Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Smadzeņu skalošana” ir valsts pienākums

18.novembris un citi Latvijas svētki ir kļuvuši gandrīz vai par tādu kā katra iedzīvotāja privātu darīšanu.

18.novembris un citi Latvijas svētki ir kļuvuši gandrīz vai par tādu kā katra iedzīvotāja privātu darīšanu. Nav vairs tās kopības sajūtas, kas bija pirmajos atjaunotās neatkarības gados, un tās izpratnes par svētkiem, kas bija vēl padomju laikos.
Kāpēc Lāčplēša diena un Latvijas dzimšanas diena neienāk veikalos tikpat strauji kā "Helloween", Valentīna diena vai citi līksmi svētki, kuriem nav nekāda sakara ar mūsu valsti? Šis jautājums man lika aizdomāties - kāpēc gandrīz vienīgais mūsu valsts patriots ir Raivis Dzintars?
Manuprāt, politiķi Latvijā vēl nav sapratuši, ka "smadzeņu skalošana" nācijai ir valsts un nevis sabiedrības pienākums. Patriotisms nerodas pats no sevis. Ja tāds ir vajadzīgs, tad tas ir jāiekaļ. Cits jautājums - vai patriotisms tiešām ir vajadzīgs?
Paskatīsimies. Kas ir valsts klients? Tas ir iedzīvotājs, kas dzīvo valsts teritorijā, strādā un maksā nodokļus. No tā veidojas valsts peļņa. Un kā ikvienā normālā biznesā, klienta lojalitāte ir ieinteresētās puses (peļņas guvēja) problēma. Cilvēki saka: mūsu nodokļi ir pārāk lieli un tāpēc mēs tos nemaksājam. Bet nodokļi ASV un Zviedrijā, iespējams, ir daudz lielāki, un tur tos maksā!
Negribu strīdēties ar cilvēkiem, kas par ekonomiku saprot vairāk nekā es. Taču, manuprāt, problēma nav vis tikai nodokļu lielumā. Problēma ir mūsu attieksmē pret valsti. Mēs negribam maksāt nodokļus, jo valsts nav spējusi radīt pārliecību, ka tas ir jādara mūsu pašu labā. Tās pāris nožēlojamās reklāmas, kur autobuss apstājas noasfaltēta ceļa galā, lai izlaistu pasažierus, kuriem tālāk jādodas ar kājām vai ēzelīti, jo nav pieticis naudas ceļu izveidošanai, nav risinājums. Valsts nav diedelnieks, kas stāv pie centrālās stacijas tuneļa. Un tāpēc tai nav jādiedelē nauda no iedzīvotājiem. Cilvēkiem ir jābūt lepniem, ka viņi dzīvo šajā valstī un ka viņiem ir iespēja te maksāt nodokļus. Jautājums ir, kā to panākt. Visi zina, ka Zviedrijā ir milzīgi nodokļi, bet visi arī zina, ka tur ir milzīgas sociālās garantijas, bezmaksas izglītība un iespēja saņemt adekvātu algu.
Mēs runājam par Latvijas tēlu pasaulē. Bet galvenie Latvijas tēla veidotāji ir mūsu pašu cilvēki. Šie cilvēki bēg no Latvijas uz Īriju, Lielbritāniju un citām valstīm un stāsta, ka viņi negrib te dzīvot. Savukārt dzīvot viņi te negrib tāpēc, ka neredz šajā valstī nekā vērtīga, pie kā būtu vērts turēties.
Taču vienīgā vērtība, ko kāda valsts vispār var "pārdot" saviem iedzīvotājiem - tas ir "patriotisms", kas pie mums jau ir kļuvis gandrīz vai par katra personisko darīšanu.
Jūs jautāsiet, kāds tam ir sakars ar sabiedriskajām attiecībām. Vistiešākais.
Ar patriotisma ieaudzināšanu nav jānodarbojas sabiedriskām organizācijām vai politiskām partijām. Ar to pat nav jānodarbojas pašai valstij. Patriotisma ieaudzināšana ir profesionāļu kompetence. Ar to ir jānodarbojas cilvēkiem, kuri izprot masu psiholoģijas mehānismus un zina, kas ir kvalitatīva propaganda. Jā, tā nav mana pārskatīšanās vai neuzmanības kļūda. Es nosaucu vārdu "propaganda". Tas ir tieši tas, kā šodien pietrūkst Latvijas valstij. Propaganda ir instruments, ar kuru ieaudzina patriotismu. To jau divdesmitā gadsimta sākumā atzina "sabiedrisko attiecību" (public relations) izgudrotājs Edvards Bernejs, kurš ar šo jēdzienu aizstāja vārdu "propaganda", lai "smadzeņu skalošanu" padarītu pieņemamu tālaika ASV sabiedrībai.
Mums ir vajadzīgs tieši tas pats. Skaisti pārsaukta propaganda, kas Latvijas iedzīvotājiem stāsta, kāpēc viņiem ir jābūt mūsu valsts patriotiem, kas ir tās vērtības, par kurām mums vajadzētu stāvēt un krist. Un stāstīt to vajag tieši mums, nevis taisīt reklāmas, kurās par Latviju varēs uzzināt tikai tad, ja atbrauks un apskatīsies. Uz ko tad te skatīsies? Uz cilvēkiem, kuri bēg no Latvijas?
Patiesībā mums pat ir skaisti nosaukta institūcija, kurai ar to vajadzētu nodarboties. Tas ir "Latvijas institūts". Jautājums ir, kāpēc šis "institūts" ar to nenodarbojas? Ja "nevar pavilkt", tad varbūt tas uzdevums ir jāuztic kādai kompetentākai institūcijai? Iespējams, to varētu nodot pat privātajam sektoram, piemēram, sabiedrisko attiecību kompānijām, kuru piedāvājumus tad arī "institūts" varētu izvērtēt. Ja ne kā citādāk, tad vismaz tā to jautājumu varētu risināt.

