Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Viens : nulle – vietējo labā

Leģendā pārvēršas stāsts par laikiem, kad pirmos Mār­upes gurķīšus varēja nobaudīt tikai februārī, bet tomātus – martā. Tagad veikala un tirgus plaukti vai lūst no augļu un dārzeņu dažādības visu gadu. Lielākoties tie gan atceļojuši no zemēm, ko saulīte mīl vairāk.
Uztura speciālisti skandina, ka tas, ko ēdam, vistiešākajā veidā ietekmē mūsu veselību un labsajūtu, ka vērtīgākais organismam ir augļi un dārzeņi. Vēlams – svaigi. Lielveikalu piedāvājums plašs, bet pircēju var mulsināt importēto kārdinātāju perfektais izskats un gandrīz vienādā garša, ko rada apstrāde. Nav izslēgts, ka supermārketā nopirksim arī mākslīgi audzētu dārzeni vai pat ģenētiski modificētu. Tomēr pašu pagraba un pieliekamā saturs mēdz apnikt, un roka tā vien stiepjas pēc vilinoši krāsainajiem “importniekiem”. 

Tiek arī skolēniem
Uztura speciāliste Vija Udarska uzskata, ka labāk uzturā lietot augļus un dārzeņus, kas raksturīgi Latvijas sezonai. Katram dārzenim, auglim vai ogai ir savs laiks, kad tie izaug un ir gatavi lietošanai. Sava neatkārtojamā garša un aromāts. Uzglabājot un pārstrādājot, samazinās vai pat zūd vitamīni un uzturvērtība.
Programmā “Skolas auglis”, kas darbojās no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 24. janvārim, 1. – 9. klašu skolēniem trīs reizes nedēļā tika piedāvāti ne mazāk kā 100 grami ābolu, bumbieru, lielogu dzērveņu, burkānu, kāpostu, kāļu vai to asorti. Visiem šiem augļiem, dārzeņiem sezonalitāte ir atbilstoša, izņemot kolrābjus, kuru sezona ir no maija līdz jūnijam, tādēļ tie praktiski netiek piedāvāti, skaidro uztura speciāliste.
Ieteikums izvēlēties Latvijā izaudzēto attiecas arī uz pieaugušajiem: visu gadu noteikti ēdienkartē būtu jāiekļauj ķiploki, sīpoli, sīpolloki, kuriem piemīt pretmikrobu aktivitāte.
“Cilvēkam, kurš nolēmis lietot tikai pašmāju ražu, par vienveidību un šķiedrvielu nepietiekamību organismā nav jāuztraucas, ir pārliecināta V. Udarska. Šķiedrvielu avoti ir ne tikai augļi, ogas (upenes, cidonijas, mellenes, zemenes, avenes, āboli, bumbieri, ērkšķogas u.c.) un dārzeņi (kāposti, burkāni, rāceņi, bietes, kartupeļi, sīpoli, selerijas sakne u.c.), bet arī labības produkti, piemēram, pilngraudu maize, kviešu klijas un putraimi, auzu pārslas, kā arī lazdu rieksti, sēnes un pākšaugi – dažādas pupas, pupiņas, zirņi. Katru dienu ar uzturu būtu jāuzņem aptuveni 30 līdz 40 grami šķiedrvielu, tas ir izdarāms, ja ēdienkarte ir sabalansēta.
Ja periodiski palutināsim sevi ar mandelēm, zemesriekstiem, valriekstiem, kokosriekstiem, avokado, žāvētām aprikozēm, plūmēm, rozīnēm vai vīģēm, nekas ļauns nenotiks. Tomēr – jo tuvāk mūsu dzīvesvietai auglis, oga, dārzenis audzis un briedis, jo labāk to “saprot” un izmanto mūsu organisms. 

Eksotiskos – ar mēru
“Noteikti nav vērts pirkt pirmās no siltajām zemēm ievestās augļu un ogu partijas: transportēšanas laikā tās zaudējušas daļu vitamīnu. Vidējā un vēlīnā raža ir vērtīgāka,” saka uztura speciāliste. “Alternatīva svaigiem augļiem un ogām, kad beigusies to sezonalitāte, ir dabīgi žāvēti, kā arī saldēti augļi, ogas un dārzeņi. Dabīgi žāvētie saglabā savu smaržu un garšu bez konservantiem, pārtikas piedevām, saldinātājiem, aromātvielām. Tos var izmantot visa gada garumā kā ļoti veselīgu uzkodu starp ēdienreizēm.”
Ja svaigus augļus, ogas vai dārzeņus pareizi sasaldē dažu stundu laikā pēc to novākšanas, uzturvērtības zudums ir mazs, tie pat saglabā C vitamīnu ilgāk nekā svaigi, jo nereti svaigajiem ir jāmēro pagarš ceļš no dobes līdz šķīvim.
Lai līdz veikalu plauktiem nokļūtu visu gadu tur sastopamie importētie augļi, ogas, dārzeņi, lai novērstu bojāšanos, tiek veikta ķīmiska apstrāde.
Spēkā esošie likumi lielražotājiem un tirgotājiem atļauj produktu apstrādē izmantot dažādas pārtikas piedevas un ķīmiskas vielas, konservantus, kas aizkavē bojāšanos, skābšanu, nogatavošanos, izbalošanu utt. Bet tas viss var izraisīt dažādas alerģiskas reakcijas, radīt pārslodzi aknām, pat aktivizēt vēža šūnas. “Vislabāk šos eksotiskos nogaršot zemē, no kurienes tie ir atvesti,” rosina speciāliste. “Nesaku, ka ziemā nemaz nevajadzētu lietot uzturā importētos augļus un dārzeņus, bet tas jādara ar mēru: kas par daudz, tas par skādi. Retu reizi tie jāpagaršo, kaut vai tāpēc, lai sajustu garšu, izvērtētu, vai tiešām tie ir labāki par pašmāju augļiem, ogām. Jāņem vērā tas, ka arī daudzi mūsu zemnieki pret augļu, ogu vai dārzeņu slimībām un kaitēkļiem mēdz izmantot dažādas ķimikālijas. Svaigi augļi un ogas pirms lietošanas uzturā ir rūpīgi jāmazgā tekošā ūdenī un jānoskalo ar verdošu ūdeni – lai organismā nenokļūtu arī infekcijas slimību ierosinātāji un zarnu parazītu oliņas.”

