Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Veterinārārstam jābūt gaišreģim

Veterinārija ir Vizmas Reimandovas sirdsdarbs. To izvēlēties mudinājusi dzīve lauku vidē kopš bērnības. Tagad Vizma saka: “Ne sekundi šo izvēli nenožēloju!” Viņas pacienti galvenokārt ir suņi un kaķi. Ar suņiem daudz ko varot vieglāk “sarunāt”, bet kaķi esot neprognozējamāki. V.Reimandova pieņem četrkājainos pacientus savās lauku mājās Annas pagasta „Ezerkalnos”, kur pirms mēneša ar Eiropas atbalsta programmas palīdzību atvēra savu privātpraksi, kā arī dodas izbraukumu vizītēs uz mājām. Ir noslēgts arī līgums ar Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldi par veterinārārsta darbu Annas pagastā. 

Nokļūst bezdarbnieku rindāsV.Reimandova dzimusi Gulbenes rajonā. “Piespiedu brīvprātīgā kārtā esmu nokļuvusi Alūksnes pusē – kopš 1998.gada un sāku dzīvi no jauna. Bet ar šo dzīves pavērsienu esmu ļoti apmierināta – man šeit patīk. Daudzus gadus strādāju veterinārajā aptiekā Alūksnē kā mazo dzīvnieku veterinārārste un pārdevēja. Dzīves rutīna mudināja startēt konkursā un pieteikties darbā Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldē. Tā kā arī šo iestādi skāra reorganizācija, nokļuvu bezdarbnieku rindās,” atminas V.Reimandova.Viņa vērtē, ka kļūšanu par bezdarbnieku katrs cilvēks uztver dažādi. Vizmai tā nebija traģēdija, jo šajā laikā viņa nejutās pamesta. “Tam dzīvē tā arī vajadzēja notikt. Būdama bezdarbniece, papildināju savas zināšanas – apmeklēju datorzinību kursus, pēc tam radās iespēja apmeklēt uzņēmējdarbības pamatu kursus Eiropas atbalsta programmā un izstrādāt savu biznesa plānu, lai uzsāktu privātpraksi. Man šie kursi bija ļoti vērtīgi. Zinot esošo situāciju, darbu īpaši nemeklēju, jo gribējās uzsākt kaut ko savu. Ar Eiropas programmas atbalstu varēju iegādāties labākus veterinārijas instrumentus, savās mājās “Ezerkalnos” atsevišķā telpā iekārtoju darba vietu, kur pieņemu četrkājainos pacientus un veicu savu veterinārārsta darbu. Uzskatu, ka tā ir mana priekšrocība – būt klāt cilvēkam vēlamajā laikā un vietā. Tā kā manā veterinārārstes darbā bija pārtraukums, tad daļa klientu tagad atgriežas un atkal vēlas ar mani sadarboties, par ko esmu ļoti priecīga.”
Pārdzīvo par mīluļiem„Alūksnes pusē cilvēkiem nav tik liela rocība kā, piemēram, pie Rīgas, tādēļ veterinārārsts šeit nevar prasīt no iedzīvotājiem Rīgas cenas – savos pakalpojumos mēs esam vismaz uz pusi lētāki, lai gan medikamentus pērkam tikpat dārgi kā rīdzinieki vai apmeklējam tādus pašus kursus kā rīdzinieki. Tomēr – lai kāda arī cilvēkiem ir rocība, viņi ļoti atbildīgi izturas pret saviem mājdzīvniekiem. Reizēm saimnieks pats paliek neēdis, lai tikai četrkājainais mīlulis nebūtu badā,” atzīst V.Reimandova.Vizma neslēpj – vislabprātāk veiktu tikai profilaktisko darbu, tomēr dzīvē tā nenotiek un nākas palīdzēt dzīvniekiem arī ļoti kritiskās situācijās. „Veterinārārstam ir jābūt gaišreģim un jāzina, kas ar dzīvnieku ir noticis. Pacienti paši nevar izstāstīt, kas ir atgadījies un kur sāp – mums ir jāvadās tikai no saimnieka stāstītā vai jāpaļaujas uz savu intuīciju. Tiesa, reizēm saimnieks ir tik ļoti satraucies, ka nespēj neko lāgā izstāstīt, reizēm kaut ko slēpj, bet tas visu tikai sarežģī.” Viņa atzīst, ka dažreiz nākas psiholoģiski palīdzēt saimniekam, kurš ļoti pārdzīvo sava mīluļa nedienas.  “Ir jāprot arī negatīvu diagnozi izstāstīt, jo cilvēki ļoti pārdzīvo par saviem dzīvniekiem. Parasti visgrūtāk ir saimniekiem, kuriem četrkājainais mīlulis ir vienīgā uzticamības persona un draugs.” 
