Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ministre: Latvijā ap 200 skolu jādomā par izglītības pakāpes maiņu

Latvijā apmēram 200 skolu jādomā par izglītības pakāpes maiņu, intervijā laikrakstam "Diena" norādījusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Ministre skaidro, ka Latvijā ir nedaudz virs 600 skolu. Pēc viņas paustā, aptuveni 370 skolu paliek tādas, kādas tās ir, bet apmēram 200 skolām ir jādomā par izglītības pakāpes maiņu. Visvairāk to esot Daugavpilī un Rīgā. 

Šuplinska sola, ka drīzumā valdībā tiks skatīts starpziņojums tieši par vidējās izglītības posmu, ko pieprasījis Ministru prezidents.

"Skaidrs, ka attiecībā uz sākumskolu un pamatskolu paliek spēkā nosacījums, ka tai jāatrodas iespējami tuvāk bērna mājvietai, bet nespekulējot un nemēģinot saglabāt skolu tur, kur tā risina tikai sociālās, izdzīvošanas funkcijas," uzsver ministre.


Viņasprāt, šajos gadījumos viens no risinājumiem varētu būt saimes skola. Proti, kādas citas skolas filiāle, bez administrācijas. Kā skaidro ministre, vēlams, lai tā būtu skola no 1. līdz 3. vai 4.klasei, bet pēc kompetenču pieejas standarta būtu labāk, ja tā būtu līdz 3.klasei, jo 4.klasē sākas jauna pakāpe. Šajā skolā pilnu slodzi strādātu divi skolotāji un kāds no atbalsta personāla.

"No vienas puses, tas optimizē izdevumus, kas netieši attiecas uz izglītību, no otras puses - ļauj diviem skolotājiem strādāt pilnu slodzi, bet bērniem iegūt labāku izglītību, jo viņi jūt mazāku stresu no pārbraukšanas, no agrajiem rītiem un vēlajiem vakariem," skaidro Šuplinska, piebilstot, ka tas ir viens no risinājumiem nelielam skolēnu skaitam - ja klasē ir mazāk nekā desmit bērnu.

Esot vairākas pašvaldības, tostarp Valka, kas saka, ka, iespējams, mēģinās veidot saimes skolu. Tomēr ministre uzskata, ka šis risinājums nāk mazliet par vēlu.


Runājot konkrēti par vidusskolām, ministre atklāja, ka, turpinot darbu pie minimālajiem skolēnu skaita kritērijam, sākotnējā iecerē ir ieviestas vairākas izmaiņas. Piemēram, ja maijā publicētais ziņojums paredzēja, ka republikas pilsētās vidusskolas klasēs skolā jābūt vismaz 150 skolēniem, tad tagad tas plānots 120. Savukārt novadu centros prasība samazināta no 120 līdz 90.

Vienlaikus Šuplinska atzīst, ka varētu būt arī izņēmumi. Viņa minēja Ērgļu vidusskolu, kur šogad ir 29 skolēni vidusskolas posmā. Pašvaldība cerot, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas varētu būt ap 30-35 skolēniem. Ņemot vērā to, ka tuvākās vidusskolas ir 25-30 kilometru rādiusā, Ērgļi varētu būt izņēmuma gadījums, atzina ministre.

"Tāpat kā austrumu pierobeža, kas paliek arī ar 30 bērniem, bet, ja skolēnu skaits ir jau 20 un vēl samazinās, vidējās izglītības posms sevi neattaisno, lai arī kā vēlētos. Bērnam šādā skolā nav izvēles. Arī skolā, kur ir 30 bērnu, izvēle ir ierobežota. Zaudētājs būs bērns," rezumēja Šuplinska.

Lietotāju raksti