Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijas pensionāri runā par nākotni

Apes novada seniori Veneranda Kustova, Laine Dāve, Iveta Skujiņa, Janīna Zāga un Ausma Agare 25. novembrī piedalījās Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) organizētajā Latvijas pensionāru sapulcē Rīgas nacionālajā sporta manēžā. Sapulcē piedalījās 67 senioru biedrības. Uz sapulci bija aicināti visu 13. Saeimā pārstāvēto septiņu partiju pārstāvji. Diemžēl attieksme bija acīm redzama - sapulcē piedalījās tikai “Saskaņa”, “Nacionālā apvienība” un “Attīstībai/Par!”, no kurām līdz noslēgumam mūs izturēja tikai “Saskaņa”.
Risināmo jautājumu ir daudz: prioritātes noteikšana pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanā un nabadzības riska likvidēšanā,  Saeimā pie Sociālo un darba lietu komisijas izveidot pensionāru apakškomisiju, veselības aprūpes pieejamība, vienīgā mājokļa un zemes atbrīvošana no īpašuma nodokļa, pensiju indeksācija, pensiju neaplikšana ar nodokli un vēl daudzi citi.
No Labklājības ministrijas saņēmām rakstisku vēstuli, kurā sola ņemt vērā pensionāru prasības un uzlabot mūsu dzīves līmeni. Tajā pašā laikā saņemta arī vēstule, kurā LPF ar 2019. gadu tiek atceltas valsts dotācijas, kas bija vienīgie LPF līdzekļi. Tas nozīmē, ka tiek paralizēts Pensionāru federācijas darbs, tiek negatīvi ietekmēts starptautiskais projekts “Vecums nav šķērslis”. Arī “Jaunā Konservatīvā partija” rakstiski solījusi atbalstīt visus pensionāru priekšlikumus, tikai nav konkrētības, kas un kā tiks atbalstīts. Bet “KPV LV”, Zaļo un zemnieku savienība un “Jaunā Vienotība” neatrada laiku svētdienā mums pievienoties.
Visi seniori, kuri izteicās debatēs, runāja pamatā par vienu un to pašu, jo sasāpējušie jautājumi visos novados ir vienādi: mazās pensijas, augstā pakalpojumu un veikalos pieejamo preču dārdzība, veselības aprūpes nepieejamība augsto izmaksu un nesakārtotības dēļ, vientulības un atstumtības sajūta, nabadzības riska pieaugums. Runātāji bija tieši un skarbi, pat līdz aicinājumam pārstāt ticēt solījumiem un iziet ielās.
Gulbenes “Atspulgs 5” aicināja aizdomāties, vai priekšvēlēšanu dāsnie solījumi nav apzināta viltus ziņu izplatīšana, lai iegūtu vēlētāju balsis, un vai līdz ar to vēlēšanu rezultāti ir pareizi, vai par viltus solījumiem kādam nav jābūt atbildīgam. Saldus pārstāvis aicināja deputātus beigt “mērīties ar krāniņiem”, izbeigt „cirka izrādes”, bet veidot valdību un sākt beidzot domāt valstiski. Pārmetumus saņēma partijas, kas neatnāca uz tikšanos ar pensionāriem.
Skrīveru pārstāvis atgādināja, ka mēs esam mazbērni tiem, kuri ar savām asinīm cīnījās par valsts brīvību un nākotni. Vai ir taisnīgi, ja medicīnas speciālisti, skolotāji, inženieri šodien saņem pensijas zem 300 eiro, ar ko nav reālas iespējas mūsu valstī izdzīvot? Turpretim Pļaviņu pensionāri atgādināja, ka jau 2016. gadā Aija Barča teica, ka deputāti strādā pie tā, lai atbrīvotu pensionārus no nodokļu sloga. 2017. gadā Jānis Reirs atkal runāja to pašu, bet Anda Čakša sola, ka ar 2019. gadu pensionāriem nebūs jāmaksā par slimnīcām. Mēs gaidām, kad varēsim saukt atgriezties mājās savus bērnus, kad Latvija būs sakārtota. Šodien mēs priecājamies, ka valstī ir humpalu veikali.  Pensiju komisijas priekšsēdētājs informēja, ka valstī ir augstākā mirstība Eiropā, par ko vajadzētu aizdomāties. Pensijas pieaug minimāli, bet dārdzība maksimāli.
Vislielāko atbalstu un skaļākos aplausus saņēma Latgales reģiona pārstāve. Viņa lika pie sirds topošajai valdībai, ka šodienas materiālās un garīgās vērtības ir radījuši šodienas pensionāri. Cik var no 100 eiro atlicināt ikdienai? Cik tālu ar sabiedrisko transportu šodien var aizbraukt pensionārs? Viņa atgādināja, ka pensija nav alga. Tā ir nopelnīta par ilgiem darba gadiem, par kuriem ir jau samaksāts nodoklis. Ir noziegums prasīt no šīs naudas nodokļu otrreizēju samaksu! Mēs nejūtam valsts atbalstu. Sabiedriskajam sektoram valsts atbalsta nav. Mēs visas aktivitātes rīkojam paši, līdzekļus meklējam paši - gan caur projektiem, gan no uzņēmējiem, gan tautas ziedojumiem. Un atrodam, bet dvēseles paliek tukšas un neuzticēšanās savai valdībai tikai pieaug. Izskanēja sāpīgi secinājumi, ka valsts jau gadiem tiek veidota uz meliem. Visas agrākās ražotnes ir likvidētas, privatizētas vai pārdotas. Rodas pamatots jautājums: kur tad valstij radīsies līdzekļi? Nevar uzturēt valsti tikai no nodokļiem. Cik gudri ir saimniekots? Būtu laiks pārstāt dalīt valsti nacionalitātēs, bet kopīgi domāt un strādāt. Pensionāri ir “pamodušies” un turpinās cīnīties par cilvēku cienīgām vecumdienām sev un nākotni saviem bērniem.
Sapulci vadīja LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš. Tika pieņemta rezolūcija, un atkal ir cerība un ticība, ka mums būs kādreiz valstī rīcībspējīga valdība.
Prieku sagādāja Balvu akordeonisti un Gulbenes novada Lejasciema senioru ansamblis.
Paldies Virešu un Gaujienas pagastu pārvaldēm par savstarpēju sadarbību un atbalstu transporta nodrošinājumā!

— Apes novada pensionāru biedrības “Iesim kopā!” vadītāja Ausma Agare

Lietotāju raksti