Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Šoferis, bez kura grūti iztikt

Alūksnietis Arturs Semeiks ir trešais cilvēks rajonā, kuram piešķirta Latvijas Republikas Pārtikas un veterinārā dienesta sudraba krūšu nozīmi ar diplomu par ilggadēju un godprātīgu darbu.

Alūksnietis Arturs Semeiks ir trešais cilvēks rajonā, kuram piešķirta Latvijas Republikas Pārtikas un veterinārā dienesta sudraba krūšu nozīmi ar diplomu par ilggadēju un godprātīgu darbu.
To pasniedza arī dienesta Alūksnes pārvaldes vadītājam Marģeram Kamerādam, bet pagājušajā gadā šo apbalvojumu saņēma epizootoloģe Ausma Kamerāde.
Tā nav kaut kāda, bet dārgmetālu – sudraba un zelta - nozīme, turklāt augstas raudzes. Nozīmes autore ir māksliniece Sandija Šēnberga, to darinājis metālkalējs Jānis Mikāns. To saņēma arī citu rajonu veterinārie darbinieki, bet tikai no Alūksnes rajona bijām divi. Padomju varas gados tādas vērtīgas nozīmes nedeva, bet ar diplomiem, ko rotā Ļeņina galva, ir pilna māja.
Cik tad ilgi ir strādāts veterinārajā dienestā? Vai tajā šoferim ir īpašs darbs, ka nav bijusi vēlme meklēt citu vietu?
Šogad aprit 30 darba gadi. Esmu apmierināts, jo darbs valsts iestādē ir stabils. Tiesa, dažkārt man teica: nu ko tur sēdi - aldziņa maza... Tomēr, ja būtu aizgājis citur, kur tobrīd varēja vairāk nopelnīt, būtu palicis bez darba, jo tagad tās darbavietas ir likvidētas.
Kāda ir šofera alga? Varbūt tiešām tā neatbilst nenormētajam darba laikam?
Pagājušajā gadā bija valstī noteiktā minimālā alga, bet šogad ir palielināta. Protams, gribētos vairāk. Kad dienesta ģenerāldirektors bija Vinets Veldre, viņš solīja, ka 2005.gadā būs 250 lati mēnesī. Tas nav piepildījies, bet – ko darīsi. Tiesa, darba nav mazāk. Kādreiz pārvaldei bija septiņas mašīnas un tikpat šoferu. Tagad ir piecas mašīnas, bet šoferis esmu palicis viens. Protams, brauc arī darbinieki, bet esmu atbildīgs par visām, lai tās vienmēr būtu kārtībā. Mašīnas gan ir jaunas. Var izbaudīt, kādas tās ir Eiropas valstīs, nevis "UAZ" no Krievijas. Nekad šajos gados neviena mašīna nav stāvējusi ilgāk par divām dienām. Jauna vai veca – visas ir ejošas.
Liekas, ka nekas jauks un vilinošs šajā darbā nav. Acīmredzot šofera profesija bijusi tā, par kuru sapņots jau puikas gados.
Jā, dzīvoju Malienas ielā, kur atradās veterinārā pārvalde. Tur strādāja tēvs, tāpēc es pa mašīnām vien dzīvoju. Sēdos pie stūres un lūdzu iedot pabraukt. 1973.gadā ieguvu automašīnas vadītāja tiesības, un uzreiz mani pieņēma darbā. Kopš tā laika esmu šajā kolektīvā, kur jūtos labi.
Vai var salīdzināt veterinārā dienesta un neatliekamās medicīniskās palīdzības šofera darbu? Ja pie slimiem dzīvniekiem ir jāsteidzas, droši vien būtu vajadzīga mašīna, ar kuru var traukties, ieslēdzot bākugunis vai sirēnu.
Manuprāt, atšķirība ir vienīgi tā, ka jārūpējas par dzīvniekiem, nevis cilvēkiem. Ja vajadzīgs, jābrauc jebkurā diennakts laikā, kā arī brīvdienās un svētkos. Piemēram, piezvana, ka ledū iesaluši gulbji. Paņemam visu ekipējumu un prom. Bija bažas, ka tie varētu būt slimi ar putnu gripu, tomēr satraukums bija velts. Diemžēl likumdošanā nav paredzēts, ka veterinārie darbinieki varētu braukt ar bākugunīm. Pamēģini tikai pārsniegt ātrumu, tad var rasties problēmas ar ceļu policiju. Tomēr reizēm liekas, ka neatliekamā palīdzība uz izsaukumu neierodas tik ātri kā mēs aizbraucam, ja ir draudi par epidēmijas izplatību vai citiem sarežģījumiem..
Līdz ar gadiem krājas pieredze, tomēr dzirdēts, ka uzmanīgākie braucēji esot tieši ilggadējie šoferi. Vai tā ir?