“Tu esi tas, ko ēd”
Šo tēzi vislabāk saprot tie, kam rūp veselīgi ēšanas paradumi un tikšana pie labas figūras. TV programmās netrūkst tievēšanas šovu, no rokas rokā klejo “unikālas” diētas, internetā uzmācīgi piedāvājas ātras svara zaudēšanas programmas pārdevēji, un lieko kilogramu tēma reti izpaliek dāmu sarunās.
Vairums speciālistu, arī diētas ārste Lolita Neimane, norāda, ka smukumu un smuidrumu ietekmē to augļu un dārzeņu ēšana, kuros ir C vitamīns. Tas veicina kolagēna veidošanos, nodrošinot ādas elastību un stiprinot asinsvadus, kā arī palīdz labāk pārstrādāt pārtiku un veicina gremošanu. Ar saldajiem augļiem gan jāuzmanās, ogļhidrātus ieteicams lietot dienas pirmajā pusē.
Tikt pie sapņu figūras reālāk, ja izvēlas ēdienu, kurā ir cinks un mangāns – taukus dedzinošās minerālvielas. Dārzeņi vakariņām vislabāk pagatavojami tvaicējamā katlā vai ēdami salātos svaigi. Atslodzes dienās ēdienkartei piestāv cepeškrāsnī pagatavoti baklažāni, ķirbis, burkāni, ķiploki un sēnes. Bet pēcsvētku sindromu lieliski pieveic neliela porcija šķiedrvielu, jebkurš svaigs vai žāvēts auglis, kas darbojas kā toksīnu savācējs un izvadītājs. ◆

uzziņai

◆ C vitamīna visvairāk ir upenēs, paprikā, brokoļos, dzērvenēs, kivi un kāpostos.
◆ Cinka avoti: ķirbja sēklas, auzu pārslas, kviešu klijas, sēnes, olas.
◆ Mangāns “slēpjas” riekstos, rudzu maizē, pupās.
◆ Maksimālu labumu no dārzeņiem gūst, ēdot tos svaigus vai tvaicētus ne ilgāk par 2 līdz 3 minūtēm.
◆ Neorganiskie augļi un dārzeņi ir apsmidzināti ar ķimikālijām un audzēti augsnē, kas apstrādāta ar mākslīgajiem mēsliem un pesticīdiem. Lietojot tos, ķermenī veidojas ķīmisko vielu nogulsnes, kas pamazām kļūst par toksīniem, piesārņo organismu un negatīvi ietekmē veselību.
◆ Ja bijušas muskuļu, locītavu vai kaulu slimības, izvairies no nakteņu dzimtas augu produktiem: tomātiem, kartupeļiem, baklažāniem, paprikas! 

Literatūra iedvesmai
◆ Inese Ziņģīte un Anatolijs Danilāns “Speķītim nav ne vainas”
◆ Inese Ziņģīte un Visvaldis Bebrišs “Sarunas par veselīgu dzīvošanu”
◆ Džuljena Makīta “Kā ēdīsi, tā dzīvosi”

Citu datumu laikraksti

  • Būt vai nebūt mazajām skolām?

    Būt vai nebūt mazajām skolām?  8

    2011.gadā nepietiekama skolēnu skaita dēļ tika slēgtas Veclaicenes, Annas un Zeltiņu pamatskolas. Pērn uzmanība tika pievērsta Mārkalnes pamatskolai...

  • Veidos fondu

    Alūksnes novada dome no budžeta līdzekļiem veidos Attīstības fondu, kā finansējumu dalīs visiem 15 novada pagastiem attīstības projektu īstenošanai....

  • Jāiesniedz pārskati

    Ziemeļaustrumu virsmežniecība meža īpašniekiem atgādina, ka katru gadu līdz 1.februārim ir pienākums informēt Valsts meža dienestu par iepriekšējā...

  • Sirdsmāsiņa – mīļa kā mamma

    Sirdsmāsiņa – mīļa kā mamma

    Ar svinīgu pieņemšanu pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa vakar beidzās akcija “Meklējam sirdsmāsiņu”. Sirdsmāsiņas titulu saņēma 30 bērnu māsas,...

  • Dzejniece apbrīno un krāj pūces

    Dzejniece apbrīno un krāj pūces

    Virešu pagasta novadpētniecības telpās līdz 31.janvārim var apskatīt dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas pūču kolekciju. Tajā ir vairāk nekā 200 pūces,...

  • Vista apelsīnu sulā

    Vista apelsīnu sulā

    Nepieciešams: 4 vistas stilbiņi, 4-5 apelsīni, tējkarote ķimeņu, tējkarote sāls, tējkarote olīveļļas. Vistas stilbiņus apsāla, pieliek ķimenes,...

  • Bejā uzbur klēti no jauna

    Bejā uzbur klēti no jauna

    Bejas novadpētniecības centrā beigusies klēts rekonstrukcija, iegūstot skaistu ēku jaunu ekspozīciju veidošanai un esošā krājuma izvietošanai. “Ideja...