Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vispirms darbs, tad - svētki

Domājot par svētku nozīmi ģimenes dzīvē, prātā nāk Reiņa Kaudzītes savulaik izteiktais apgalvojums: „Kam nav darba dienu, nav arī svētdienu.”.

Domājot par svētku nozīmi ģimenes dzīvē, prātā nāk Reiņa Kaudzītes savulaik izteiktais apgalvojums: "Kam nav darba dienu, nav arī svētdienu."
Mūsu senči dzīvoja saskaņā ar dabā valdošajām norisēm, gadu sadalot četros lielos darba cēlienos, kas beidzās ar svētkiem vairākas dienas. Nevienam pat prātā neienāca, ka, piemēram, maija vidū vajadzētu vēl vienu brīvu dienu, jo visi zināja: kad nāks Jāņi, tad atpūtas ziņā iekavētais tiks atgūts ar uzviju.
Kopīgi gatavojot Ziemassvētku vakara cienastu, Lieldienu rītā krāsojot olas, vijot Jāņu vainagus, ejot rotaļās, dziedot un dejojot, saliedētāka kļuva ne tikai ģimene un dzimta, bet arī sabiedrība kopumā.
Latviešu tauta pat mēslu vešanas, kartupeļu stādīšanas, siena vākšanas un labības kulšanas talkas prata pārvērst svētkos: dienā čakli strādāja, bet vakaru aizvadīja pie bagātīgi klāta galda, dziedot un dejojot.
Salīdzinājumā ar vecvecākiem mēs atrodamies krietni izdevīgākā situācijā, jo, ja vēlamies, varam izvērst mazos svētkos katru nedēļas nogali. Bez vispāratzītajām dzimšanas un vārdadienu svinēšanām, valsts svētkiem un izklaides pasākumiem, ko bagātīgi piedāvā dažādas piederības kultūras iestādes, mēs varam izdomāt arī paši savus svētkus, piemēram, sarīkot pirmo zemeņu nobaudīšanas balli, jauno kāpostu zupas apēšanas talku, grila iesvētīšanas pikniku.
Iespēju neapšaubāmi kļuvis vairāk, tomēr pamatprincips palicis nemainīgs: vispirms darbs, tad – svētki. Turklāt ģimenes saliedētību veicina tieši kopīgas nodarbes. Kopīgi ar mammu cepot pīrāgus, meitām ir daudz vieglāk uzdot intīmas dabas jautājumus un pastāstīt par savām nākotnes iecerēm.
Savukārt dēls, kopā ar tēvu pēc bērzu meijām braukdams, var mierīgi paskaidrot savu attieksmi attiecībā uz ģimenes budžeta sadalījumu.
Mūsdienās nepieciešamība pēc svētkiem, ko ģimene svin kopā, ir lielāka nekā jebkad agrāk, jo tas ir vienīgais laiks, kad ģimenes locekļi var veikt savu pašu svarīgāko darbu: pilnvērtīgi savstarpēji kontaktēties.

Citu datumu laikraksti

  • “Pieminekļa nemieri” - kam tas ir izdevīgi?

    Piemineklis “Bronzas kareivis” Igaunijā no Tallinas centra ir aizvākts, vandaļi trako.Piemineklis "Bronzas kareivis" Igaunijā no Tallinas centra ir...

  • Liec savu ideju kausā!

    Līdz 28.maijam var pieteikties inovatīvo biznesa ideju konkursam “Ideju kauss ’07”.Līdz 28.maijam var pieteikties inovatīvo biznesa ideju konkursam...

  • Pavasaris tavā virtuvē

    Turpinām konkursu kulinārijas meistariem. Ja uzmanīgi lasāt laikrakstu, tad jums nebūs grūti atbildēt uz šodienas jautājumiem.Turpinām konkursu...

  • Bērnudārzā pasakas - arī piena glāzē

    Sešas Alūksnes rajona pirmsskolas izglītības iestādes, kas iesaistījušās Skolas piena programmā, dāvinājumā no akciju sabiedrības „Valmieras piens”...

  • Enerģijas diena Gaujienas skolā

    16.aprīlī Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolā notika Enerģijas dienas darbu prezentācija. Tas bija turpinājums tradicionālajai Vides dienai, kura...

  • Tiekas Mālupes pamatskolas absolventi

    Mālupes pamatskolā nedēļas nogalē notika absolventu vakars, kurā pulcējās skolas pedagogi un kādreizējie audzēkņi.Mālupes pamatskolā nedēļas nogalē...

  • Lai sabiedrisko vietu sakopšana būtu droša!

    Aprīlis tradicionāli Latvijā ir Spodrības mēnesis, kad iedzīvotāji un skolēni dodas sakopt apkārtni un attīrīt to no atkritumiem.Aprīlis tradicionāli...

  • Aicinām ziedot patstāvīgas dzīves uzsākšanai!

    Labdarības portāls “Ziedot.lv” sadarbībā ar izdevniecību “Dienas Bizness” uzsācis ilgtermiņa labdarības projektu “Lielās dzīves skola”, kurā palīdzēs...

  • Tulko un uzvari!

    Eiropas Komisija rīko jaunu konkursu “Juvenes Translatores”, lai noskaidrotu, kuri ir Eiropas Savienības labākie jaunie tulkotāji.Eiropas Komisija...