Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Veselības aprūpei paraksta nabadzības apliecību

Domāju, katrs zina cilvēkus, kuri varētu būt starp vairāk nekā 100 000 valsts iedzīvotāju, kuriem Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtais jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts varētu liegt valsts finansētu aprūpi. Protams, daudzi ir neapmierināti, taču visskaļāk protestē ģimenes ārsti – viņi būtu pirmie, kam vajadzētu raidīt prom pacientus, kuri nav maksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli vismaz 11 mēnešus gadā.
“Esmu trešās grupas invalīds, tāpēc esmu starp tiem, kuri saņem valsts finansētu veselības aprūpi. Taču mani satrauc jaunais likumprojekts. Vairākās valstīs, kuras tiek minētas kā paraugs, vēlas atteikties no šādas obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas. Kāpēc Latvijas veselības ministre cenšas iegalvot, ka tā būs ļoti laba un taisnīga sistēma?  Valstis, kuras jūt atbildību par savu pilsoņu veselību, saprot, ka ne visiem šī sistēma der. Tā diskriminē tieši nabadzīgo un mazāk nodrošināto iedzīvotāju daļu,” vērtē alūksnietis Indulis Mauslis. Viņš ir kategoriski pret likumprojektu, jo saskata tajā nevienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem. Alūksnieša dēls strādā Īrijā, tāpēc viņu sadusmo veselības ministres Ingrīdas Circenes apgalvojums, ka viens no reformas iemesliem ir emigrējušie latvieši. Tie turpinot saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā, bet nodokļus te nemaksājot. “Tā ir demagoģija! Visi ārzemēs strādājošie sūta naudu saviem tuviniekiem šeit, un viņi to izmanto arī savas veselības aprūpei. Ja nebūtu mana dēla finansiāla atbalsta, es nevarētu samaksāt par sirds operāciju,” uzsver I.Mauslis.  

