Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Strādā droši elektrolīniju tuvumā!

 Līdz ar pavasara iestāšanos tiek uzsākti dažādi sezonas darbi, cilvēki pēc ziemas perioda ir aktīvi, vēlas sakopt teritoriju aiz sevis, lauksaimnieki steidz apstrādāt laukus. Tas ir laiks, kad ik gadu aktualizējas arī negadījumi, veicot saimniecības darbus elektrolīniju tuvumā. Tādēļ AS “Sadales tīkls” arī šajā pavasarī atgādina ikvienam par elektrodrošības prasību ievērošanu ikdienā un aicina ievērot piesardzību un drošības pasākumus, veicot dažādus darbus elektroapgādes infrastruktūras tuvumā, uzsverot, ka pret elektrību nedrīkst izturēties bezatbildīgi un vienaldzīgi. Lai gan ikvienam ir skaidrs, ka elektrība ir bīstama, taču bieži mājās vai darbā neuzmanības vai rutīnas dēļ tiek aizmirsts par piesardzību un cilvēki gūst elektrotraumas, kas apdraud gan pašu veselību, bet atsevišķos gadījumos arī dzīvību.

Lai lauku darbi ir droši

Diemžēl, taču ierasti pavasarī un arī rudenī notiek negadījumi lauku darbu veikšanas laikā, kad zemnieki neuzmanības dēļ ar smago lauktehniku iebrauc gaisvadu elektropārvades līniju aizsargjoslā un aizskar elektrolīnijas vadus. Tas ir īpaši bīstami, jo mūsdienās tehnika paliek arvien funkcionālāka un lielāka, kas izmēros būtiski pārsniedz agrāk tik ierastos traktorus un kombainus, kas bieži vien ir negadījumu cēlonis. Ar šāda izmēra tehniku nav iespējams veikt ātrus manevrus, lai attālinātos no elektrolīnijas vai, piemēram, pārrautiem vadiem. Situācijās, kad tehnika ir saskārusies ar elektrolīnijas vadiem, ir vispirms ir jādomā par savu – tehnikas vadītāja dzīvību. Ja ir iespējams, ar tehniku ir jāturpina braukt, lai izkļūtu no elektrobīstamības zonas, bet, ja tas nav iespējams – steigšus tehnika ir jāpamet.

Svarīgākais, kas jāievēro – ja tehnika jau ir saskārusies ar elektrolīnijas vadiem, no tās jādodas prom, neatraujot abas kājas vienu no otras – tipinot vai ar lēcieniem, lai būtu tikai viens saskares punkts ar zemi. Ja viena kāja tiek atrauta, noslēdzas elektrības loks un sekas var būt bēdīgas. Otrs dzīvībai svarīgs likums – ja esi veiksmīgi ticis prom no avārijas vietas, nekādā ziņā nevajag tajā atgriezties, jo cenšoties glābt dārgo tehniku pastāv nopietns risks zaudēt dzīvību. Neskatoties uz vēlmi glābt vērtīgo tehniku, ir jārīkojas atbildīgi, ievērojot maksimālu drošību: ir jāzvana uz AS “Sadales tīkls” bojājumu pieteikšanas tālruni 80200404 vai glābšanas dienestam – 112! , “Lai šā gada lauksaimniecības sezona sāktos un paietu droši, pirms sezonas sākuma, ir īpaši svarīgi atcerēties un vēlreiz kopīgi atkārtot elektrodrošības noteikumus. Gaisvadu elektrolīnijas lauku un mežu ainavās vienās un tajās pašās vietās atrodas gadu desmitiem un ikdienā pie tām ir pierasts, tādēļ cilvēki dažkārt mēdz aizmirst par drošības prasību ievērošanu, apdraudot savu dzīvību un apkārtējo cilvēku drošību. 2014. gadā gaisvadu līnijas sarautas 201 reizi un konstatēti 95 elektrolīniju balstu bojājumi un, analizējot negadījumu cēloņus, secinām, ka visbiežāk tos izraisa traktora, pašizgāzēja vai kombaina vadītāja neuzmanīga rīcība, veicot savus ikdienas darbus,” norāda AS “Sadales tīkls” Komunikācijas direktore Renāte Meļķe.

“Nereti tehnikas gabarīti ir nopietns risks iekļūt nelaimes gadījumos tiem lauksaimniekiem, kuri konkrēto tīrumu pie elektropārvades līnijas ir apsaimniekojuši daudzu gadu garumā. Nomainot tehniku pret jaunāku, modernāku, cilvēki neaizdomājas, ka tā ir ne tikai jaudīgāka, bet arī augstāka un platāka, kas savukārt nozīmē vienu – ja agrāk ar mazāka izmēra traktoru zemnieks veiksmīgi izmanevrēja varbūt tuvākā attālumā no elektrolīnijas, tagad tas vairs nav iespējams un ir reāls risks, ka tehnika saskarsies ar elektrības vadiem vai, iespējams, pat pārraus tos,” akcentē uzņēmuma pārstāve. Tādēļ īpaši svarīgs atgādinājums ikvienam lauksaimniecības strādniekam – pirms izbraukšanas uz lauka ir jānovērtē savas tehnikas izmēri un vēlreiz jāatkārto un jāiegaumē noteikumus, kas precīzi reglamentē, kādā attālumā no elektropārvades līnijām ir atļauts strādāt, kā arī ir jāzin, kā jārīkojas gadījumos, ja tomēr aizskarti elektrības vadi.

