Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vācijā laukos izvēlas tūrismu

18 cilvēku grupa no Latvijas devās komandējumā uz Vāciju, lai, atgriežoties mājās, varētu salīdzināt, kā lauksaimnieki strādā Ziemeļreinas Vestfālenes pavalstī, un kādas ir Latvijas zemnieku iespējas.

18 cilvēku grupa no Latvijas devās komandējumā uz Vāciju, lai, atgriežoties mājās, varētu salīdzināt, kā lauksaimnieki strādā Ziemeļreinas Vestfālenes pavalstī, un kādas ir Latvijas zemnieku iespējas. Par ceļojumā skatīto un dzirdēto stāsta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Vitālijs Kuļšs.
"15.novembra vakarā sēdāmies autobusā un sākām braucienu uz Vāciju. Pirmo nakti pavadījām viesnīcā Polijā, netālu no Vācijas robežas, lai to šķērsotu rīta agrumā. Brauciena galamērķis - Dorentrupes pilsētiņa Vācijas vidienē, tāpēc maršrutā bija iekļauta arī Berlīnes vizuāla apskate caur autobusa logu," viņš stāsta.
Veido ģimenes uzņēmumus
Pirmā naktsmītne Vācijā bija daktera R.Diekmeiera ģimenes uzņēmumā "Forellenhof". Saimnieks stāstīja, ka viņa uzņēmums ir apmēram simt gadu vecs. Tā rīcībā ir 55 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kūtīs mitinās 120 liellopi un 80 dambrieži. Vācijas tirgū, samazinoties pieprasījumam pēc pārtikas produkcijas, bet, ievērojot pilsētnieku, īpaši Rūras rūpnieciskā apgabala iedzīvotāju interesi pavadīt brīvdienas vai dažas atvaļinājuma nedēļas laukos, saimnieks uzņēmumu pamazām pārveido par viesu mītni ar 17 atsevišķiem numuriem un 25 gultasvietām. Viesiem uzņēmums piedāvā pilnu pansiju, organizējot arī brīvā laika pavadīšanu visiem ģimenes locekļiem. Viesiem interesi izraisot pansijas savdabīgā virtuve - dambriežu gaļas ēdieni. Uzņēmuma apsaimniekošanu un apmeklētāju apkalpošanu galvenokārt veic R.Diekmeiera ģimenes locekļi. Tikai tūrisma sezonas saspringtajos periodos talkā aicina algotus darbiniekus.
Minētais nav vienīgais uzņēmums. Līdzīgi strādā saimniecībā "Waldmuhle". Tā apsaimnieko 40 hektārus lauksaimniecībā izmantojamo platību. 90 procentus ieņēmumu saimnieki gūst no tūrisma.
Šajā saimniecībā tūristi un vietējās pilsētiņas iedzīvotāji var izmantot peldbaseinu.
Vēl viens ģimenes uzņēmums "Landhotel Marburg" pirms dažiem gadiem cieta ugunsgrēkā, bet ēkas ātri vien atjaunotas. Šobrīd saimniecība izīrē 15 istabas un apsaimnieko 100 hektāru zemes, kā arī aprūpē 50 govis un 40 sivēnmātes. Te daudz viesu ierodas nedēļas nogalēs, lai sātīgi brokastotu vai pusdienotu.
Mums bija iespēja ciemoties arī Eiropas lauku tūrisma biedrības vadītājas Oeladeres Lanpartie uzņēmumā "Gresshoff". Minētās biedrības sastāvā ir arī Latvija. Viesu nams ir orientēts uz semināru un sanāksmju dalībnieku apkalpošanu. Uzņēmumam ir laba un ilglaicīga sadarbība ar Vācijas augstskolām, tāpēc viesu nama 68 istabas ir maksimāli noslogotas visu gadu. To vairākkārt apmeklējušas interesentu grupas no Latvijas. Arī te ir 100 hektāru lauksaimniecībā izmantojamo platību un 200 liellopi.
Kvotas pienam ir no 1984.gada
Apmeklējām arī Sauerlandes novada Mešetas reģionālo lauksaimniecības kameru. Tās funkcijās ietilpst valsts lauksaimniecības politikas realizācija. Novadā ir apmēram 40 000 dažādu lauksaimniecības uzņēmumu, no tiem 2000 specializējušies meža izstrādē. Lielākā daļa uzņēmumu nodarbojas ar piena lopkopību. Ja pie mums Latvijā vēl tikai runā par piena kvotu ieviešanu, tad Vācijā kvotas pienam noteiktas jau 1984. gadā. Tas nozīmē, ka valsts ir ierobežojusi piena ražošanu. Piena kilograma cena kvotā vidēji ir 30 centi, bet, realizējot pienu virs noteiktās kvotas, zemnieks saņem tikai 20 centus, ja vidējā pašizmaksa pienam ir 22 centi par kilogramu. Vidējais slaucamo govju skaits ganāmpulkā ir no 50 līdz 60 lopiem. Uzskatu, ka dārgi - apmēram 12 600 eiro - izmaksā stāvvieta vienai govij. Summā ietilpst arī piena kvotas iegāde. Tas ir: 8000 kilogramu piena realizējot par 0,70 centiem iegūst 5600 eiro, stāvvietas būvei izlieto 5000 eiro, govs iegādei - 2000 eiro. Vērā ņemta arī barības sagatavošanas izmaksa. Šāda valsts politika piena produkcijas ražošanā paredzama līdz 2008.gadam. Tad prognozē piena cenu samazinājumu par 15 procentiem, tāpēc jau šobrīd veido darba grupas, kas domā kā samazināt piena pašizmaksu.
Maksājumus izvēlas zemnieks
Reģionālās lauksaimniecības kameras galvenie darbības virzieni ir lauku plānošana, kur ietilpst liegumu un aizsargjoslu apzināšana, atbalsta maksājumi. Vācijā ir 23 dažāda veida tiešie maksājumi un subsīdijas.