Nespēj nostāties pret
pacientiem un sabiedrību
Latvijā primārā veselības aprūpe klibo, taču ģimenes ārsti to skaidro ar zemo finansējumu un tā neefektīvu izlietojumu. “Esmu neapmierināta un sašutusi par iecerēto veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu. Nevaru iedomāties, ko iesāksim, ja tas tiks pieņemts Saeimā. Baidos pat prognozēt, kādas tam varētu būt sekas. Laukos ir piemājas saimniecības, kuru īpašnieks ir tēvs vai māte, taču tajās strādā arī pieaugušie bērni, viņu sievas vai vīri. Viņi visi strādā un nodrošina ne tikai savu, bet arī bērnu iztiku un izglītību, ir paēduši un apģērbušies, sociālos pabalstus neprasa. Taču šajā situācijā iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā tikai saimniecības īpašnieks, tātad citiem nebūs iespējas saņemt medicīnas aprūpes pakalpojumus, ja paši neveiks iemaksas obligātajā veselības apdrošināšanā. Saka, lai pieņem darbā citus ģimenes locekļus un maksā nodokļus, bet tad saimniecība jālikvidē, jo nav iespējams gūt tik lielus ienākumus, lai to varētu. Viņi strādā no agra rīta līdz vēlam vakaram, tomēr iznāk – ir valstī liekēži! Kāda paciente audzina četrus bērnus, viņai ir lopi kūtī un dārzs, vīrs strādā algotu darbu. Arī viņa ir liekēde! Padomju varas gados bija mājsaimnieces, kas audzināja bērnus un strādāja ģimenei. Tagad sieviete kā ģimenes māte tiek noniecināta, ja viņa nevis kopj zīdaini, bet audzina vairākus bērnus. Turklāt ir bērni, kuru veselības problēmu dēļ mammas nevar strādāt. Tad viņas ir sabiedrībai liekas?  Kāpēc tā nevar būt sievietes izvēle? Tādu ģimeņu ir daudz. Baidos pat mēģināt skaitīt, cik no maniem pacientiem varētu būt šajā kategorijā, kas nevarēs saņemt veselības aprūpi,” pauž ģimenes ārste Arita Prindule, kas strādā trīs pagastos: Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemera. Viņa nesaprot, kāpēc Veselības ministrijā iedomājas, ka ģimenes ārsts būs nodokļu inspektors. Neviens ārsts nesūtīs kādu pacientu prom tikai tāpēc, ka viņš nav nodokļa maksātājs. “Es tāpat viņu pieņemšu, jo esmu devusi Hipokrāta zvērestu. Tagad ģimenes ārsti tiek nostādīti pret pacientiem un sabiedrību.  Nevar ārstam uzlikt atbildību par situāciju, ko tas nevar ietekmēt,” akcentē A.Prindule.
Viņa uzskata, ka vajadzētu definēt, par kādiem veselības aprūpes pakalpojumiem valsts maksā. Ja pacients nav izmantojis šīs iespējas, tad viņam šie pakalpojumi ir par maksu. “Tas noteikti veicinātu profilaksi. Bet tagad lieli līdzekļi tiek tērēti nelietderīgi, izsūtot vēstules un aicinot uz mamogrāfijas un citoloģijas pārbaudēm, dalot aploksnes fekāliju analīzēm. Ir daudz saslimšanu, kuras nav iespējams prognozēt vai novērst laikus. Taču ir arī tādas, ko var. Ja neizmanto profilakses pārbaudes par brīvu. tad valsts maksā par cilvēku bezatbildību pret savu veselību,” secina ārste.
A.Prindule atzīst, ka, protams, doma uzlabot primāro veselības aprūpi ir pareiza un laba. Taču tagad ir tā, ka ģimenes ārsti knapi spēj pieņemt un apmeklēt mājās akūtos slimniekus. “Es zinu visus savus pacientus pēc vārda, lai gan ir arī tādi, kuri ārstu apmeklē reti vai principā nenāk. Protams, daļa ir aizbraukuši uz ārzemēm. Taču nevaru piekrist, ka daudzi turpina saņemt valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus, nemaksājot nodokļus Latvijā,” saka ārste.
Viņa uzskata, ka primārā veselības aprūpe tāda, kāda tā ir iecerēta Veselības ministrijā, ir utopija. Nevar pārmest ģimenes ārstiem, ka pārāk bieži slimnieki tiek stacionēti. “Piemēram, pie manis atnāk ar sūdzībām, ka sāp vēders. Ne vienmēr var pateikt, vai saslimšana ir akūta.  Taču sonoskopiju nevar nodrošināt, uz to tagad var nosūtīt tikai aprīlī, jo ir rinda. Tāpēc nekas cits neatliek, kā sūtīt uz slimnīcas uzņemšanu, lai veic izmeklējumus, arī sonoskopiju,” skaidro A.Prindule. Viņa secina, ka situāciju nevarēs mainīt, kamēr ikdienas izmeklējumi nebūs pieejami tad, kad tie ir nepieciešami. Tāpēc vajadzētu nodalīt ikdienas izmeklējumus no padziļinātiem izmeklējumiem, kas ir vajadzīgi diagnozes precizēšanai.

