Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

"Latvenergo": Šogad gaidāms e-mobilitātes izmantošanas pieaugums

Šogad enerģētikā un ekonomikā arvien vairāk ienāks e-mobilitāte un dekarbonizācija, kuras procesā visstraujāk attīstīsies transporta sektors - automašīnas ar elektrodzinējiem, norāda AS "Latvenergo" izpētes un attīstības direktors Māris Balodis.
Viņš pauž, ka aizvadītais gads pierādīja, cik cieši esam integrēti Ziemeļvalstu un visas Eiropas sistēmā. "Tādēļ tajā notiekošais, piemēram, e-mobilitāte, dekarbonizācija un ar to saistītie procesi arvien vairāk ienāks enerģētikā un ekonomikā. Dekarbonizācija jeb bezoglekļa ekonomika būs tie atslēgas vārdi, kas 2019.gadā dominēs visā Eiropā un arī pie mums," skaidro Balodis.

Dekarbonizācijas procesā visstraujāk attīstīsies transporta sektors - automašīnas ar elektrodzinējiem. "Daudz vairāk ikdienā redzēsim e-mobilitātes ienākšanu, vispirms pilsētvidē, jo tā ir vieta, kurā tās izmantošana ir aktuāla jau šobrīd - sākot ar privātajiem elektriskajiem velosipēdiem un beidzot ar elektrisko autobusu infrastruktūras attīstību," uzskata "Latvenergo" izpētes un attīstības direktors.

Viņš skaidro, ka Eiropā jau ir daudz šo tehnoloģiju izmantošanas piemēru. Vācijā 2018.gadā pirmoreiz pārvades sistēmu operators ir oficiāli apstiprinājis elektroautomobili kā ģenerācijas avotu mājsaimniecības elektrības patērētāju nodrošināšanai, kas pieskaņojies elektrotīkla frekvencei. Arī Latvijas transporta sektorā ir elektromobilitātes lietotāji un tai ir liels potenciāls uzlabot iedzīvotāju labklājību. Piemēram, 2018.gadā Rēzeknē pasažierus uzsāka pārvadāt pirmais no četriem pasūtītajiem elektriskajiem autobusiem, kas brauc praktiski bez trokšņa un saudzē vidi.

"Ēku energoefektivitātes sektorā turpināsies enerģijas izmantošanas mazināšana ar modernākām tehnoloģijām, ēku siltināšanu un plašāku elektrifikācijas izmantošanu. Tādējādi apkurei aizvien plašāk tiks izmantoti siltumsūkņi un elektroapkure, bet pavardos gāzi aizvietos elektrība. Jau šobrīd aizvien biežāk tiek izmantoti siltumsūkņi, jo to darbība saistīta ar atjaunīgajiem resursiem zemes vai gaisa siltumu. Šie procesi kopumā veicinās arī elektroapgādes infrastruktūras racionālāku izmantošanu," pauž Balodis.

Lai dekarbonizācijas process notiktu loģiski un racionāli, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs jāizstrādā nacionālie plāni. Tādējādi Latvijai 2019.gadā būs jāpabeidz Nacionālā Enerģētikas un klimata plāna izveidošana, kurā tiks ietverta minēto progresīvo tehnoloģiju izmantošana. Šogad plānā jāiekļauj stratēģiskais novērtējums uz vidi, jāpapildina ar iespējamu jaunu pasākumu definēšanu un to ietekmes novērtēšanu atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām. 2019.gada beigās Nacionālais plāns jāapstiprina Ministru kabinetā un jāiesniedz EK. Tajā noteiktie uzdevumi būs saistoši (obligāti) visām nozarēm, skaidro "Latvenergo" izpētes un attīstības direktors.

"Aizvadītajā gadā redzējām Latvijas un Baltijas tālāku integrāciju Ziemeļvalstu tirgū, un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas starp valstīm tuvinājās. Elektroenerģijas cena Latvijā arvien vairāk ir atkarīga no tirgus faktoriem gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē. 2019 gada prognozes par elektroenerģijas cenu tendencēm reģionā šobrīd ir piesardzīgas," skaidro Balodis.

Viņš uzsver, ka "2019.gadā piedzīvosim inovāciju un jaunu tehnoloģiju ieviešanu un ienākšanu gan enerģētikā, gan citās ekonomikas nozarēs. Turpināsies elektroapgādes infrastruktūras digitalizācija, būs pirmie pilotprojekti, kuros redzēsim mikrotīkla attīstību un izmantošanu. Inovācijas noteikti mainīs lietotāju domāšanu, stimulējot tos kļūt arī par ražotājiem un plašāk izmantojot digitalizāciju savā ikdienā."

Lietotāju raksti