Viens no darbības virzieniem ir arī zemnieku konsultācijas un augu aizsardzības jautājumi. To, kādus maksājumus saņemt, izvēlas zemnieks, tomēr lielāko īpatsvaru veido tiešie maksājumi par lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Tie ir apmēram 300 eiro par hektāru. Tiešo maksājumu formas, aizpildītas ar iepriekšējā gadā vai reģistrā fiksētiem saimniecības rādītājiem, zemnieks saņem pa pastu. Iepazinies ar pieteikuma formu, ja nepieciešams, to precizējis, zemnieks pa pastu vai personīgi noteiktajā termiņā pieteikumu iesniedz lauksaimniecības kamerā. No visiem pieteikumiem apmēram 70 procentus saņem pa pastu, bet 30 procentus iesniedz personīgi, lai izmantotu iespēju saņemt lauksaimniecības kameras speciālistu konsultācijas. Kontroli par pieteikumu atbilstību maksājumu nosacījumiem veic pavalsts Zemkopības ministrija, kas ir neitrāla. Kontrolei ir pakļauti pieci procenti no saņemtajiem pieteikumiem. Atrodot pārkāpumu, ir soda sankcijas.
Bez maksājumiem par lauksaimniecībā izmantojamām platībām Vācijā maksā atbalstu arī par zīdītājgovīm, par saimniekošanu nelabvēlīgos reģionos, par lauksaimniecības darbības pārtraukšanu. Ir atbalstīta arī agrā zemnieku pensionēšanās un agrārās vides uzturēšanas programma. Lai minētajās programmās saņemtu atbalstu, jābūt izpildītiem visiem atbalsta nosacījumiem.
Pieprasa atpūtas kompleksus
Vācijā, lai uzsāktu lauku tūrismu, viesu mājās jābūt telpām vismaz piecu ģimeņu izmitināšanai. Tām jāatbilst mūsdienu prasībām. Izrādās, ka pieprasītākie ir dzīvokļu tipa atpūtas kompleksi ar virtuvi, tualeti, vannu, dušu, bērnu spēļu istabām vai labiekārtotiem spēļu laukumiem, īpašām telpām galda spēlēm. Tajās viesi parasti pulcējas vakaros vai sliktos laika apstākļos.
Iecienītas ir tās tūristu mītnes, kurās bērniem iespējams aplūkot mājdzīvniekus, bet pieaugušie var iepazīt zemnieku dzīvesveidu. Piemērs tam ir saimniecība "Ponyhof Meier", kuras rīcībā ir 11 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes un tikpat meža. Viesu telpas ierīkotas atbilstoši ģimeņu vajadzībām, kā arī skolēnu brīvdienu atpūtas organizēšanai. Saimniecība specializējusies bērnu apmācībai jāšanas sportā. Iekārtota sporta manēža zirgiem, kur bērni kvalificētu instruktoru uzraudzībā apgūst zirgu un poniju kopšanu, kā arī iemaņas, kas nepieciešamas jāšanas sportā. Bez zirgiem un ponijiem saimniecībā ir arī kazas.
Viesojāmies saimniecībā, kas ar lauku tūrismu nodarbojas nesen, sākotnēji ierīkojot tikai divus dzīvokļus viesiem. Nedaudz vēlāk tapa dzīvojamās mājas un saimniecības ēku rekonstrukcijas projekts. Pēc tā realizācijas iekārtoti seši ģimenes brīvdienu atpūtai domāti dzīvokļi. Par savdabīgu uzskatāms saimniecībā piedāvātais bērnu dzimšanas dienu svinību organizēšanas pakalpojums. Svinību galdu parasti klāj desmit bērniem, piedāvā viņiem dažādas atrakcijas un rotaļas. Ir lauku tūrisma saimniecības, kur divas dienas nedēļā viesu bērnus pieskata auklītes. Galvenais secinājums - lai tūristi izvēlētos konkrētu viesu māju, ir jābūt regulārai un plašai informācijai par pakalpojumiem. Te noder bukleti un brošūras. Ar tām varējām iepazīties katrā ģimenes uzņēmumā.
Ierīko veikalus un kafejnīcas
Pie mums zemniekiem, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, problēmas sagādā tās realizācija, bet Vācijā vienā no šāda tipa saimniecībām apmeklējām nelielu veikalu, kur iespējams iegādāties saimniecības un citu līdzīgu uzņēmumu bioloģiski tīru lauksaimniecības produkciju. Saimniecībā notiek semināri par šādas produkcijas ražošanu un veselīgu pārtiku. Pasaulē šis jautājums aktualizējas, tāpēc saimniecības pakalpojumus izmanto tūristi ne tikai no Vācijas, bet arī no Holandes, Japānas un citām pasaules valstīm.
Zemnieku saimniecībā "Bauerncafe" apmeklējām kafejnīcu, kas atvērta 1998.gadā, saimniekiem iesaistoties valsts atbalstītā programmā "Lauku vides saglabāšana". Programmā bijis iespējams ņemt lētus kredītus, kā arī saņemt atbalstu no Eiropas Savienības. Uzsākot jauno biznesu, saimnieki zemi un lopus nomājuši, lai visus spēkus koncentrētu kafejnīcas darbībai. Šodien kafejnīcu ik dienas apmeklē apmēram 180 viesu, bet sestdienās un svētdienās to skaits ir no 400 līdz 500 cilvēkiem. Lai gan kafejnīcas ēdienkartē izvēle nav sevišķi liela, vācu sievietes iecienījušas te gatavotos konditorejas izstrādājumus. Viesu apkalpošanā kafejnīcā bez saimniekiem vēl nodarbināti desmit cilvēki. Arī šī saimniecība par iespējām, ko tā piedāvā lauku ceļotājiem, ir sagatavojusi bukletu, ko gada laikā izplata 10 000 eksemplāros. Vācijā ir zemnieku saimniecības, kas saņem valsts pabalstu par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Viena saimniecība nedarbojas atrauti no citām, jo vācieši ir sapratuši, ka apkārtējiem līdzīga profila uzņēmumiem savstarpējā sadarbība ir izdevīga un nepieciešama.
Viesu pieteikumus pieņem pa internetu
Mums bija iespējams noklausīties divas lekcijas par pārrobežu sadarbību starp Vācijas un Holandes lauku uzņēmējiem. Tās rezultātā Klēnes reģionā, kas robežojas ar Holandi 1996.gadā bijušas tikai 75 saimniecības, kas nodarbojās ar lauku tūrismu, bet šobrīd to skaits ir divkāršojies. Šo procesu veicināja valsts izstrādātie starpreģionu sadarbības projekti. Visas pierobežas lauku tūrisma saimniecības abās valstīs ir saslēgtas vienotā interneta tīklā, jo 30 līdz 40 procentus viesu pieteikumu saņem pa internetu.