Pacienti izvēlas ātru
palīdzību bez maksas
Nereti  gadās, ka veselības problēmas risina nevis dodoties pie ģimenes ārsta, bet uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu vai arī izsauc neatliekamo palīdzību. “Būtu jāsaprot, ka neatliekamās palīdzības dienesta galvenais pienākums ir steigties palīgā tiem pacientiem, kuru dzīvība ir briesmās. Tur svarīga ir katra minūte, bet diemžēl nākas doties arī pie cilvēkiem, kuriem patiesībā vajadzētu izsaukt vai apmeklēt ģimenes ārstu. Protams, šiem cilvēkiem ir radušās veselības problēmas, taču tās vajadzētu risināt ambulatori,” skaidro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša. No 1200 izsaukumiem, ko ik diennakti saņem neatliekamās palīdzības dienests visā Latvijā, gandrīz puse pacientu nav jānogādā slimnīcā. “Tie ir gadījumi, kad ir paaugstināta temperatūra, klepus un iesnas ziemas periodā. Tās ir dažādas hroniskas kaites. Ir arī sadzīves traumas, kas neapdraud dzīvību, tāpēc nav nepieciešama nekavējoša mediķa palīdzība ar specifisku aprīkojumu, kāds ir dienesta rīcībā,” stāsta I.Bukša. Kamēr šādos izsaukumos izmanto neatliekamās palīdzības dienestu kā transporta līdzekli, var nepaspēt pie cita pacienta, kura dzīvība ir apdraudēta. Dienests raksta vēstules tiem ģimenes ārstiem, kuru pacienti izsauc ātro palīdzību piecas un vairāk reizes mēnesī. Šie gadījumi liecina, ka nav sakārtota ambulatorā veselības aprūpe. “Savulaik dienestā veicām to pacientu aptauju, pie kuriem tika izsaukta ātrā palīdzība, bet viņi tika atstāti mājās. Jautājām, kāpēc viņi zvanīja mums. Atbildes ir ļoti dažādas, taču ļoti bieži cilvēki atzina, ka tā ir bijusi pirmā izvēle un nav pat mēģinājuši sazināties ar ģimenes ārstu. Dominē arī atbildes, ka neatliekamā palīdzība ir pieejama 24 stundas diennaktī, turklāt tā ir par brīvu. Dažkārt arī atsaucas, ka ģimenes ārsts nav vienmēr pieejams,” atklāj I.Bukša.   

Valsts negrib ārstēt
nabadzīgos cilvēkus
Veselības ministrija ierosinājusi, ka pašvaldības var saistošajos noteikumos noteikt personu grupas, kuru vietā tā veiktu valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Lāsma Ūbele norāda, ka tādējādi valsts savu atbildību par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem cenšas pārlikt uz pašvaldībām. “Šo cilvēku vietā samaksājot valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas, budžetā papildus būtu jāatrod pat vairāki desmiti miljonu eiro. Vēlamies atgādināt, ka veselības pakalpojumu nodrošināšana ir valsts funkcija un pilnībā finansējama no valsts budžeta līdzekļiem,” uzsver L.Ūbele. Viņa norāda, lai iegūtu tiesības gadu saņemt valsts finansētus veselības aprūpes pakalpojumus, iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem būtu jāstrādā daudz vairāk nekā iedzīvotājiem ar salīdzinoši augstiem ienākumiem. Nevienlīdzīgā situācijā tiek nostādītas pašnodarbinātās personas ar sezonāliem vai neregulāriem ienākumiem. Laikā, kad valstī pasludinātā prioritāte ir sociālās nevienlīdzības mazināšana, šāda situācija ir nepieļaujama.
Apes novada Sociālā dienesta vadītāja Maija Kārkliņa uzskata, ka veselības ministres doma saistīt nodokļu maksāšanu ar obligāto veselības apdrošināšanu nav slikta. Taču finansiālās krīzes apstākļos, kādus daudzi joprojām izjūt Latvijā, šāda likuma prasību īstenošana var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. “Protams, katram vajadzētu domāt, ka algu nevajadzētu saņemt aploksnē, lai tādējādi izvairītos no nodokļu  maksāšanas. Svarīgi, lai tie, kuri strādā gadījuma darbus, būtu motivēti slēgt darba līgumus. Tas būtu taisnīgi, jo strādājošie maksā nodokļus arī no minimālās algas,” spriež M.Kārkliņa. Viņa secina, ka Apes novadā tāpat kā citviet būs gana daudz tādu cilvēku, kas nāks prasīt palīdzību, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus. “Ko valstī nespēj atrisināt, to uzliek pašvaldībām. Diemžēl pašvaldībām nav tik daudz līdzekļu, lai varētu uzņemties arvien jaunu pabalstu izmaksu. Apes novads ir mazs. Visiem spēkiem cenšamies saglabāt bērnudārzus un mazās skolas, lai ģimenes nebrauktu prom un bērniem būtu labāk. Taču ir šaubas, ka pašvaldība varētu veikt arī obligātās veselības apdrošināšanas iemaksas. Šobrīd brīvā elektrības tirgus atvēršana ir atlikta, bet joprojām nav zināms, kādā veidā tiks izmaksātas kompensācijas sakarā ar elektrības sadārdzināšanos,” skaidro dienesta vadītāja. M.Kārkliņa uzsver, ka ģimenes ārsti negribēs lauzt Hipokrāta zvērestu un pieņems pacientus arī bez atlīdzības. Taču tādā gadījumā viņu prakses var bankrotēt.

