā izglītībā ir atbilstoši vidējam ES rādītājam, bet skolotāji visu laiku ir neapmierināti, piketē un sola streikot. Ziņa bija īsa un skaidra - vairāk naudas pedagogu atalgojumam nebūs līdz brīdim, kamēr sistēma tiks sakārtota.

Esošā pedagogu atalgojuma modeļa trūkumi
Lai izprastu, kāpēc ir nepieciešamas pārmaiņas pedagogu atalgojuma sistēmā, palūkosimies uz vispārējo izglītību, jo tā ietekmē vislielāko pedagogu skaitu.

Pavisam vienkāršs piemērs: ja šodien pie manis atnāk skolotājs un jautā, kāda viņam būs alga nākamajā mācību gadā, es kā ministre varu tikai atvainoties un teikt – nezinu. Vienīgais, ko varu minēt, - tai noteikti nevajadzētu būt mazākai par 420 EUR pirms nodokļu nomaksas par 21 stundu. Vai skolotājs saņems samaksu par burtnīcu labošanu? Nav atbildes.  Vai viņa atalgojums būs atkarīgs no bērnu skaita klasē?  Vai viņš saņems atalgojumu par klases audzināšanu? Kam un kad lai skolotājs to jautā? Pašreizējā sistēma atbildes uz šiem jautājumiem nesniedz.

Vai es varu nosaukt vismaz aptuvenu skaitli? Īsti nē. Alga par vienu amata likmi - 21 stundu, tātad par salīdzināmu darba apjomu Latvijas skolās svārstās no 410 līdz 750 eiro!

To pieļauj esošā pedagogu atalgojuma sistēma. IZM aprēķina un pārskaita pašvaldībām naudu pedagogu atalgojumam, ņemot vēra dažādus kritērijus un paredzot katram pedagogam par katru mācību stundu vēl 40 % piemaksu tā sauktajiem papildu darbiem - darbu labošanai, stundu gatavošanu, konsultācijām u.c.

Šobrīd pašvaldībām ir iespēja aprēķināto mērķdotāciju tālāk pārdalīt starp visām pašvaldības skolām saskaņā ar pašu noteiktiem kritērijiem. Ir pašvaldības, kuras tā vietā, lai apvienotu blakus esošas mazas skolas un veidotu stipras vidusskolas, izvēlas uzturēt visas skolas un daudziem skolotājiem maksāt zemāko iespējamo atalgojumu.

Taču šāda pieeja negatīvi ietekmē izglītības kvalitāti laukos. Centralizētajos eksāmenos un starptautiskajos pētījumos vērojama būtiska atšķirība starp pilsētu un lauku skolu skolēnu sniegumu. Tā turpina palielināties. Pēc OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) pētījumu datiem atšķirības skolēnu sasniegumos ar katru gadu palielinās arī atkarībā  no vecāku sociāli ekonomiskā stāvokļa. Tas nozīmē, ka palielinās nevienlīdzība un mazinās nākotnes iespējas lielai daļai Latvijas jauniešu.

Izglītības kvalitāte vislielākajā mērā ir atkarīga no pedagogu un skolu vadītāju darba kvalitātes.

Protams, lielāka alga automātiski nenozīmē labāku darba kvalitāti. Tomēr, būsim reālisti! Ja vēlamies, lai mūsu bērnu skolotāji būtu zinoši, talantīgi, radoši, entuziastiski, mērķtiecīgi cilvēki, skolotāju atalgojums ir viens no svarīgiem faktoriem. Latvijā šobrīd vairāk nekā 40 % skolotāju ir vecāki par 50 gadiem. Tikai 10 procenti pedagogu ir vīrieši. Mums ir nepieciešami jauni pedagogi, bet atalgojuma situācija, ko šobrīd nodrošina valsts mērķdotācija, nav motivējoša jaunu pedagogu ienākšanai skolās. Patlaban 69 % skolotāju no valsts saņem mazāk par vidējo algu (760 eiro) mēnesī, savukārt vairāk nekā trešdaļai  - 35 % skolotāju - atalgojums ir līdz 420 eiro mēnesī.
Aprakstītais īsumā paskaidro, kāpēc piedāvājam pārmaiņas: pašreizējā atalgojuma sistēma palielina pedagogu atalgojuma atšķirības,  mazina izglītības kvalitāti, neveicina jaunu pedagogu ienākšanu skolās un uztur neefektīvu skolu tīklu. Rezultātā mazinās vienaudžu konkurētspēja nākotnē.

GALVENIE JAUNĀ MODEĻA PRINCIPI
1. Skolēnu / pedagogu proporcija ir atkarīga no skolēnu skaita skolā.

Jaunajā modelī tiek aprēķināts, cik pedagogu amata vienības (36 darba stundas nedēļā) nepieciešamas skolai atkarībā no skolēnu skaita un mācību programmām. Mazākās skolās ar bērnu skaitu līdz 100 skolēniem paredzēts viens pedagogs uz katriem sešiem skolēniem. Lielajās skolās šī proporcija sasniedz vienu pedagogu uz 16 skolēniem.
Šobrīd Latvijā strādā vidēji viens skolotājs uz deviņiem skolēniem. Jaunais modelis paredz vidēji vienu skolotāju uz 12,3 skolēniem. Eiropā vidējais rādītājs ir viens pedagogs uz 15,9 bērniem. Protams, Eiropas Savienības rādītāju nevar izvirzīt kā pašmērķi, jo  Latvija nav tik blīvi apdzīvota. Ar jauno modeli mēs tuvotos kaimiņvalstu Igaunijas un Somijas rādītājam. Igaunijā ir vidēji 12,5 skolēni uz pedagogu, Somijā – 13,1.