Ir! Tomēr nevar arī noliegt, ka ar laiku braukšanas iemaņas kļūst tik ierastas, ka var domāt pavisam kaut ko citu. Gadās pat tā aizdomāties, ka aizbrauc greizi. Nesen no Rīgas braucot, pie Grūbes dzirnavām attapāmies, ka mums taču bija jānogriežas uz Alūksni.
Vai uzskatāt sevi par veiksminieku? Varbūt kādreiz liekas, ka vajadzēja veidot karjeru vai attīstīt savu biznesu?
Mans sapnis vienmēr ir bijis braukt ar mašīnu. Aizgāju uz Ogres profesionālo skolu mācīties, bet grupa jau bija nokomplektēta, tāpēc gadu nācās apgūt namdara iemaņas, līdz varēju pievērsties šofera mācībām. Toties tagad man amatnieku mājās nevajag. Visu daru pats. Kad dabūjām dzīvokli Brīvības ielā, tajā bija tikai sienas.
Tā jau mēdz teikt, ka īstam vīrietim ir jāprot viss. Ko apguvuši bērni? Droši vien arī brauc ar mašīnu?
Bērniem ir veicies, jo varēja studēt budžeta grupā, lai iegūtu augstāko izglītību. Protams, es ar savu aldziņu nevarētu segt studiju maksu. Meita Sanita beigusi universitātes Bibliotēku un informātikas fakultāti, viņa ir Saeimas informācijas nodaļas darbiniece. Protams, brauc ar mašīnu. Vadītājas tiesības ieguva ar pirmo reizi. Viņa tāpat kā dēls Edgars braukšanas praksi apguva Alūksnē. Viņš Tehniskajā universitātē ieguva automašīnu inženiera specialitāti. Strādā automašīnu rezerves daļu tirdzniecības firmā.
Vai var atlicināt laiku ģimenei, ja ir nenormēts darba laiks?
Ģimene ir pirmajā vietā, darbs – pēc tam. Ja grib, tad visu var paspēt. Vasarā ir jāiet ogās un sēnēs, kā arī jārušinās dārzā pie Pullāna. Toties ziemā man ir grūti divas brīvdienas mājās nosēdēt. Garlaicīgi! Kādreiz audzēju vistas un gaili. Toreiz priekšnieks teica – ko tu ņemies ar tām vistām. Atbildēju, ka tas man ir hobijs tāpat kā viņam volejbols. Man nekad atvaļinājums nav bijis visu mēnesi, bet tikai pa nedēļai. Laikam jau bez manis nevar iztikt.
Zinu, ka mīlat humoru. Kur nu bez tā! Lai arī kā iet, labāk pajokot, nevis skumt. Pat garajā ceļā uz Rīgu radio nav vajadzīgs, jo vienmēr ir kaut kas apspriežams un pavelkams uz zoba.
Mazliet žēl, ka viņa humoru nejūt sarunā, jo Arturs šoreiz ir piesardzīgi atturīgs.Viņa priekšnieks M.Kamerāds norāda, ka Arturam droši var uzticēt uzdevumus, kuri nav saistīti ar tiešajiem pienākumiem
***
Vizītkarte
- Vārds, uzvārds: Arturs Semeiks
- Dzimis: 1955.gada 13.aprīlī
- Ģimenes stāvoklis: precējies, divi bērni
- Izglītība: vidējā
- Hobijs: dārzkopība
***
Ko par Arturu Semeiku saka kolēģi
- Par Arturu varētu stāstīt daudz. Viņš ir interesants un jauks sarunbiedrs. Ja kādam ir nomākts garastāvoklis, prot atrast īstos vārdus, lai uzmundrinātu. Pateikt kaut ko labu. Domāju, ka nav tāda cilvēka, kuram Arturs būtu atteicis palīdzēt, ja tas ir viņa spēkos.
- Viņam ir saticīga un jauka ģimene. Kopā ar sievu Irēnu Arturs iesaistās visos pārvaldes rīkotajos pasākumos. Tagad reti tādu var sastapt. Arturam ir laba balss. Kad viņš dzied, visus aizrauj līdzi.
- Artura tēvs visu mūžu bija veterinārais darbinieks, kura labestību atceras daudzi Alūksnes un apkārtējo pagastu iedzīvotāji. Droši vien tāpēc Arturs ir tik cieši saistīts ar šo darbu. Turklāt arī viņa dēla Edgara pirmā darbavieta bija veterinārā dienesta Alūksnes pārvalde, kur viņš strādāja par referentu.
- Kopš 2001.gada, kad tiek rīkotas dzērveņu lasīšanas sacensības Lepuru purvā, Arturs vienmēr ir to dalībnieks, jo ir kaislīgs ogotājs. Kamēr dažs salasa spaini, viņam jau ir pilni divi.
- Arturs ir ļoti jauks kolēģis. Kad ienāk kādā kabinetā, viņš uzreiz pamana, kas tajā nokritis vai salūzis, un ir gatavs salabot. Turklāt iesaka, kā labāk iekārtot darbavietu, lai būtu ērti un glīti.