Pilnveidos veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, parlamentā sākot otrajā lasījumā izskatīt  veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, nolēmuši veidot darba grupu, lai kopā ar ministriju un nozares profesionāļu pārstāvjiem detalizēti apspriest iesniegtos priekšlikumus un sagatavot to uzskatīšanai Saeimā. Saeimas preses dienests informē, ka ir iesniegti vairāk nekā 80 priekšlikumi, kā arī Juridiskā biroja viedoklis par tā atbilstību Satversmei. Darba grupā ir paredzēts iepazīties ar Lietuvas un Igaunijas veselības aprūpes apdrošināšanas sistēmu un rīkot īpašu konferenci par veselības apdrošināšanas un finansēšanas jautājumiem. ◆

Viedokļi

Tiesībsargs:  likumprojekts ierobežo un diskriminē
“Nav iespējams paaugstināt veselības aprūpes kvalitāti (pieejamību) uz tā rēķina, ka daļai iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumi tiek liegti. Pastāv risks, ka palielināsies “ielaisto” slimību, neatliekamās palīdzības izsaukumu skaits, kas ilgtermiņa sabiedrībai izmaksās daudz vairāk,” tādu atzinumu var lasīt tiesībsarga Jura Jansona mājas lapā internetā. Tajā tiek izteikti iebildumi par likumprojekta “Veselības aprūpes finansēšanas likums”.
Ieblldumos secināts, ka ārpus valsts finansētas veselības aprūpes paliek: 1) algota darba veicēji, kas gada laikā nostrādājuši mazāk nekā 11 mēnešus un nav spējuši nopelnīt ienākumus 12 minimālo algu apmērā (320 eiro x 12 = 3840 eiro), 2).pašnodarbinātas personas, īpaši laukos, kuru ienākumi ir mazi, sezonāli, neregulāri, 3) radošo profesiju pārstāvji ar neregulāriem ienākumiem, 4) personas, kas sasniegušas pensijas vecumu, bet kurām nav pietiekama apdrošināšanas stāža pensijas saņemšanai un kuras nesaņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, 5) personas, kuras saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstu un kurām ir vismaz 3 bērni, turklāt jaunākais ir sasniedzis 7 gadu vecumu, bet vēl nav uzsācis mācības skolā.
Tiesībsargs likumprojektā saskata diskriminējošus elementus - veselības aprūpe būs pieejama visiem, kas vismaz 11 mēnešus ir bijuši darba attiecībās, bet var būt strādājuši kaut vai ceturtdaļslodzi mēnesī vai stundu dienā, savukārt personām, kas gūst nelielus ienākumus, bet strādā neregulāri un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, veselības aprūpe tiek liegta. Tas ir diskriminējoši, ka atkarībā no ienākumu gūšanas veida tiek noteikts minimālais ienākumu apjoms 3840 eiro gadā.
Valsts garantētie pakalpojumi tiek noteikti: 1) neatliekamā  medicīniskā palīdzība, 2) plānveida veselības aprūpe pacientiem noteiktu diagnožu vai veselības stāvokļa noteikšanai un ārstēšanai, 3) ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija. J.Jansons uzskata, ka nav pieļaujams neatliekamās medicīniskās palīdzības apjoma noteikšanu deleģēt Ministru kabinetam. Tas būtu pretrunā ar Ārstniecības likuma 16.pantu, kas nosaka, ka “ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”. Šobrīd likumdevējs ir deleģējis valdībai noteikt tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas kārtību, bet ne apjomu. Pamatpakalpojumu klāstā ir jābūt arī primārajai veselības aprūpei.