2. Pedagoga atalgojums mēnesī ir robežās no 760 EUR līdz 1000 EUR par likmi atkarībā no vidējā klases lieluma skolā
Protams, lielākās klasēs pedagogam ir lielāks darba apjoms gan darbu labošanai, gan individuālam darbam ar skolēniem, tāpēc jaunajā modelī atalgojums tiek saistīts ar skolēnu skaitu klasē.

Šādi mēs iegūstam pārskatāmu un prognozējamu skolotāju atalgojuma sistēmu.

3. Viena slodze - 36 stundu darba nedēļa

IZM piedāvā atalgojumu rēķināt par 36 stundu darba nedēļu. 36 stundas veido vidēji 24 mācību stundas klasē un papildu stundas par mācību stundu kvalitatīvu sagatavošanu, darbu labošanu, konsultācijām, saziņu ar vecākiem, darbu skolas attīstībā. Visi šie pienākumi ir katra pedagoga ikdienas darba sastāvdaļa.

Jāņem vērā, ka šis ir vidējais slodzes aprēķins, kas izlīdzinās mācību gada laikā.

Piemēram, skolēnu brīvlaikā pedagogam nav jāvada stundas, bet šo laiku var izmantot citiem darba pienākumiem – mācību materiālu gatavošanai, metodiskajam darbam.

Skolotājs pie viena darba devēja var strādāt līdz 40 stundām nedēļā.

4. Atalgojums atbalsta personālam palielinās

Jaunajā modelī ir paredzēts no pašreizējiem 2 miljoniem eiro līdz 3,5 miljoniem palielināt finansējumu skolu psihologiem, logopēdiem, karjeras pedagogiem un bibliotekāriem.

5. Algojums skolu direktoriem atkarīgs no skolas lieluma

Jaunajā modelī skolu direktoriem tiek aprēķināta alga no 1080 EUR skolās ar vismaz 100 skolēniem līdz 1680 EUR skolās ar vismaz 1200 skolēniem. Ja skolēnu skaits ir mazāks par 100, direktors saņem proporcionāli mazāku atalgojumu.

Direktors var izvēlēties savu darba pienākumu ietvaros būt tikai administrators, bet var arī vadīt mācību stundas. Par to nav paredzēta papildu piemaksa direktoriem, kam ir pilna 40 stundu darba slodze.

Tādi ir jaunā modeļa galvenie principi. Tie paredz skaidru sistēmu un ļauj prognozēt, cik lielu atalgojumu pedagogs saņems. Skaidrā atalgojuma sistēma un prognozējamība ir svarīgs faktors, lai piesaistītu skolām jaunus pedagogus visā Latvijā. Nodrošinot individuālas konsultācijas un laiku individuālam darbam, kā arī vairāk atbalsta personāla, lielāku atbalstu saņems skolēni.

Cik tas maksā?

Lai šo modeli ieviestu, no valsts budžeta papildus esošajam izglītības sistēmas finansējumam ir nepieciešami 31,43 miljoni eiro gadā.
Šajā aprakstā un aprēķinos nav ietverti pirmsskolas pedagogi, kas strādā ar bērniem līdz piecu gadu vecumam un vairumā gadījumu saņem algu 420 eiro mēnesī. Šis atalgojums ir ietverts pašvaldību, ne IZM budžetā. Lai arī pirmsskolu pedagogiem nodrošinātu lielāku atalgojumu, pašvaldībām ir nepieciešams papildu finansējums.

Latvijas izglītības sistēma ir izšķiršanās priekšā

Izglītības un zinātnes ministrija ir apkopojusi visu partneru atzinumus un jūnija sākumā iesniegs Ministru kabinetā normatīvo aktu paketi jaunās pedagogu atalgojuma sistēmas ieviešanai. Noteikumu projekts paredz, ka jaunā atalgojuma aprēķināšanas sistēma stāsies spēkā 2016. gada 1. septembrī. Tas ļaus pašvaldībām un izglītības iestādēm sagatavoties modeļa ieviešanai, tai skaitā, sakārtojot skolu tīklu.

Nobeigumā vēlos citēt kādu kritisku vēstuli, ko esmu saņēmusi: “Labāk zināma nelaime, nekā nezināma laime.”

Protams, varam turpināt dzīvot, kā ir. Ir skolotāji, kas pieraduši iztikt ar 420 eiro “uz papīra”, kas nozīmē apmēram 310 eiro “uz rokas”. Taču ir arī skolotāji, kam ir paveicies, un viņi saņem līdz pat 1700 eiro lielu algu.

Neko nemainot, visticamāk skolās nesagaidīsim jaunus, talantīgus pedagogus. Saglabājoties esošajai sistēmai, atšķirība starp skolēnu sasniegumiem un tās radītā nevienlīdzība tikai palielināsies.

Tas būs tikai viens, bet ļoti svarīgs solis izglītības sistēmas sakārtošanai. Tas neietver pārmaiņas visos izglītības sistēmas līmeņos vienlaicīgi. Pastāvot uz “visu vai neko” principu, visticamāk paliksim turpat, kur esam. Atliek izvēlēties.

Lietotāju raksti