Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Šogad ugunsdzēsēji glābēji steigušies palīgā jau vairāk nekā 600 nelaimē nokļuvušiem dzīvniekiem

Svētdien, 4.oktobrī, tika atzīmēta Pasaules dzīvnieku aizsardzības diena. Ugunsdzēsēji glābēji šogad devušies palīgā jau vairāk nekā 600 dzīvniekiem, tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus pieskatīt un parūpēties par saviem mīļdzīvniekiem, lai viņi nenonāktu nelaimē.

Šogad ugunsdzēsēji glābēji veikuši jau 4605 glābšanas darbus un no tiem 668 gadījumos palīdzība bija nepieciešama tieši dzīvniekiem. Apkopotā statistika liecina, ka visbiežāk ugunsdzēsēji glābēji palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem – 376 gadījumos, savukārt 259 gadījumos savvaļas dzīvniekiem un putniem, savukārt 33 gadījumos – mājputniem un mājlopiem.

Ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem dzīvniekiem – šogad 256 gadījumos glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 248 gadījumos – dzīvniekiem Rīgā un 164 gadījumos devušies uz citām republikas pilsētām.

Visbiežāk dažādās nelaimēs nokļuva kaķi – 299 gadījumos glābēji devās palīgā kaķiem, kuri uzrāpās kokā un paši it kā netika lejā, ielīda caurulēs vai arī iekrita ventilācijas šahtās un akās. Tomēr visbiežāk izrādījās, ka kaķiem, kas atradās kokos, glabēju palīdzība nebija nepieciešama un viņi paši spēja nokāpt no koka vai jumta, līdzko glābēji viņiem pietuvojās. Visvairāk šādu izsaukumu, kuros kaķi atradās augstumā, bet īstenībā viņiem glābēju palīdzība nebija nepieciešama, saņemti martā un aprīlī.

Otrajā vietā ierindojas putni – 132 gadījumos kaijas, vārnas, baloži, pīles, stārķi, gulbji un citi putni bija nokļuvuši nelaimē, piemēram, ielidoja ventilācijas šahtā un nevarēja izkļūt laukā, sapinās makšķernieku auklā utt.

Trešajā vietā ir izsaukumi uz glābšanas darbiem, kuros palīdzība bija nepieciešama suņiem, kopumā 75 reizes. Desmit gadījumos suņi bija iekrituši akās un saviem spēkiem netika ārā – interesanti, ka vienā gadījumā suns bija iekritis akā kopā ar lapsu. Lauku reģionos nereti ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, piemēram, meža dzīvnieki ir ielūzuši ledū, mājlopi iekrituši akā, iestiguši dubļos vai vircas bedrē.

Ne visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt. Gadās, ka cilvēks, kurš izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā. Šādos gadījumos ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar. Nereti bez apkārtējo cilvēku palīdzības nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akās vai bedrēs. Tieši apkārtējo cilvēku piesaistītā traktortehnika ir sekmējusi dzīvnieku ātru izvilkšanu no bedres.

VUGD atgādina, ka iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem četrkājainajiem draugiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ dzīvnieki neciestu. Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja logs tiek atstāts vēdināšanas režīmā, ar četrkājaino draugu nevar notikt kāda nelaime.

Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka ugunsdzēsēji glābēji dodas palīgā ne uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība dzīvniekiem: gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai cietis, tad viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts. Ugunsdzēsēji glābēji dodas uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras viņš nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta viņa veselība un dzīvība.

VUGD aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un līdzcietīgiem – parūpēties par mājdzīvniekiem, lai tie nenokļūtu nelaimē!

Lietotāju raksti