Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemnieki vēlas palielināt piena ražošanu

Zemnieku saimniecības "Gailīši" īpašnieki Juta un Dzintars Ceriņi, kas dzīvo Ilzenes pagastā gandrīz pie robežas ar Gulbenes rajonu, nolēmuši attīstīt piena lopkopību.

Zemnieku saimniecības "Gailīši" īpašnieki Juta un Dzintars Ceriņi, kas dzīvo Ilzenes pagastā gandrīz pie robežas ar Gulbenes rajonu, nolēmuši attīstīt piena lopkopību. Saimnieki pašlaik nesaskata nozares perspektīvu, tomēr būtu žēl iesākto pamest un sākt kaut ko citu.
"Saņemam subsīdijas par astoņām slaucamām govīm. Ir četras grūsnas teles, kas drīz papildinās piena devēju skaitu. Vēl ir sēklojamas un mazākas teles, kā arī buļļi, kopā 30 liellopi. Kompensācijas līdzekļus par sausās vasaras radītajiem zaudējumiem ieguldām piena ražošanā. Siens ir sagādāts pietiekami. Laba bija arī lopbarības biešu raža. Tiesa, atālu ganīšanai nebija, tāpēc laidām lopus savā vaļā, un viņi atrada barību. Nevajadzēja izmantot ziemas krājumus, kad citur tos jau sāka izbarot," stāsta Dz. Ceriņš.
Saimniece atzīst, ka šoziem lopiem ir jūtams barības vielu trūkums. Nākas papildus injicēt kaļķi grūsnām govīm, kā arī pēc to atnešanās. "21.janvārī atskrēja 21.teliņš - gotiņa - raiba kā pupas zieds. Tā pakāpeniski palielinām ganāmpulku," saka J.Ceriņa. Vīram jāgādā, lai teļiem būtu vēl desmit stāvvietas.
Ferma jāpiemēro ES prasībām
Kamēr "Gailīši" pienu varēs pārdot, tikmēr turpinās to ražot. Vidējais izslaukums ir apmēram 5000 kilogrami gadā no katras piena devējas. Govis slauc ar aparātiem, pienu salej kannās un dzesē. Jau pēc pusstundas tas ir noteiktajā temperatūrā – apmēram plus divi grādi.
"Kad būs jāslauc 12 un vairāk govju, vajadzēs lielāku piena dzesētāju," atzīst zemniece. Tam ir nepieciešami līdzekļi, bet Ceriņu ģimene nevēlas ņemt kredītu bankā. Viņi redz, ka citiem zemniekiem naudu atdot ir grūti. Nākas zāģēt mežu, lai parādu dzēstu. Ar lauksaimniecisko ražošanu vien tas neizdodas.
"Meita mācās biznesa klasē. Viņa analizēja saimniecības ražošanas bilanci un atzina, ka tā ir jālikvidē. Tomēr vēl turamies," saka J.Ceriņa.
Ģimenes iztikai "Gailīšos" vienmēr būs govis. Saimnieki pieļauj, ka varētu pāriet uz gaļas lopu vai aitu audzēšanu. Bet pašlaik piena nauda ir galvenais peļņas avots, tāpēc jārēķinās, ka katru dienu jāiegūst labas kvalitātes produkcija.
"Būs vajadzīga Eiropas Savienības prasībām atbilstoša ferma. Tātad jāgādā par rekonstrukciju – jāieliek piena vads un jauns dzesētājs. Ja par piena kilogramu maksātu 15, nevis 10 santīmu, tad varētu ņemt kredītu un cerēt to atdot," pauž Dz.Ceriņš.
Viņš un dzīvesbiedre balsošot par iestāšanos Eiropas Savienībā, jo "sliktāk jau nebūs". Drīzāk izdevīgi – varēs likvidēt lopus, apkopt zemi un saņemt subsīdijas. Dz.Ceriņš pirms trim gadiem bija Somijā un pārliecinājās, ka par appļautiem laukiem maksā subsīdijas.
"Par piena kilogramu somu zemnieki saņēma 25 santīmus (mūsu naudā), no tiem 20 maksāja pienotava un piecus saņēma kā dotāciju. Ja mums tā būtu, kļūtu bagāti un varētu turpināt mājas celtniecību, kā arī uzsliet lopbarības šķūni," salīdzina Dz.Ceriņš.
Domā audzēt vairāk biešu
J.Ceriņa norāda, ka govis ēstu vairāk, ja vien tām dotu. Vienīgi sienu tās var patērēt, cik vēlas. Miltus un skābbarības ruļļus zemnieki nevar iegādāties vairumā, jo tie ir dārgi. Zemnieki secina, ka izdevīgāk audzēt lopbarības saknes. Tās iznākot lētākas nekā skābbarības ruloni. Juta domā nākamgad audzēt vairāk biešu. Katrai govij vajadzētu vismaz tonnu.
"Bija apmēram trīs tonnas sakņu, ko lopiem izbaroja divos mēnešos. Tad piens bija daudz garšīgāks," secina J.Ceriņa. Viņa uzsver, ka bietes ziemā ir vieglāk izdalīt govīm. Bet skābbarības ruloni ir sasaluši. "Tagad skābbarības rulons maksā 12 latu. Vasarā "Gailīšos" tos tina par septiņiem latiem, bet pērn pieveda klāt par astoņiem latiem," rēķina saimnieks.
Vitamīnus lopi saņem ar skuju miltiem, ko maļ dzirnaviņās katru dienu. Maļ arī sienu cūkām un vistām.
Saimniekiem raizes sagādā ūdens trūkums, jo tas var ietekmēt augstākās kvalitātes produkcijas ieguvi. Akā tā tikpat kā nav, nevar nodot paraugus ūdens analīzei. Sausā vasara ievērojami samazinājusi ūdens līmeni dīķos. Pirmajā salā oktobra beigās govis dzēra no āliņģiem un samazināja ūdens līmeni dīķī apmēram par metru. Ceriņi uzskata, ka ziemā lopiem ir vajadzīgs silts ūdens.
"Mums ir mūra kūts, kam salā sienas iekšpusē apsarmo. Vajadzīga ļoti laba barības bāze un silts ūdens, lai lopi saglabātu siltuma enerģiju," domā J.Ceriņa.
Varētu saimniekot ekoloģiski tīrā vidē
"Gailīšos" sāka saimniekot no nulles. "Mežrozītes", tāds ir māju nosaukums, bija ieaugušas krūmos un kokos. Dzīvojamai mājai bija ārējās sienas un jumts. Zemnieki cerēja to pamazām uzcelt un iekārtot. Bet daudz šajos desmit gados nav izdarīts, jo vienmēr trūkst naudas. "Kūti uzcēla uz vecajiem pamatiem. Privatizējām citu fermu, lai būtu celtniecības materiāli. Saimniecību nopirkām un pārcēlāmies no dzīvokļa pagasta centrā uz nomali, jo gribējās pašiem strādāt," atceras J.Ceriņa.
Tiesa, Ceriņi bija mazliet nokavējuši, tāpēc vairs nebija Breša zemnieki, kas saņēma valsts atbalstu.
"Pirmie zemnieki dabūja kolhozu lauksaimniecības tehniku gandrīz bez atlīdzības. Mums pietrūka valdības atbalsta arī zemes meliorācijai. Projektu gan sagatavoja, bet par darbu vajadzēja maksāt pašiem," skaidro zemnieks.
Ceriņu ģimene visu ir paveikusi saviem spēkiem, tāpēc nevar tik viegli atteikties no iesāktā. Ir iekopta apkārtne, izrakti dīķi un, iespējams, varētu veidot bioloģiskās lauksaimniecības sētu. Tā atrodas attālāk no apdzīvotas vietas mežā, kur ir miers un klusums. Saimnieki gandrīz nelieto ķimikālijas, tātad augkopības produkcija ir ekoloģiski tīra.
Vasarā J.Ceriņa ar meitām ogojot nopelnīja skolas naudu. "Salasījām un pārdevām vairāk nekā tonnu brūkleņu un melleņu, tā saņemot apmēram 300 latu. Ja ogas būtu visu gadu, varētu neaudzēt lopus," secina saimniece. Ogot un sēņot patiktu arī atpūtniekiem. Dīķos ir zivis, kas varētu interesēt makšķerniekus.

