Pateicībā par ugunsdzēsēju glābēju grūto darbu Alūksnes pilsētas pensionāru biedrības “Sudrabs” rokdarbu pulciņa dalībnieces noadījušas 28 pārus vilnas zeķu. Biedrības Lieldienu pasākuma laikā tās svinīgi uzdāvināja Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes daļas ugunsdzēsējiem glābējiem.
Katrā vilnas zeķu pārī ieadīts mīļums un sirds siltums, kā arī pateicība par nozīmīgo un grūto darbu, ko ik dienu veic ugunsdzēsēji glābēji, tieši tie darbinieki, kuri dodas izsaukumos, nevis veic administratīvo darbu. Ideja šādai apdāvināšanai radās, kad biedrības “Sudrabs” projekts guva finansiālu atbalstu no Borisa un Ināras Teterevu fonda. Tas ļāva attīstīt arī rokdarbu pulciņu, iegādāties tam materiālus.
“Tā kā citi mums dara labu, mēs arī gribam atdarīt ar labu tiem, kas rūpējas par citiem cilvēkiem. Noadījām 28 zeķu pārus, pirms tam izzinot, kādi glābējiem ir pēdu izmēri. Rokdarbu pulciņā ir 19 dalībnieces. Gadu meitenēm ir daudz un ne vienmēr rokas un pirksti vairs klausa, bet visas grib darboties un kaut ko dara – ja nevar adīt, tin dzijas vai veic citus darbiņus. Šoreiz čaklākās adītājas bija Velta Skuja – viņa kā nedēļā nāca, tā divi trīs jau noadītu zeķu pāri bija līdzi! Arī Helēna Žīgure, Inta Vilistere, lai gan abām ir vairāk nekā 80 gadu, ir čaklas rokdarbnieces un nesūrojas, ka kaut ko nevar izdarīt veselības problēmu dēļ. Reizēm pat gados jaunāki sūrojas, ka kaut ko nevar – lai paskatās uz šīm astoņdesmitgadīgajām kundzēm!” saka rokdarbu pulciņa vadītāja Skaidrīte Svara.
Adītas zeķes uz Ziemassvētkiem rokdarbu pulciņa dalībnieces dāvināja arī Alūksnes pansionāta iemītniekiem. S.Svara atzīst – ir arī citas ieceres apdāvināšanai. “Varētu bērniem – vēl izdomāsim, kādai grupai tieši. Varbūt vientuļajiem pensionāriem. Sievas grib darboties – šobrīd adām cimdus. Gribam aizbraukt uz kādu tirdziņu, ekskursijā, lai gūtu jaunu pieredzi,” stāsta S.Svara.
(Turpinās no 1.lappuses)
No Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes daļas uz pasākumu saņemt zeķu pārus bija ieradušies inspektori Genādijs Razmislovs un Raivis Pužulis, nodaļas komandieris Dainis Deksnis un vada komandiera vietnieks Normunds Bēteris. Viņi pauda pateicību un gandarījumu par šādu patīkamu iepriecinājumu un atzina – valsts sarūpētajā ekipējumā vilnas zeķu nav, tādēļ darba gaitās tās lieti noderēs.
“Sudraba notis” bez dziesmas nevar
Lieldienu pasākumā pirmo reizi uzstājās Alūksnes pilsētas pensionāru biedrības “Sudrabs” paspārnē šogad tapušais sieviešu vokālais ansamblis “Sudraba notis”. Ansamblī apvienojušās biedrības dalībnieces un arī vadītāja ir no pašu vidus - Velta Stradiņa, kura spēlē arī pavadījumu uz akordeona.
“Mēģinājumus sākām janvāra otrajā pusē. Šobrīd kolektīvā ir sešas dziedātājas un vadītāja. Reizi nedēļā “Sudraba” telpās pagrabiņā tiekamies un dziedam pašu priekam. Ja “Sudrabā” ir kāda sveikšana vai jubilejas – arī uzdziedam,” stāsta ansambļa vadītāja Velta Stradiņa un viena no dalībniecēm Inta Maka.
Uz jautājumu, kādu repertuāru dzied, ansambļa dalībnieces atbild īsi – mīļdziesmiņas. “Dziedam to, kas pašām patīk un ir tuvs sirdij, arī latviešu tautasdziesmas. Ja vajag, veidojam dziesmu apdares – tā, ar humoru! “Sudraba notis” ir tik laba atpūta un izklaide, ka labāku nemaz nevar vēlēties! Pašām patīk dziedāt, visi ir priecīgi – uzreiz cits garastāvoklis! Mēs bez dziedāšanas nemaz nevaram!” atzīst V.Stradiņa.
Sarūpē vienotus skatuves tērpus
Gandrīz visas jaunā ansambļa dalībnieces dzied vai agrāk dziedājušas citos Alūksnes novada koros, ansambļos, tādēļ dziesma tuva sirdij un ar mēģinājumu apmeklējumu problēmu nav. Uz jautājumu, kā ansamblis ieguvis tik skanīgu nosaukumu, V.Stradiņa atbild – bija prasība, ka nosaukumā jābūt vārdam “sudrabs”, tādēļ domāja, domāja, līdz nonāca pie “Sudraba notīm”.
Uz pirmo uzstāšanos Lieldienu pasākumā ansambļa dalībnieces bija sarūpējušas arī vienotus skatuves tērpus. V.Stradiņa atzīst – uz lielu publisku uzstāšanos nākotnē ansamblis nepretendē, bez savu dziesmu neliegs ne pašu pasākumos, ne ciemos aizbraucot. ◆
