Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Saudzē sevi – nepārstrādājies!

Grēkojam, samierinoties ar emocionālo un fizisko diskomfortu darbā

Mūsdienu cilvēks nereti ir karjerists, kurš radis lielāko dienas daļu veltīt darbam, un tehnoloģiju attīstība ļauj darbam kļūt par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu arī tad, kad izejam no biroja – īpaši, ja runājam par intelektuālo darbu. No līdzcilvēkiem bieži dzirdam frāzi “Man nav laika, jāstrādā”, un tāds ir mūsdienu cilvēka portrets – bieži pārstrādājamies, nepiedomājot, cik būtiska ir arī pilnvērtīga atpūta un ar kādām sekām šāds nepārdomāts skrējiens ilgtermiņā var rezultēties. Nav pārsteigums, ka tas var beigties gan ar fiziskās, gan psihoemocionālās veselības problēmām. Turklāt cilvēki par jau ieilgušo slikto pašsajūtu satraukties pārsvarā sāk vien tad, kad bez ārsta vizītes neiztikt un pārstrādāšanās rezultātā zaudēto labsajūtu nav iespējams atgūt paša spēkiem.

Latvijā viens no 15 piedzīvo izdegšanas sindromu

Nesen veiktā pētījuma “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” rezultāti liecina, ka gandrīz 40 % Latvijas iedzīvotāju piedzīvojuši profesijas izraisītas veselības problēmas, arī katrs trešais (31 %) saskāries ar fiziskās veselības problēmām, ko izraisījuši vai pastiprinājuši darba apstākļi, bet katrs 15. piedzīvojis izdegšanas sindromu. Šie dati, manuprāt, diezgan precīzi parāda patieso ainu Latvijā, un tas ir satraucoši. Pēdējā laikā bieži dzirdētais izdegšanas sindroms ir sastopamākais psihoemocionālās veselības traucējums, kas rodas darba pienākumu ietekmē. Fiziskās veselības problēmas visbiežāk ir individuāli vērtējami gadījumi, ko ietekmē gan kaitīgi darba vides faktori, piemēram, putekļi, troksnis un ergonomika, gan arī darbinieka zināšanas par darba drošību. Savukārt izdegšanas sindroma gadījumā iemesls nereti ir neefektīvi organizatoriskie procesi uzņēmumā, kā arī pārlieku liela slodze un pārstrādāšanās. Tāpēc būtiski ir katram apzināties savas darba spējas un stresa noturību, jo vadība nevarēs iekāpt kolēģa kurpēs un noteikt to brīdi, kad pienākumu, iespējams, ir par daudz.

Visbiežāk izdegšanas sindromu piedzīvo intelektuālā darba darītāji – piemēram, radošo industriju pārstāvji, arī pedagogi, medicīnas speciālisti – tas saistāms ar lielu emocionālo slodzi. To pamato arī “Veselības indekss”, kas rāda, ka tieši starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību ir visvairāk to, kas piedzīvojuši izdegšanu (13 %). Tas saistīts ar liela informācijas daudzuma apstrādi ikdienā, emocionāli iesaistošu darbu, visticamāk, arī lielāku atbildību un lielāku pienākumu skaitu. Nereti arī jaunie speciālisti vēlas sevi pierādīt izvēlētajā profesijā, ik dienas izaicina sevi un strādā vairāk darba stundu, nekā paredzēts. Patlaban arī diezgan izteikta problēma ir darbinieku trūkums dažādās nozarēs, un arī tas nereti rezultējas ar esošo darbinieku pārslodzi.

Diagnosticē mazāk, nekā ir realitātē

Izdegšanas sindroms kā nopietna veselības problēma Latvijā aktualizējusies pēdējo gadu laikā. Diemžēl ārsti diagnosticē daudz mazāk saslimstības gadījumu, nekā ir realitātē. Iemesls tam galvenokārt ir tāds, ka cilvēki paši bieži vien nemāk atpazīt izdegšanas sindroma simptomus, kā arī – retais vēršas pēc palīdzības. Lielākajā daļā gadījumu pacients cer, ka tiks galā bez citu cilvēku iejaukšanās, kā arī izjūt kaunu, ka piedzīvo emocionālas dabas veselības problēmas. Arī “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” rāda - jau otro gadu pēc kārtas 12 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka izjūt vajadzību pēc psihologa vai psihoterapeita apmeklējuma, taču pie ārsta nav vērsušies. 5 % aptaujāto arī atzinuši, ka piedzīvojuši trauksmes lēkmes, bet 4 % – veģetatīvo distoniju. Domāju, ka arvien sabiedrība nespēj pieņemt, ka piedzīvot psihoemocionālās veselības problēmas un izjust vajadzību doties pie ārsta ir normāli, par to nav jāizjūt kauns. Rezultātā arī tie izdegšanas sindroma gadījumi, kurus diagnosticē, visbiežāk jau ir ļoti ielaisti.

Izdegšanas sindromu dažkārt var sajaukt ar depresiju, bet te būtiski minēt, ka izdegšanas sindroms var noritēt kopā ar depresiju. Taču galvenā atšķirība starp šīm abām slimībām ir tāda, ka izdegšanas sindroma gadījumā pacientam ir skaidrs, ka šo emocionālo diskomfortu rada tieši darbs. Proti, darbs izraisa negatīvo emociju uzliesmojumu, pat tikai iedomājoties par to. Ir grūti rast motivāciju strādāt, ir nepārtraukta noguruma sajūta, cilvēks cenšas izolēties no pārējiem, un šis viss piemeklē tieši saistībā ar darbu. Vēlāk, ignorējot šīs pazīmes un padziļinoties izdegšanas sindromam, psihoemocionālie traucējumi sāk ietekmēt arī citas dzīves jomas.