Ģimenes ārsti: pasliktinās sabiedrības veselību
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija kategoriski iebilst pret likumprojekta virzīšanu Saeimā un to pauž kopējā paziņojumā. “Uzskatām, ka vispirms likumprojekts ir plaši jāapspriež sabiedrībā un jāizskaidro tā bīstamība Latvijas iedzīvotāju veselībai un valsts ekonomiskai izaugsmei. Plānotā veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir diskriminējoša, tā kopumā pasliktinās sabiedrības veselību. Turklāt šāda sistēma ir pretrunā ar Latvijas ratificētajiem cilvēktiesību dokumentiem un neatbilst Satversmei. Tāpēc esam lūguši Saeimas deputātus neatbalstīt likumprojektu un to atsaukt,” teikts paziņojumā. Tajā norādīts, ka 2010.gadā Veselības ministrijas darba grupas slēdzienā, izvērtējot obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas lietderību, secināts – mainot veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, nav iespējams iegūt papildu resursus veselības aprūpei. Turklāt likumprojektā nav aplēsti netiešie izdevumi un zaudējumi, kādus rada sabiedrības veselības pasliktināšanās, bezdarbnieku skaita palielināšanās, Nodarbinātības valsts aģentūras un pašvaldību sociālo darbinieku slodzes palielināšanās.

Veselības ministrija: plānveida aprūpe ir saistīta ar apdrošināšanu
Premjerministre Laimdota Straujuma un veselības ministre Ingrīda Circene tikās ar tiesībsargu Juri Jansonu, lai pārrunātu Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta tālāko virzību. Ministre skaidrojusi, ka koncepcijas un likumprojekta sagatavošanā tika iesaistīti augsta līmeņa gan Latvijas, gan ārvalstu speciālisti. Īpaši tika uzsvērts, ka Eiropas direktīvās un regulās veselības aprūpe ietverta sociālajās tiesībās, bet cilvēktiesības nosaka, ka valstij ir jānodrošina neatliekamā palīdzība. Amatpersonas uzsver, ka arī turpmāk valsts nodrošinās pilnu pieejamību pamatpakalpojumiem, savukārt plānveida veselības aprūpe ir saistīta ar apdrošināšanu.
Lai gan Latvijas Republikas Satversmes 111.pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu, Satversmes tiesa vairākkārt ir norādījusi, ka valstij nav pienākums nodrošināt ikvienam iespējami augstāko veselības aprūpi. Ierobežota finansējuma apstākļos valstij ir tiesības noteikt prioritātes un finansējumu plānot atbilstoši tām. Par medicīnas palīdzības minimumu uzskatāmi tie ārstniecības pakalpojumu veidi un apjomi, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta. Pērnajā vasarā ANO eksperti norādījuši, ka Veselības ministrijas piedāvājums par veselības aprūpes minimumu ir traktējams par vairāk nekā minimums.

Latvijas Ārstu biedrība: sistēma ir nesolidāra un nepieejama
Latvijas Ārstu biedrības prezidents  Pēteris Apinis atzinis, ka noteikti ir vajadzīgs Veselības finansēšanas likums. Taču viņaprāt šis likumprojekts ir 12 procenti no tā, kāds likums būtu vajadzīgs. Viņš secina, ka galvenais Veselības ministrijas arguments ir tēze, ka šāds likums veiksmīgi darbojas Igaunijā, Lietuvā, Austrijā, Slovēnijā un citās Eiropas valstīs. Taču Lietuvas pieredze apdrošināšanas reformēšanā 2008.gadā liek būt uzmanīgiem – valstī veselības rādītāji nav uzlabojušies, bet veselības sistēmas finansējums samazinājās krīzes ietekmē. Ārpus obligātās apdrošināšanas sistēmas Igaunijā paliek 5 %, bet Lietuvā – 9 % iedzīvotāju. E.Apinis norāda, ka šobrīd ir pilnīgi bezjēdzīgi runāt par šādu sistēmu, ja Latvijā pacientu iemaksās, maksas pakalpojumos, aptiekās par zālēm pacientiem ir jāmaksā gandrīz puse no visas veselības aprūpē esošās naudas. Tik nesolidāra, nepieejama veselības aprūpes sistēma nav nekur citur Eiropā.