Citu datumu laikraksti

  • Apmāca konfliktu risināšanā

    E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija un Alūksnes vidusskola pagājušajā nedēļā piedalījās Bērnu un ģimenes ministrijas rīkotajā konferencē...

  • Sākas pieteikšanās konkursam

    Sākot ar šo nedēļu, Sabiedrības veselības aģentūra aicina 7.-8.klašu skolēnus pieteikt savas klases dalību projektam „Nesmēķējošā klase...

  • Pavāru klase gatavo Mārtiņdienas mielastu

    Mārtiņdiena 10.novembrī iezīmējas ar rudens beigām un ziemas sākumu, bet tradīcijas vēsta, ka šie svētki svinami jau visu nedēļu.Mārtiņdiena...

  • “AZ” zvana

    Saeimas akceptētie grozījumi paredz, ka ar nākamo gadu bezdarbnieki ar darba stāžu līdz 10 gadiem varēs saņemt pabalstu četrus mēnešus, savukārt...

  • Viena pagale nedeg

    Pusaudža vecums ir laiks, kad topošajai personībai ir būtiski svarīgi sajust savu piederību vienaudžu grupai. Savukārt grupa, lai saglabātu savu...

  • Man riebjas tavas smaržas!

    Tikko Agnese iegāja klasē, tā atskanēja skaļa kāju švīkāšana un svilpieni. “Fui, man riebjas tavas snaržas,” teica Juris, bet Sanita piebilda, ka tās...

  • Guvām pieredzi Briselē

    Oktobra sākumā Eiropas Savienības (ES) informācijas punktu koordinatores devās uz Beļģijas galvaspilsētu Briseli, lai iepazītos ar ES institūciju...

  • Visbiežāk glābēji palīdz kaķiem

    Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādes komandieris Igors Dovgans atzīst, ka mājdzīvnieku glābšana parasti nav saistīta ar...

  • Oktobrī strauji samazinājusies dzīvokļu cena

    Nekustamo īpašumu tirgū šobrīd vērojams pieklusums, jo daudzi gaida vēl lielāku cenu kritumu.Nekustamo īpašumu tirgū šobrīd vērojams pieklusums, jo...