Citu datumu laikraksti

  • Mīlestība dažādos laikos

    Vēsturi allaž ir veidojuši aktīvi un darbīgi cilvēki, un tiem blakus ir atradies partneris, kam bieži vien ir liela nozīme lēmumu pieņemšanā.Vēsturi...

  • Darbarīki sniega tīrīšanai

    Sinoptiķi solīja, ka šajā nedēļā sniegs nokusīs visā Latvijā. Tomēr Alūksnes un Gulbenes rajonā par tā trūkumu nevar sūdzēties, turklāt vakar atkal...

  • Šovā cīnīsies par balvu

    Pirmdien, 27. janvārī, LNT kanālā pulksten 22. 00 sāksies “Mūzikas video 2003” atklāšanas šovs, kurā piedalās desmit grupas, kas sacentīsies par...

  • Vai pēc iestāšanās ES mainīsies pārtikas cenas?

    Vai pēc iestāšanās ES mainīsies pārtikas produktu cenas? - šādus jautājumus saņem Saeimas ESIC.Vai pēc iestāšanās ES mainīsies pārtikas produktu...

  • Atbild jurists

    Darba likuma 10.panta otrā daļa paredz, ka "darbinieku pilnvarotos pārstāvjus var ievēlēt".Darba likuma 10.panta otrā daļa paredz, ka "darbinieku...

  • Atbild jurists

    Esmu piekritis paziņam aizdot lielāku naudas summu uz vienu gadu. Principā šim cilvēkam uzticos, tādēļ ķīlu izlēmu neprasīt. Tomēr gribētu aizdevumu...