Fakti

◆ “Eurostat” dati liecina, ka Latvijā vismazāk no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm tērē iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai. 2012.gadā trūcīgo cilvēku skaits, kuri nedevās pie ārsta, bija augstākais Eiropas Savienībā – 22,4%.

◆ Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, 2011.gadā Latvijā finansējums veselības aprūpei bija 3,6 % no iekšzemes kopprodukta jeb otrais zemākais Eiropas Savienībā, kur vidējais rādītājs ir 6,4 %.

◆ Pēc Latvijas valdības aprēķiniem, ir vismaz 145 000 cilvēku, kas strādā, bet nemaksā nodokļus.

◆ Vairumam no Latvijas 1374 ģimenes ārstiem ir 1000 līdz 2000 pacientu, 15 % ārstu ir vairāk nekā 2000 pacientu, bet 4 % - vairāk par 3000 pacientu.

◆ Igaunijā ģimenes ārsta apmeklējums ir bez maksas, bet Latvijā ir jāmaksā 1,42 eiro pacienta līdzmaksājums.

◆ No 1200 izsaukumiem, ko ik dienu saņem neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, pusē gadījumu pacienti tiek atstāti mājās, jo hospitalizācija tiem nav nepieciešama.

Citu datumu laikraksti

  • Izvirza apbalvojumam

    Izvirza apbalvojumam

    Rīt Māriņkalna tautas namā Alūksnes novada pašvaldība pasniegs Gada balvas kultūrā un sportā - apbalvojumus „Pagodinājums kultūrā” un „Pagodinājums...

  • Parakstās pret ražotni

    Parakstās pret ražotni  1

    Šonedēļ Vides pārraudzības valsts birojam (VPVB), kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrijai iesniegts 1251 alūksnieša paraksts pret SIA...

  • Alūksne īsumā

    Alūksne ◆ Novada dome izsludinās iepirkumu, lai veiktu remontdarbus Alūksnes Jaunajā pilī. Alūksnes muzeja direktore Marita Oldere norāda – šobrīd...

  • Vai ekoloģiskajā Alūksnē taps kokogļu ražotne? 3

    Vai ekoloģiskajā Alūksnē taps kokogļu ražotne?  54

    Rīgā reģistrētā SIA „Carbon energy systems” iecerējusi Alūksnē īstenot projektu “Zaļā un inovatīvā kokogļu ražotne”, Rūpniecības ielā 2f izbūvējot...

  • Būs pirts sacensības

    Būs pirts sacensības

    1.martā visi pirts cienītāji aicināti uz Ilzenes pagastu, kur pirmo reizi notiks atraktīvas sacensības “No pirts uz pirti”. Neparasto orientēšanās...

  • Lielo iespēju zemē Ķīnā 3

    Lielo iespēju zemē Ķīnā

    Ar savu gribasspēku, mērķtiecību un neatlaidību alūksnietei Paulai Petrikalnei nesen bija iespēja piecus mēnešus dzīvot Ķīnā un mācīties ķīniešu...

  • Sočos rāda labāko

    Sočos rāda labāko

    Visas pasaules uzmanība šobrīd pievērsta Ziemas olimpiskajām spēlēm,Sočos. Abi biatlonisti no Alūksnes - Andrejs Rastorgujevs un Žanna Juškāne - jau...

  • Otro reizi uzvaru izcīna Alūksnes “Pelikāni”

    Otro reizi uzvaru izcīna Alūksnes “Pelikāni”

    Jau trešo gadu Ilzenes centrā “Dailes” notika Ilzenes ceļojošā kausa izcīņa florbolā, kuru otro reizi izcīnīja komanda “Pelikāni” no Alūksnes. Cīņā...

  • Palīdz senioriem

    Palīdz senioriem

    Malienas pamatskolā aizvadīta Labdarības nedēļa, paveicot daudz labu darbu. Šādi skolā jau trešo gadu notiek projektu nedēļa, mācot skolēniem...