Strādā droši arī mežā

Līdzīga situācija ir arī ar drošību mežizstrādes darbu laikā. Elektropārvades līnijas iet caur mežainiem apvidiem un gar ceļmalām mežu malās, kur īpašnieki aizvien aktīvāk veic zāģēšanas darbus. “Un atkal jau jāatceras, ka agrāk mežistrādi veicām ar mazāka izmēra tehniku, tāpat – gan paša meža zāģēšana, gan arī kokmateriālu iekraušana un pārvietošana nereti notiek ignorējot drošības prasības, kas rada situācijas, kad cerētās peļņas vietā mežistrādātāji apdraud savu dzīvību un piedzīvo arī nopietnus zaudējumus, jo tiek skarti vai pārrauti elektrības vadi, bet elektrotrieciens rada īssavienojumu kā dēļ tiek nopietni bojāta vai pat aizdegas tehnika,” norāda R.Meļķe.

Raksturīgākie nelaimes gadījumi, saskaroties ar elektrolīnijām, notiek ne tik daudz meža zāģēšanas laikā, cik kokmateriālu sakraušanas un izvešanas laikā, lai transportētu tos tālāk. “Braucot pa autoceļiem, ļoti bieži redzēsim tradicionālu skatu – speciālā tehnika no meža izvestos kokmateriālus sakrauj ceļmalās, kur var ērti piebraukt kravas automašīnas, bet tam visam ir otra puse – gar ceļmalām ir arī gaisvadu elektrolīnijas un nesaprotamu iemeslu dēļ nereti šie kokmateriālu krāvumi tiek veidoti bīstami tuvu šīm līnijām vai pat zem tām. Un par nožēlu, nelaimi ilgi nav jāgaida – manevrēšanas laikā, kraujot baļķus automašīnās, strādnieki neaprēķina iekrāvēja strēles rādiusu. Un rezultāts var būt ļoti bēdīgs – skarti vai pat pārrauti vadi, tehnikas aizdegšanās vai sliktākajā gadījumā – draudi vadītāja dzīvībai. Šādā brīdī pareizais risinājums cilvēkam ir ar tehniku braukt prom no notikuma vietas, bet, ja tas nav iespējams – ar lēcieniem vai tipinot doties pēc iespējas tālāk no tehnikas. Cilvēka dzīvība tomēr ir vērtīgāka par tehniku. Mašīnu var nopirkt jaunu vai atjaunot, bet cilvēka dzīvība ir tikai viena,” akcentē R.Meļķe.

Roc atbildīgi

R.Meļķe arī īpaši atgādina, ka, plānojot jebkādus rakšanas darbus, būtiski ir noskaidrot un precīzi zināt, kādas inženierkomunikācijas atrodas plānotajā rakšanas darbu vietā, tādēļ rakšanas darbi jāsaskaņo vietējās pašvaldības būvvaldē un, veicot darbus elektroapgādes infrastruktūras tuvumā – ar elektroapgādes uzņēmumu AS “Sadales tīkls”. Visbiežāk kabeļu līnija tiek pārrauta ar zemes rakšanas tehniku vai mehāniski sabojāta, piemēram, veicot celmu izraušanu, iedzenot metāla armatūru vai ceļa zīmes, nejauši skarot zemē ierakto kabeli. Ne mazāk būtiski ir ievērot maksimālu piesardzību un pareizus darba paņēmienus rakšanas darbu laikā, jo, mehāniski bojāta kabeļa ārējā apvalka dēļ, kabelī iekļūst ūdens, kas sabojā izolāciju un izraisa īsslēgumu ar tam sekojošu likumsakarīgu elektroapgādes traucējumu. Mehāniski izraisīts kabeļtīkla bojājums var radīt paaugstinātu spriegumu, kas, savukārt, var izraisīt papildu bojājumus gan uzņēmuma elektrotīklā,  gan sabojāt lietotāju elektroiekārtas.

“Lai novērstu šādus elektrotīkla bojājumus – īpaši kabeļtīkla bojājumus, un nodrošinātu elektroapgādes atjaunošanu, mūsu speciālistiem ir jāveic piespiedu elektroapgādes atslēgums, kas apdzīvotās vietās un pilsētās ietekmē no vairākiem simtiem līdz pat tūkstošiem lietotāju. Un jāuzsver – arī vienai viensētai atslēgta elektrība rada neērtības un zaudējumus. Šādas situācijas būtiski ietekmē uzņēmuma ikdienas darbu, jo mūsu darbiniekiem ir jāpārtrauc plānotie elektrotīkla uzturēšanas un attīstības darbi, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu klientu elektroapgādi,” skaidro AS “Sadales tīkls” pārstāve, atgādinot, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir aizliegts veikt zemes rakšanas darbus ar tehniku tuvāk par 1 metru no kabeļu līnijas, turklāt, veicot zemes rakšanas darbus dziļāk par 30 centimetriem, darbu veicējam ir jāsaņem AS “Sadales tīkls” rakstiska atļauja.