Labākā alga - pateicībaVeterinārārste atklāj – viņai ļoti patīk veikt ķirurģiskas manipulācijas. Īpaši aktuāli tas ir rudeņos, kad pēc palīdzības vēršas mednieki, kam medību laikā ir sakosti medību suņi. Mednieki esot fanātiķi – lai arī viņi savu medību suni pakļauj briesmām, nelaimes gadījumā viņi ir gatavi uz visu, lai savam mīlulim palīdzētu. Vislabākā alga Vizmai ir pēc laika satikt šādus medniekus, kas izsaka pateicību par labi paveikto darbu un pastāsta, ka sunītis ir vesels un atkal kopā ar saimnieku var doties medībās. Pirms dažiem gadiem viņai bija gadījums, kad veterinārārstes palīdzību vajadzēja medību suņu apmācību saimniecībā Alsviķu pagastā. Sestdienas vakarā piezvanīja, jo Lietuvas pilsoņa suns bija sakosts. Vizma aizbrauca, izdarīja savu darbu, un pēc tam izrādījās, ka viņas palīdzību vajag vēl kādam sunim. Pēc tam viņa ieteica saimniekiem vērsties pie veterinārārsta arī Lietuvā, jo gadījums bija ļoti specifisks. Pēc vairākiem mēnešiem veterinārajā aptiekā pie viņas pienācis kāds cilvēks un izteica pateicību. Mana profesionālā darba rezultātā viss beidzies veiksmīgi - sunītis ir sveiks un vesels. Tā man ir pateicība visam mūžam un prieks, ka ir izdevies, jo mūsu darbā ne vienmēr viss beidzas pozitīvi: dzīvnieki noveco, ir smagas saslimšanas,” saka V.Reimandova.
Gribētu suņu un kaķu pansionātuVeterinārārsta darbā viņai visvairāk nepatīk brīži, kad nākas dzīvniekam veikt eitanāziju. „Tas paņem manu dvēseli, jo ko tādu izdarīt man ir neizsakāmi grūti. Ja dzīvnieks ir vesels, es to būtībā atsakos darīt, jo neredzu iemeslu nāvei. Mana dvēsele un sirds asiņo, ja nākas iemidzināt veselu dzīvnieku, kad saimniekam tas kļuvis par apgrūtinājumu. Paldies Dievam, šādi gadījumi ir reti. Toties pozitīvi raugos uz eitanāziju, ja tā atvieglo dzīvnieka ciešanas, piemēram, pēc ceļu satiksmes negadījuma, smagas slimības. Tiesa, arī to dvēseliski nav viegli izdarīt, bet to attaisnoju ar to, ka atviegloju dzīvniekam ciešanas.” Vizmai nav pieņemama cilvēku rīcība - pamest savus mājdzīvniekus. Nosacītie naudas sodi šādos gadījumos esot par maz – šāda rīcība ir nežēlīga un nav attaisnojama. Ja būtu tāda iespēja, viņa labprāt izveidotu pamesto suņu un kaķu pansionātu, kur katram pamestajam mīlulim būtu mājas un viņi justos kādam vajadzīgi.
Papildina zināšanasV.Reimandova ir viena no tiem veterinārārstiem, kas iet laikam līdzi un iespēju robežās vienmēr apmeklē seminārus, kursus, lai papildinātu savas zināšanas. Janvārī viņa Jelgavā apmeklēja interesantus kursus, kur savā pieredzē dalījās plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis. „Stāstītais man lika aizdomāties, cik līdzīgi notiek šuvju uzlikšana brūcēm cilvēkiem un dzīvniekiem. Arī veterinārārstam nākas daudz veikt ķirurģiskas darbības, tikai mēs daudz mazāk nekā cilvēku ārsti domājam par estētisko pusi un to, kāda brūce izskatīsies, kad sadzīs. Mums profesionāli pastāstīja, kā maksimāli estētiski uzlikt šuves brūcēm arī dzīvniekiem. Šie kursi man ļoti patika. Ģīlis atzina – cilvēki viņam reizēm pārmetot par augstajām cenām, uz ko viņš vienmēr atbildot, ka katru gadu lielu summu iegulda savā izglītībā. Arī es uzskatu, ka zināšanas ik pa laikam ir jāpapildina, jo arī veterinārijā rodas jaunas tendences,” saka V.Reimandova.
Noģībst operācijas laikāLai arī darbs ir nopietns un atbildīgs, reizēm gadās kuriozi. “Kāds mednieks – ražens vīrietis labākajos gados – atveda pie manis medību laikā saplēstu suni. Ar kolēģi rosinājām saimnieku neskatīties, kā veicam operāciju, bet viņš apgalvoja, ka slikti nekļūšot. Mēs sākām savu darbu un pēkšņi dzirdam būkšķi – raženais vīrs noģība un atsitās ar galvu pret sienu, kā rezultātā arī pamodās un bija izbrīnīts, kas ar viņu atgadījies. Par laimi, vīrieša veselībai nekas nekaitēja,” smaida Vizma. V.Reimandovai arī pašai mājās ir divi suņi – Džeris un Made. Džeris pirms trim gadiem pieklīda – kad Vizmas dēls nāca mājās no skolas, suns viņu uz ceļa sabaidīja, bet naktī bija atnācis uz mājām, izvēloties sev Vizmas dēlu par saimnieku. Savukārt Made ir sētas saimniece. Vizma uzsver – nav aprakstāms suņa prieks un uzticība, ieraugot saimnieku. “Laimes skrējieni pretī un viņu sejas izteiksme, kad pārbraucu mājās no darba, ir neaprakstāma! Cilvēks savās emocijās ir samākslots un teatrāls, bet dzīvnieks ir dabisks. Suņa prieks ir neizmērojams – tas ir kā plāksteris saimniekam pret visu.”