Citu datumu laikraksti

  • Ja savu mežu uzticat “izcirtējiem”

    Gan slēdzot cirsmu izstrādes līgumus, gan pilnvarojot trešās personas apsaimniekot savu mežu, meža īpašnieki pakļauj sevi diezgan lielam riskam.Gan...

  • Kad gatavojamies svētkiem

    Ziemassvētkus un Jaungadu sagaidām ar krāšņi izgreznotu eglīti un bagātīgi klātu galdu.Ziemassvētkus un Jaungadu sagaidām ar krāšņi izgreznotu eglīti...

  • Vai mainīsies pārtikas cenas?

    – Vai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā mainīsies pārtikas produktu cenas? – šādus jautājumus Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs saņem...

  • Putna cepetis citrusaugļu marinādē

    Putna cepetim citrusaugļu marinādē nepieciešams putna kautķermenis, divi citroni, divi apelsīni, divi sīpoli, ķiploks, 200 grami majonēzes, 500...

  • Pasaulē pirmais klonētais bērns ir meitene

    Ceturtdien klonēšanas rezultātā ir nācis pasaulē cilvēka bērns, ceturtdienas vakarā paziņoja franču zinātniece un raeliešu sektas locekle Brižita...

  • Ziemassvētku vecīši aplaupa veikalu

    Divi vīrieši, ģērbušies Ziemassvētku vecīša tērpā, Ziemassvētku vakarā aplaupīja videospēļu veikalu Francijas ostas pilsētā Brestā.Divi vīrieši,...

  • Vīrusi vai saaukstēšanās?

    Cilvēki bieži ārstējas paši, dzerot antibiotikas vai lietojot citus spēcīgus medikamentus, kā arī maldīgi cenšas atšķirt saaukstēšanos no vīrusiem....

  • Tehnika pagalmā un reģistrā

    Šāgada pēdējais - 24. - "Agro Pols" un tā dubultapjomīgais pielikums "Latvija ES" pie jums dodas 13.decembra noskaņās, kad tika paziņots par Latvijas...

  • Lauku darbi

    24. decembris. Ziemassvētku vakars.24. decembris. Ziemassvētku vakars. 25. decembris. Ziemassvētki. Skaistākie svētki ar apdāvināšanu, zīlēšanu,...