Citu datumu laikraksti

  • Apgūsti savas tiesības darba tirgū!

    Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība rīko erudīcijas konkursu profesionālo skolu audzēkņiem “Uzlādējies ar zināšanām rītdienas darbam!”.Latvijas...

  • Kurā vietā Alūksnē?

    Uz 20.februārī publicēto jautājumu saņēmām tikai četras pareizas atbildes. Izlozē laimējās Maijai Vimbai no Alūksnes.Uz 20.februārī publicēto...

  • Gaida projektus brīvā laika pavadīšanai

    Alūksnes pilsētas dome aicina aktīvāk pieteikt projektus pašvaldības izsludinātajam konkursam „Jauniešu brīvā laika pavadīšana, aktīvas atpūtas...

  • Šoreiz vēl nerunāsim...

    Ilgonis lēni šļūca mājās no makšķerēšanas. Puskusušais sniegs žļurkstēja zem smagajiem zābakiem, saulīte sildīja muguru.Ilgonis lēni šļūca mājās no...

  • Ar bēgšanu neko neatrisināt

    Saskarsmes konsultante Anita Rošāne: Konflikta pamatā ir cīņa par cilvēkam kaut ko ļoti nozīmīgu. Parasti konfliktu pavada arī ļoti spēcīgas...

  • Kāds ir tavs putns?

    Latvijas Dabas muzejs aicina visus gatavoties Putnu dienām, kas Latvijā šogad sāksies jau marta vidū, un ķert mirkli ar fotoaparātu rokās, jo muzeja...

  • Kāda ir tava “Mīļgotiņa”?

    Ir iznākusi brīnišķīga krāsaina un apjomīga pašu bērnu rakstīta un ilustrēta grāmatiņa “Pasakas piena glāzē”, kuru izdeva biedrība “Siera klubs”...

  • Lai mīļumvārdi atgriežas!

    Tautā populārajai dzejniecei Kornēlijai Apškrūmai aprīlī būs nozīmīga dzīves jubileja.Tautā populārajai dzejniecei Kornēlijai Apškrūmai aprīlī būs...

  • Kurš vairāk dara, tas vairāk kļūdās

    Atsaucoties uz 17.februārī laikrakstā publicēto aicinājumu tautai, atbalstu tās pilnīgi kā pareizas domas.Atsaucoties uz 17.februārī laikrakstā...