Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Izdienas pensijas: iespējams, nepanesams slogs valsts budžetam nākotnē

Ja 2011. gadā izdienas pensiju izmaksai bija nepieciešami 45 miljoni eiro, tad 2020. gadā būs nepieciešami jau 77,4 miljoni eiro. Valsts uzņemto saistību apmērs izdienas pensiju izmaksai nākotnē jau ir sasniedzis vismaz 4,5 miljardus eiro. 

Valsts kontroles ieskatā pie šādas situācijas attīstības, nepārskatot jau pastāvošās izdienas pensijas vai turpinot paplašināt to saņēmēju loku, nākotnē izdienas pensijas var var kļūt par teju vai nepanesamu slogu valsts budžetam. Tādēļ ir nepieciešama steidzama politiska izšķiršanās par turpmāko rīcību šajā jautājumā, pārskatot un, ja nepieciešams, sašaurinot izdienas pensiju saņēmēju loku.“Valsts kontrole jau vairākus gadus, veicot revīzijas, valsts augstākajām amatpersonām ir atgādinājusi, ka šī joma nav sakārtota un neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai. 

Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis. Valsts kontroles ieskatā, nav pieļaujama jaunu likumprojektu virzīšana, kas paplašina izdienas pensiju saņēmēju loku, kamēr netiek veikts visaptverošs izdienas pensiju sistēmisks izvērtējums, pārskatītas jau pastāvošās izdienas pensijas un ilgtermiņa iespējas to finansēšanā,” atgādina valsts kontroliere Elita Krūmiņa.Izdienas pensijas var saņemt ne tikai karavīri, ugunsdzēsēji un policisti, bet arī diplomāti, radošo profesiju darbinieki un vairāku iestāžu amatpersonas. Izdienas pensiju saņēmēju loks arvien ir ticis paplašināts, to skaitā ir arī transporta darbinieki, tiesneši, prokurori, drošības iestāžu darbinieki. 

Izdienas pensijas dod iespēju pensionēties ilgi pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un saņemt pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla. Izdienas pensijas apmērs ir vidēji 1,51 reizi lielāks nekā šo personu “nopelnītā” valsts vecuma pensija. Lai gan izdienas pensiju nepieciešamība tiek pamatota ar personu nespēju turpināt darba gaitas, Valsts kontroles veiktā datu analīze liecina, ka 7 no 10 izdienas pensiju saņēmējiem turpina strādāt. 

Turklāt liela daļa strādā institūcijās vai profesijās, no kurām devušās izdienas pensijā. Tas nozīmē, ka daudzām personām nav bijis nepieciešams pat pārkvalificēties un izdienas pensija faktiski nodrošina tikai papildu ienākumus.Tā kā šī sistēma ir veidojusies vēsturiski vai arī panākot politisko atbalstu, pašlaik pastāv atšķirīgi izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji un aprēķināšanas kārtība. 

Piemēram, atsevišķas militārpersonas izdienas pensijā devušās jau 33 gadu vecumā, jo nav noteikts minimālais pensionēšanās vecums, savukārt NMPD darbiniekiem un diplomātiem minimālais pensionēšanās vecums ir 55 gadi.

 KNAB tiesības uz izdienas pensiju arvien ir šīs iestādes iekšējiem auditoriem, vecākajiem grāmatvežiem un vecākajiem lietvežiem. Šobrīd Aizsardzības ministrijas saistības izdienas pensijām aprēķinātas vairāk nekā 1,3 miljardu eiro, Ārlietu ministrijai nepilnu 53 miljonu eiro, KNAB 11,5 miljonu eiro, Kultūras ministrijai pusotra miljona eiro, Labklājības ministrijai 645 miljonu eiro, Prokuratūrai 158,2 miljonu eiro apmērā. Lai gan Iekšlietu ministrijas pārskatā saistības izdienas pensijām nav aprēķinātas, tomēr pēc revidentu provizoriskām aplēsēm tās varētu sasniegt pat divus miljardus eiro.

Valsts kontrole uzsver, ka iestādēm ir jāturpina darbs pie visu izdienas pensiju nākotnes saistību apzināšanas, jo ir skaidrs, ka to apjoms kļūs vēl lielāks. Valsts kontrole arī turpmākajās revīzijās vērtēs šo aprēķinu atbilstību reālajai situācijai un par rezultātiem vērsīsies pie valsts atbildīgajām amatpersonām.

Lietotāju raksti