“Ir situācijas, kad konkrētajā vietā ir nepieciešams veikt rakšanas darbus, bet visu iepriekš precīzi noskaidrojot un saskaņojot, ir iespējams izvairīties no nepatīkamām situācijām. Turklāt, savlaicīgi zinot, ka šādi darbi tiks veikti, nepieciešamības gadījumā mēs varam atslēgt elektroapgādi konkrētajā vietā, lai izvairītos no jebkādiem negadījumiem. Turklāt gadījumā, ja tomēr nejauši tiek bojāta kabeļu līnija, zinot informāciju par rakšanas darbiem, mūsu speciālistiem nav stundām jāmeklē bojājuma vieta, jo uzreiz ir zināma vieta, kurā varētu būt noticis kabeļlīnijas bojājums. Tas viss samazina rūpes gan rakšanas darbu veicējam, gan mūsu uzņēmumam un arī klientiem, kuriem iespējama negadījuma seku novēršanas dēļ nebūs ilgstoši jācieš neērtības, kamēr mēs atrodam bojājuma vietu un salabojam līniju,” uzsvēra R.Meļķe.

Atpūta bez raizēm

Bīstamas situācijas pie gaisvadu elektrolīnijām notiek cilvēkiem pavadot laiku brīvā dabā, gan makšķerējot, gan aktīvās atpūtas laikā, kad cilvēki pavada laiku ar ģimeni pie dabas, piemēram, laižot gaisa pūķus. “Diemžēl makšķernieki un aktīvās atpūtas cienītāji mēdz apdraudēt savu veselību un dzīvību, savā aizrautībā aizmirstot par riskiem, kuri rodas, ja netiek pievērsta uzmanība apkārtnei un nofiksēts, ka tuvumā ir elektrības gaisvadu līnija. Standarta situācija ir pie ūdeņiem, kad makšķernieks ir ilgstoši meklējis labāko zivju vietu, pētījis ūdeni, taču nav pacēlis galvu augšā un pamanījis, ka savu īsto vietu atradis tieši zem elektrolīnijas vadiem. Tad arī kādā aizraujošā cīņas brīdī ar noķerto lomu var notikt neplānota nelaime – pietiek ar makšķeri skart virs galvas esošos elektrības vadus, un cilvēks saņem dzīvībai bīstamu strāvas triecienu,” brīdina AS “Sadales tīkls” pārstāve, piebilstot, ka pērn fiksēti divi traģiski negadījumi ar makšķerniekiem, kur diemžēl cilvēku dzīvību nav izdevies izglābt, jo strāvas radītie bojājumi ķermenim bijuši nāvējoši.

Savā ziņā līdzīgi ir arī ar aktīvās atpūtas cienītājiem. Šobrīd ir daudz un dažādas iespējas brīvā dabā īstenot sportiskas aktivitātes. Un to skaitā aizvien iecienītāka ir gaisa pūķu laišana. “Un te atkal gribas atgādināt – sevišķi jau pieaugušajiem – gaisa pūķis lido augstu un vējš to mēdz mētāt dažādos virzienos. Tādēļ pieaugušā pienākums ir pirms tam rūpīgi pārliecināties, vai atpūtas vietas tuvumā nav elektrolīnijas, kurā nejauši var iepīties gaisa pūķis un priecīgas laika pavadīšanas vietā radīt lielu nelaimi,” akcentē R.Meļķe.

Kā vēl vienu bīstamu tendenci saistībā ar elektrodrošību AS “Sadales tīkls” pārstāve atzīst ikgadējo kūlas dedzināšanas tendenci, jo nereti pērnās zāles ugunsgrēki mēdz apskādēt arī elektrolīniju balstus un sadales punktus, kas atkal rada paaugstinātu bīstamību, jo koka balsti uguns ietekmes dēļ var nolūzt, pārraujot vadus. Šādā brīdī tiek apdraudēta gan klientu elektroapgāde, gan arī dzēšanas darbos iesaistītie cilvēki. Seku likvidēšanai AS “Sadales tīkls” speciālisti ir spiesti veikt atslēgumu klientiem, lai saremontētu elektroietaisi vai nomainītu ugunsgrēkā cietušos elektrolīnijas balstus.

“Elektrība šodien mums visiem ir ikdienas nepieciešamība. Taču svarīgi ir domāt atbildīgi, nevis rīkoties neapdomīgi, lai šī enerģija, kas mums katram sniedz daudz iespēju un priekšrocību, kādā brīdī nepārvērstos par savu un tuvinieku nelaimi. Tieši tādēļ katram pašam ir pienākums zināt svarīgākās drošības prasības un nepieciešamības gadījumā droši pamācīt pārgalvīgos,” pauž R.Meļķe.


Lietotāju raksti