Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vislabākā metode ir izrunāšanās

Konflikti jeb strīdi ir pretēju vēlmju, interešu, viedokļu, pozīciju, vērtību un mērķu sadursmes, kuru pamatā ir mūsu atšķirīgā dzīves pieredze, temperaments, raksturs, audzināšana un zināšanu bagāža.

Konflikti jeb strīdi ir pretēju vēlmju, interešu, viedokļu, pozīciju, vērtību un mērķu sadursmes, kuru pamatā ir mūsu atšķirīgā dzīves pieredze, temperaments, raksturs, audzināšana un zināšanu bagāža.
Konflikti darba kolektīvā visbiežāk rodas, ja viena puse traucē otrai kādu mērķu sasniegšanā, piemēram, divas kolēģes pretendē uz nodaļas vadītājas vietu. Iespējamie situācijas risinājumi ir vairāki. Iesaistītās puses, piemēram, var izjust viena pret otru tik dziļu nepatiku, ka vispār pārstāj sarunāties, tādējādi liedzot sev iespēju problēmu atrisināt. Taču tās arī var paust savu attieksmi skaļi, kliedzot un izsakot draudus vai apvainojumus. Ļoti destruktīva, taču bieži izplatīta konfliktu risināšanas stratēģija ir slēptā cīņa, kas izpaužas aprunāšanā un intrigu vīšanā. Cilvēki, kuri par sevi šaubās un uzskata, ka nespēj ietekmēt notikumu gaitu, parasti izvēlas izvairīšanās taktiku. Viņi noklusē savas patiesās domas un jūtas, tādējādi uzkrājot sevī milzīgu spriedzi, kas rada pašiem un apkārtējiem negaidītus un situācijai neadekvātus dusmu izvirdumus.
Neatkarīgi no strīda iemesla efektīvākā tā risināšanas metode ir izrunāšanās. Lai tā notiktu veiksmīgi, abām pusēm jāvienojas par diviem pamatprincipiem, proti, neizvairīties nao sarunas un tās gaitā neizmantot draudus un varu. Ja šķiet, ka iesaistītās puses saviem spēkiem galā netiks, būtu lietderīgi pieaicināt trešo personu, piemēram, psihologu. Būtiski svarīgi ir arī izraudzīties nopietnai sarunai piemērotu vietu (nezvana telefons, blakus istabā nerotaļājas bērni, uzmanību nenovērš kafijas aromāts) un atvēlēt tai pietiekami daudz laika (vismaz 1 stundu). Sarunas gaitā jāseko, lai abas puses būtu maksimāli godīgas, atklāti izteiktu savu viedokli un dalītos emocijās. Sarunas noslēgumā abas puses vienojas par turpmāko rīcību un uzvedību. Laba ir tā vienošanās, no kuras katra puse iegūst kādu labumu. Lai laika gaitā kopīgi pārrunātais neaizmirstos, ir prātīgi vienošanos uzrakstīt uz papīra vai ierakstīt diktofonā.

Citu datumu laikraksti

  • Brīvo laiku pavada mazkustīgi

    41 procents Latvijas iedzīvotāju savu brīvo laiku visbiežāk pavada, skatoties televizoru, lasot vai kā citādi atpūšoties bez fiziskas piepūles.41...

  • Izveidots jauns interneta portāls studentiem

    Darbu sācis jauns portāls “www.studentabanka.lv”, lai palīdzētu studentiem iejusties studējošā dzīvē.Darbu sācis jauns portāls "www.studentabanka.lv",...

  • Aicina fotografēt skaistākās vietas

    Līdz 15. oktobrim ikviens Vidzemes apceļotājs aicināts piedalīties Vidzemes Tūrisma asociācijas fotokonkursā, kurā labākā fotoattēla autors saņems...

  • Ķiršu mērce ar vārītām zivīm

    ¾ glāzes saldināta ķiršu biezeņa, 1,5 glāzes zivju buljona, kanēlis, krustnagliņas, tējkarote kartupeļu miltu, naža gals sāls.¾ glāzes saldināta...

  • Asariem patīk klusums

    Asaris ir viena no Latvijā pazīstamākajām un plašāk izplatītajām zivīm. Interesanti, ka šīs zivis mīt ne tikai upēs, ezeros un citos saldūdeņos, bet...

  • Kādreiz izvilks lielāko līdaku

    Makšķernieks motorlaivā pa Alūksnes ezeru riņķo un velcē stundu, divas, trīs, četras, piecas.Makšķernieks motorlaivā pa Alūksnes ezeru riņķo un velcē...