Citu datumu laikraksti

  • Informēs par māju siltināšanu

    Alūksne Ceturtdien, 11.martā, pulksten 11.00 Alūksnes novada administratīvajā ēkā plānots informatīvais seminārs par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju...

  • Piedalās “Balss pavēlniekā”

    Zēnu grupa “3 no Bejas” un alūksniete Amanda Bašmakova nedēļas nogalē Ventspilī piedalījās bērnu un jauniešu mūsdienu dziesmu izpildītāju konkursa...

  • Afiša

    5.martā 19.00 Gaujienas tautas namā – filma “Rūdolfa mantojums”.6.martā 11.00 Hānjas slēpošanas stadionā – 38. Hānjas slēpošanas maratons. 6.martā...

  • Blāvais šovs – „Eirovīzija”

    Tomēr... tomēr arī krāšņais, spilgtais un vizuļojošais šovs „Eirovīzija” krīzes ietekmē zaudējis savu spožumu. Zaudēts ir ne vien vizuālais izskats,...

  • Pašvaldība tiek pie īpašuma

    Alūksnes novads Valdība atļāvusi Iekšlietu ministrijai bez atlīdzības Alūksnes novada pašvaldībai nodot nekustamo īpašumu Alūksnē, Merķeļa ielā...

  • Sāks darboties jauniešu centrs “Te – ELPA”

    Alūksne Sākot ar rītdienu, bijušajās atpūtas kompleksa “Ezermala” telpās O.Vācieša ielā 2a sāks darboties Jauniešu centrs “Te – ELPA”. Alūksnes...

  • Policija ziņo

    Alūksne 25.februārī laikā no pulksten 10.10 līdz 10.40 ģimnāzijas ģērbtuvē pazudis bez uzraudzības atstāts mobilais telefons „Sony...