Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tiesu informācijai jābūt pieejamai

Socioloģiskie pētījumi un aptaujas liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neuzticas Latvijas tiesām un uzskata, ka tajās valda korupcija.

Socioloģiskie pētījumi un aptaujas liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neuzticas Latvijas tiesām un uzskata, ka tajās valda korupcija.
Iedzīvotāji nevar uzzināt, piemēram, kādas lietas izskata tiesā un kādi ir tiesu spriedumi. Kā jebkurā nozarē, arī tiesās informācijas atklātības un caurskatāmības trūkums var kļūt par labvēlīgu augsni korupcijai.
Par tiesu sistēmas informācijas atklātību
Ar mērķi mazināt korupcijas riska faktorus un panākt sabiedrībai caurskatāmāku un atklātāku tiesu sistēmu, veicinot tiesu un plašsaziņas līdzekļu sadarbību, noslēgumam tuvojas Eiropas Savienības PHARE palīdzības projekts "Korupcijas novēršana tiesu sistēmā" jeb projekts par tiesu sistēmas informācijas atklātību.
Kā uzsver projekta eksperte Anita Kehre, neskatoties uz "skaļo" nosaukumu, projekts nevar izskaust korupciju, tomēr informācijas atklātība un pieejamība mazinās korupcijas draudus un mainīs sabiedrības izpratni un attieksmi. Arī Eiropas Komisija, ik gadu vērtējot Latvijas sasniegumus ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai un kritizējot Latvijas mazspēju apkarot korupciju, uzskata, ka informācijas atklātība ir galvenais ierocis cīņā pret korupciju.
Projektā ES un Latvijas eksperti pērn pavasarī veica pētījumu par tiesu sistēmas informācijas caurskatāmību. Pētījumā analizēta Latvijas situācija un piedāvāts "ideālais" tiesu sistēmas modelis, kuram par pamatu ņemta tiesu darba pieredze Zviedrijā un Francijā, valstīs ar atšķirīgām juridiskām tradīcijām. Projekta eksperti izstrādājuši ieteikumus, kādas izmaiņas nepieciešamas Latvijas tiesu darba uzlabošanai. Trīs tiesas - Augstākā tiesa, Zemgales apgabaltiesa un Rīgas rajona tiesa - jau apņēmušās uzsākt ieteikto atklātības principu ieviešanu, pērn oktobrī parakstot saprašanās memorandu. Iegūtās atziņas un pieredzi vēlāk izmantos arī citu tiesu darbā. Tiesu apmeklētājiem sola sniegt plašāku un izsmeļošāku informāciju, arī izmantojot tālruni, faksu vai elektronisko pastu. Katrā tiesā būs atbildīgais sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem.
Mācīties un mainīt attieksmi
Pētījums atklāja savstarpēju neuzticēšanos tā dēvētās trešās un ceturtās varas darbībā. Tiesneši un tiesu darbinieki pārmet žurnālistiem privātās dzīves nerespektēšanu, sensāciju kāri, neizpratni par tiesas procesiem un neobjektīvu kritiku. Žurnālisti savukārt kritizē birokrātiju un noslēgtību tiesu sistēmā, neizpratni par sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem, kas bieži rada iespaidu, ka informāciju no sabiedrības slēpj.
Lai arī tiesu un plašsaziņas līdzekļu nozīme tāpat kā to rīcībā esošie līdzekļi ir atšķirīgi, abas varas ir neatkarīgas un veic uzraudzības un kontroles funkcijas sabiedrībā, aizstāvot likumību un taisnīgumu. Tādēļ ir svarīga savstarpēja uzticība un attiecību uzlabošana. Nepieciešams mainīt tiesnešu un tiesu darbinieku attieksmi un veicināt žurnālistu darba profesionalitāti un ētiku, vienojoties par to, kā un kāda informācija sniedzama sabiedrībai, ņemot vērā gan sabiedrības tiesības brīvi saņemt informāciju, gan personas datu aizsardzību. Projektā organizēti vairāki semināri: tiesām par medijiem un medijiem par tiesām, par dialoga un sadarbības iespējām. Tiesnešus un tiesu darbiniekus iepazīstina ar ārvalstu pieredzi tiesu spriedumu publiskošanā. Sadarbojoties tiesnešiem, ekspertiem un mācībspēkiem, sagatavots interaktīvs lekciju kurss kompaktdiska (CD) formātā žurnālistikas studentiem, kas būs īpaši noderīgs tiesu reportieriem.
Tiesu informācija internetā
Lai veicinātu tiesu sistēmas atvērtību un atklātību, projekta eksperti sadarbībā ar Tiesu namu aģentūru izveidojuši vienotu tiesu informācijas portālu. Portālā ikviens varēs iepazīties ar tiesu sistēmu Latvijā, noskaidrot savas tiesības vai tiesu darba laikus, uzzināt, kurš tiesnesis izskata konkrēto lietu.
Nākotnē reģistrētie portāla lietotāji varēs iepazīties arī ar tiesu spriedumiem. To nodrošinās savienojums ar Tiesu informācijas sistēmu (TIS) - automatizēto informācijas apstrādes sistēmu, kuru šobrīd izstrādā Tiesu namu aģentūra un finansē Valsts investīciju programma un ES PHARE programma.
TIS projekta noslēgums gan ir plānots tikai 2006. gadā, tādēļ pieeju tiesu spriedumiem nodrošinās pakāpeniski. Eksperti arī uztraucas par lēno informācijas ievadi TIS lielā apjoma un ierobežoto resursu dēļ.
Spriedumu un tiesu informācijas pieejamība internetā kalpos arī pašiem tiesnešiem un tiesu darbiniekiem. Tas ļaus viņiem iepazīties ar citu tiesu darbību un ātrāk noskaidrot, piemēram, kā līdzīgos gadījumos rīkojušies viņu kolēģi. Spriedumu pieejamība uzlabos arī to izpēti un analīzi, lai pilnveidotu likumdošanu un uzlabot tiesu praksi.
Nepieciešama tiesu komunikāciju politika
Atklātību tiesās lielā mērā nosaka komunikācija starp tiesām un plašsaziņas līdzekļiem. Parasti tā atkarīga no tiesu darbinieku izpratnes vai labvēlības un no žurnālistu personiskajiem kontaktiem, jo tiesās nav tā dēvēto preses sekretāru vai sabiedrisko attiecību darbinieku - cilvēku, kuru darba pienākums būtu sniegt informāciju. Komunikāciju bieži uztver kā papildu pienākumu nastu žurnālista uzrunātajam tiesas darbiniekam.
PHARE projekta sabiedrisko attiecību eksperte Anita Kehre uzsver, ka Latvijai pietrūkst tiesu komunikācijas politikas. Ja medijiem (sabiedrībai) un tiesām būtu definēta komunikācijas politika jeb vienoti "spēles noteikumi", tas veicinātu atklātuma principu izpratni un piemērošanu praksē. Šādas politikas izstrādāšana būtu Tieslietu ministrijas uzdevums sadarbībā ar tiesām, medijiem, ekspertiem un nevalstiskajām organizācijām.

Citu datumu laikraksti