Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ašeradens: Izglītības sistēmas pārmaiņas ir būtiskas inovatīvai un ilgtspējīgai valsts attīstībai

Izglītības sistēmas pārmaiņas ir būtiskas inovatīvai, ilgtspējīgai un labklājīgai valstij, vakar forumā par izglītības nākotnes perspektīvām sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, viņš uzsvēra, ka pārmaiņu dinamika izglītības sistēmā tikai pieaugs, un tam ir būtiska ietekme uz dažādu izmaiņu adaptācijas procesu visā sabiedrībā.


"Latvijas izglītības sistēmas potenciālo kursu ietekmē būtiski pārmaiņu vēji, tostarp globalizācija un digitalizācija, kā arī pāreja uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu," akcentēja deputāts. Tāpat viņš norādīja, ka arī augstākās izglītības sistēmā pieaug sabiedrības pieprasījums pēc arvien konkurētspējīgākas, kvalitatīvākas un dinamiskākas izglītības.

"Ja līdz šim bieži valdīja uzskats, ka pietiek ar 17, 18 izglītības sistēmā pavadītiem gadiem, šobrīd notiekošās pārmaiņas vēsta, ka jābūt gataviem mācīties visu mūžu," piebilda Ašeradens, norādot, ka daudzas valstis arvien vairāk uzmanības pievērš mūžizglītības sistēmai, lai nodrošinātu sabiedrības spēju pielāgoties jauniem izaicinājumiem.

Politiķis uzsvēra, ka būtiski ir rast vienotu atbildi uz jautājumu par to, kāds ir izglītības sistēmas mērķis un uz kurieni notiek tās virzība. "Aktuāls ir jautājums par efektīvu skolu tīklu, un centralizēto eksāmenu un Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultāti uzrāda ļoti atšķirīgu sniegumu," sacīja deputāts, skaidrojot, ka rezultāti lauku skolās ievērojami atpaliekot no tiem, ko uzrāda skolēni Rīgā un citu valsts lielāko pilsētu skolās.


Viņaprāt, aktuāls ir jautājums arī par to, kā motivēt skolēnus izvēlēties apgūt mācību priekšmetus dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomā. Ašeradens forumā sacīja, ka augstskolu absolventu skaits humanitārajās specialitātēs pārsniedz darba tirgus vajadzības, taču tai pašā laikā esot profesijas, kurās akūti trūkst profesionāļu.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), atklājot diskusiju, uzsvēra, ka ministrija sākusi vairākus pasākumus, kas saistīti ar izglītības kvalitātes veicināšanu, tostarp atbalstu pedagogiem viņu kompetenču stiprināšanā.

Tāpat ministre izcēla jautājumus par vecāku lomu izglītībā, pedagogu atalgojumu, izglītības kvalitātes monitoringu, kā arī akcentēja mūžizglītības nozīmību.


Piektdien Saeimā notiek foruma "Izglītības sistēmas mērķis: nākotnes perspektīva" pirmā no trim diskusijām, un tā veltīta jautājumiem par indivīda profesionālās attīstības izvēlēm un tās ietekmējošajiem aspektiem.

Diskusiju rīko Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sadarbībā ar Izglītības, kultūras un zinātnes ministriju un Rīgas Tehnisko universitāti.

Izglītībai veltītais forums "Izglītības sistēmas mērķis: nākotnes perspektīva" norisināsies vēl divās janvāra piektdienās - 24.janvārī un 31.janvārī no plkst.9 līdz 13.50.

Lietotāju raksti