Priekšvēstnesis – ātra aizkaitināmība par darba lietām

Ja runājam par priekšvēstnešiem slimībai, tad pirmais noteikti ir pastiprināta emocionālā reakcija uz dažādām ar darbu saistītām niansēm, aizkaitināmība. Īpaši, ja iepriekš cilvēkam nav bijis raksturīgi pastiprināti emocionāli uztvert līdzīgas situācijas darbā. Šādas izmaiņas no malas nereti var manīt arī kolēģi vai ģimenes locekļi, tādēļ labi, ja esam vērīgi. Otrs – ja darba dēļ tiek piedzīvoti miega traucējumi, ja nevar aizmigt, jo visu laiku prātā ir ar darbu saistītas lietas. Ja šo iemeslu dēļ nākas pat mosties naktī, noteikti jāpārdomā, vai nevajadzētu vērsties pēc palīdzības. Trešais – atmiņas pasliktināšanās. Nereti tas saistās ar to, ka darba pienākumu ir tik daudz, ka visu vairs nav iespējams paturēt prātā.

Ja neārstē, var iedzīvoties kaitīgos ieradumos

Izdegšanas sindroma ārstēšanas metodes parasti ir psihoterapeitiskas. Ja šāda problēma ir piemeklējusi, pirmais, kas jādara – jāsaprot, kas tieši ir galvenais sliktās emocionālās pašsajūtas iemesls, un tad tas jārisina. Svarīgi atrisināt psihoemocionālās pārslodzes iemeslus, uzlabot darba organizāciju, komunikāciju starp kolēģiem, izvērtēt nepieciešamos cilvēku resursus. Ielaistos gadījumos nereti pacientam arī jālemj par darba maiņu, jo viņš nespēj turpmāk strādāt tajos pašos apstākļos, kas izraisījuši šīs veselības problēmas. Izdegšanas sindromu izārstēt nepalīdzēs arī ilgāks atvaļinājums, jo, tiklīdz persona atgriezīsies nekomfortablajā vidē, atgriezīsies arī simptomi un veselības problēmas. Šo iemeslu dēļ ir būtiski situāciju risināt laikus, vērsties pie vadības, ja tas nepieciešams, – negaidīt to brīdi, kad pārslodze un emocionālais nogurums vairs nav izturams. Ja izdegšanas sindromu neārstējam un mēģinām tikt galā saviem spēkiem, nereti talkā nāk dažādi kaitīgi ieradumi – pastiprināta alkohola lietošana, smēķēšana vai pat narkotiku lietošana, lai “noņemtu stresu”. Tas, protams, var rezultēties vēl smagākās sekās. Tāpēc uzskatu, ka ļoti svarīgi arī runāt par šādu slimību, par tās simptomiem un cēloņiem jau no skolas, augstskolas sola – lai ikviens apzinās un laikus var atpazīt un meklēt palīdzību.

Fiziskā un garīgā labsajūta – vienmēr mijiedarbībā

Cilvēks ir vienots organisms, tādēļ fiziskā pašsajūta var ietekmēt garīgo un otrādi. Tāpēc ikdienā jāseko līdzi arī tam, cik labi jūtamies fiziski, un arī to var ietekmēt dažādi darba vides apstākļi. Darba izraisītās fiziskās veselības problēmas iedalāmas divās grupās – darba trauma, kas visbiežāk ir nelaimes gadījums darbavietā darba maiņas laikā, un arodslimības vai ar darbu saistītie veselības traucējumi, kas attīstījušies ilgākā laika posmā darba vides ietekmē. Tie var būt arī dažādi traucējumi, kas piemeklējuši, darba videi ietekmējot jau iepriekš konstatēto slimību attīstību. Kā rāda “Veselības indekss”, ar darbu saistītas fiziskās veselības problēmas visbiežāk piedzīvojuši iedzīvotāji ar pamatizglītību (39 %). Domāju, ka arī šeit tas saistāms ar darba specifiku – vairāk fiziska rakstura darbs.

Redzes problēmu cēlonis – apgaismojums

Ja runājam par biežākajiem fiziskās veselības traucējumiem, ko var veicināt darba apstākļi – tās, pirmkārt, ir muguras sāpes – visbiežāk muguras lejasdaļā un sprandā. Tas var būt gan no nepareizas darba pozas, gan no fiziskas piepūles, gan no mazkustīguma un nepareiza darba režīma. Fiziska darba gadījumā bieži cieš rokas, plaukstas, elkoņi, plecu locītavas. Savukārt, ja pieminam, piemēram, redzes traucējumus, biežs cēlonis ir vājš, nepietiekams vai pārāk spilgts apgaismojums, kas izraisa acu nogurumu, neskaidru redzi, galvassāpes. Arī nepietiekams gaisa mitrums telpā var veicināt acu gļotādu izžūšanu un iekaisumu. Putekļi vai citi elementi, kas var nokļūt acīs, var traumēt aci, izraisīt iekaisumu un tādējādi arī pasliktināt redzi. Tikmēr darbs ar datoru, ko nereti bieži vien kā pirmo vainojam pie redzes problēmām, to ietekmē daudz mazāk. Tas saistāms arī ar monitoru kvalitāti – mūsdienīgi modeļi ir veidoti tā, lai neradītu redzes bojājumus.

Jāatceras, ka bez ergonomiskas darba vides liela nozīme ir arī dzīvesveidam – vai paši ikdienā esam pietiekami aktīvi, vienlīdz būtisks ir arī uzturs. Arī “Veselības indekss” rāda, ka ar darba vides veicinātām fiziskajām veselības problēmām biežāk sirgst neveselīga dzīvesveida piekritēji (38 %).

Jeļena Reste, Dr. Med., arodslimību ārste, RSU Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece

Lietotāju raksti