Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jauno Latvijas novadu starta pozīcijas krasi atšķiras

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā Luminor bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika. 

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%. Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Reģionu ekonomikas atšķirības
Latvijas reģionu ekonomikas ir ļoti atšķirīgas, un pēdējo piecu gadu laikā tās kļuvušas drīzāk atšķirīgas, nevis līdzīgas.
Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē augusi pakalpojumu, citu preču loma. Straujākais eksporta kāpums bijis galvaspilsētas reģionā.Latvijas reģionu atšķirīgā ekonomikas struktūra parāda, ka ceļi uz labklājību ir ļoti dažādi. Starp topošajiem novadiem ar augstu ienākumu līmeni ir gan tādi, kas specializējas IT un biznesa pakalpojumu eksportā, gan kokapstrādē, gan inženierijas nozarēs.
Vienlaikus  P. Strautiņš norāda, ka vajadzētu veicināt diversifikāciju vismaz reģionu līmenī. Vidzeme ir izteikti atkarīga no meža nozares, bet Latgale – no tranzīta (dzelzceļa).

Novadu salīdzinošās dinamikas karte rāda, ka konverģence ir iespējama. Piemēram, kopš 2014. gada daudz straujāk par vidējo audzis eksportējošo uzņēmumu apgrozījums Valkas, Līvānu, Kuldīgas un Gulbenes novadā. Taču ir arī novadi, kas turpina atpalikt, un novadi ar zemu eksporta ienākumu līmeni un izaugsmei nelabvēlīgu ekonomikas struktūru diemžēl dažos gadījumos ir vieni un tie paši.
Starp jaunajiem novadiem 2019. gadā visaugstākā pelnītspēja joprojām ir Mārupei, ko nodrošina gan lidosta, gan attīstīta ražošana, gan intelektuālie pakalpojumi. Nākamā ir Olaine ar tās attīstīto farmāciju.

Rīgā dominē IT un biznesa pakalpojumi, bet reģionos – meža nozare
Pērn lielāko izmaksāto algu summas kāpumu radīja ienākumi no IT un biznesa pakalpojumu, inženierijas nozarēm (metāli, mašīnbūve un elektronika), kā arī pārtikas pārstrādes un dzērienu ražošanas. IT un biznesa pakalpojumi, kas galvenokārt koncentrējas Rīgā, bija arī spēcīgākais eksporta attīstības virzītājs laikā kopš 2014. gada, un divi šīs nozares uzņēmumi – Evolution Latvia un Accenture – snieguši lielāko pienesumu pēdējo piecu gadu laikā.
Savukārt Latvijā ārpus Rīgas lielākos papildu ienākumus pēdējo piecu gadu laikā sniedza meža nozare (mežsaimniecība un kokapstrāde), ļoti nozīmīga loma bija arī inženierijas nozarēm. Pēdējos piecos gados Rīga ir vairāk specializējusies, bet pārējie Latvijas novadi – diversificējušies.

Meža nozarē straujākais pieaugums bijis produktu grupās, kas rada lielāko pievienoto vērtību uz koksnes kubikmetru – algu ienākumi palešu un iepakojumu ražošanā pēdējo piecu gadu laikā pieauguši par 180%, bet koka māju ražošanā par vairāk nekā 100%.

Reģionu reforma daudzviet izlīdzinās kontrastus

Jaunas aprises Latvijas ekonomiskās ģeogrāfijas kartē ir iezīmējusi reģionu reforma, par kuru Saeima pieņēma lēmumu 10. jūnijā, dienu pirms pētījuma prezentēšanas. Pētījuma dati tika apstrādāti, pieņemot, ka tiks apstiprināts atbildīgās komisijas piedāvātais variants, taču pieņemtajā versijā notikušās izmaiņas nav nozīmīgas no ekonomiskā aspekta – ir notikusi teritorijas “pārdale” starp novadiem (Madona un Rēzekne), kuru ekonomikas struktūra ir līdzīga.
Reģionu reforma noteikti ir liels solis, kas radīs iespējas veicināt attīstību. Daudzos gadījumos, apvienojot spēcīgākus un vājākus novadus, reforma sniegs tūlītēju devumu kontrastu izlīdzināšanā. Taču vairākos jaunizveidotos novados ienākumu līmenis ir zems, turklāt daļā no tiem arī ekonomikas struktūra ir tāda, kas mazina cerības uz strauju attīstību tuvākajā nākotnē.

Par pētījumu

Pētījums par Latvijas reģionu ekonomiku tiek veikts jau trešo gadu pēc kārtas, un tā mērķis ir izvērtēt, kāda ir reģionu, novadu un pilsētu ekonomiku spēja nopelnīt naudu, pārdodot preces pārējā Latvijā un pārējā pasaulē, taču tas lielā mērā atspoguļo norises arī pārrobežu tirdzniecībā. Šī gada pētījumā izmantoti dati par 1777 uzņēmumiem, kā arī zemes izmantošanas statistika, kas ļauj netieši novērtēt lauksaimniecības radītos ienākumus.

Lietotāju raksti