Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES daudzgadu budžetā jāparedz papildus finansējums lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas nozarēm Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai

Otrdien, 26. maijā, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards videokonferences zvanā ar Vācijas Federālo Pārtikas un lauksaimniecības ministri Jūliju Klēkneri (Julia Klöckner) pārrunāja Covid-19 nelabvēlīgo ietekami uz lauksaimniecības nozari un iespējām to mazināt, kā arī apspriedīsies par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2020. gada. Vācija 2020. gada otrajā pusgadā būs prezidējošā valsts ES Padomē un viens no tās uzdevumiem būs novest līdz gala lēmuma pieņemšanai ES KLP 2021.-2027. gadam.


Priekšroka ES ražotiem produktiem

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzskata, ka Eiropas Komisijai (EK) nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību ES ražotāju un uzņēmumu aizsardzībai, ES tirgū dodot priekšroku ES ražotiem, nevis importētiem produktiem, kas būtu nozīmīgs atbalsts vietējiem lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Turklāt pašreizējos apstākļos, kad nozari negatīvi ietekmē Covid-19, nav pieļaujams KLP 2021.-2027. gadam budžeta samazinājums, kā to līdz šim ir piedāvājusi EK.


Izlīdzināt līdzmaksājumus

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards sarunā uzsvērs, ka pieaugot vides un klimata prasībām, ES ir jāsniedz adekvāts finansējums šo prasību īstenošanai, lai tas nenotiktu uz lauksaimnieku rēķina. Vēl vairāk – Latvija uzskata, ka stingro vides un klimata prasību ieviešana ir jāatliek līdz brīdim, kad ES lauksaimniecība būs atkopušies no Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes sekām. Tāpat arī nepieciešamību izlīdzināt tiešmaksājumus ES dalībvalstu starpā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES dalībvalstu lauksaimnieku starpā.


Arī Vācija uzskata, ka KLP budžets 2021.-2027. gadam ir jāsaglabā pašreizējā perioda apmērā. Ņemot vērā Covid-19 krīzi, Vācija uzskata, ka jaunā KLP reforma sāks darboties tikai 2023. gadā, tāpēc ir jābūt divu gadu pārejas periodam, lai nodrošinātu tiešo maksājumu un citu fondu programmu nepārtrauktību. Turklāt, ieviešot ES zaļo kursu, jaunas vides un klimata prasības, KLP budžetam ir jāsniedz lielāks finansējums, lai kompensētu paaugstinātās prasības lauksaimniecībā.

Lietotāju raksti