Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sēņu pētniekam Jūlijam Smarodam - 130

Šogad 3.septembrī apritēja 130 gadi, kopš dzimis latviešu mikologs un fitopatologs Jūlijs Smarods. Viņa dzimtā puse ir Jaunroze (tagadējā Apes novada teritorijā). Tēva mājās „Jaunmelnupēs” pagāja ne tikai viņa bērnība un pirmie jaunības gadi, strādājot tēva saimniecībā; vietējā skolā sākās un beidzās arī viņa skolas gaitas. Tālākās zināšanas jaunais censonis ieguva pašmācības ceļā. Viņu interesēja augu slimības un to izraisītāji, īpaši dažādas mikroskopiskās sēnes. Jau pusaudža gados iegūtās zināšanas viņš centās nodot tālāk. Par to liecina viņa jaunības raksti žurnālā “Zemkopis” 1905.gadā, piemēram, “Baltais koku tauriņš”, “Kartupeļu slimība”, “Auzu lapu rūsa”, “Jāņogulāju antraknoze”, “Avenāju lapu rūsa”, “Ābeļu rūsa”.
Jau tajā laikā J.Smarods neaprobežojās tikai ar esošo zinātnes atziņu popularizēšanu zemkopjiem, bet arī pats vāca datus par augu parazītiskajām slimībām un to izplatību, kā tas redzams 1907.gadā žurnālā “Zemkopis” publicētajā rakstā “Liekēži uz Latvijas kultūraugiem 1907.gadā”. Šajā rakstā minētas ne tikai sēnes – kultūraugu slimību izraisītājas, bet arī sniegtas ziņas par paša autora veiktajiem novērojumiem.

Publicēti arī krievu valodā
Jaunais mikologs nodibināja sakarus ar Pēterburgas Galveno botānisko dārzu, kļuva par dārza Centrālās fitopatoloģiskās stacijas korespondentu. Savus novērojumus un pētījumus veica izcilā krievu mikologa A.Jačevska vadībā. Vēlāk sadarbojās ar profesoru N.Naumovu un sākumā fitopatologu, vēlāk piepju speciālistu A.Bondarcevu, kurš savu augstāko izglītību bija ieguvis Rīgas Politehniskajā institūtā.
J.Smaroda raksti un viņa novērojumi publicēti arī krievu valodā: A.Jačevska “Gadagrāmatā par kultūraugu un derīgo savvaļas augu slimībām”, kā arī tādos Krievijas žurnālos kā “Seļskoje Hozjaistvo” un “Ģerevņa”. Šajā laikā J.Smarods par savu darbu apbalvots ar medaļu “Par lauksaimniecības celšanu”.
Pirmā pasaules kara laikā J.Smarods nonāca Galīcijas frontē. Taču, pat atrodoties frontē, viņš vāca sēņu bojātus augus un sūtīja tos speciālistiem.
Bija arī ļoti labs augu
pazinējs
1918. un 1919.gadā J.Smarods strādāja Maskavas Aviācijas skolā, bet vēlāk līdz 1921.gadam bija līdzstrādnieks Naturālistu asociācijā Maskavā, kur vadīja botānikas sekciju. 1921.gadā Naturālistu asociācijas rakstos bija publicēts viņa raksts par retajiem Maskavas guberņas ziedaugiem. Jāpiemin, ka J.Smarods bija ļoti labs augu pazinējs. Tā ir nepieciešamība ikvienam fitopatologam-mikologam, kurš pēta augu parazītiskās sēnes.
1922.gada rudenī J.Smarods atgriezās Latvijā un sāka strādāt Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības Bioentomoloģiskajā stacijā, kas bija pārcēlusies no Priekuļiem uz Rīgu. Šo staciju 1923.gadā pārdēvēja par Latvijas Augu aizsardzības institūtu.
Sākās intensīvs un auglīgs darbs, kas turpinājās Latvijas Augu aizsardzības institūtā, bet pēc Otrā pasaules kara šajā iestādē, tikai ar citiem nosaukumiem: Baltijas augu aizsardzības stacijā un Vissavienības Augu aizsardzības institūta Baltijas filiālē. Šodien tas ir Latvijas Valsts augu aizsardzības pētniecības centrs. J.Smarods intensīvi vāca mikoloģisko materiālu, konsultēja interesentus par augu slimībām. Atceros gadījumu, kad kāds mazdārziņa īpašnieks, lai noskaidrotu avenāju slimību, bija atnesis no avenes krūma nelielu zara galotnīti. J.Smarods viņam jautāja: “Kad jūs ejat pie ārsta, tad jūs arī viņam rādāt tikai deguna galu vai auss ļipiņu?” Viņš bija ļoti izcils augu slimību speciālists un dārzu un lauku kopējiem sniedza daudzus derīgus padomus. Viņa padomus varēja lasīt arī populāri zinātniskos žurnālos. Pavisam J.Smarods uzrakstījis un publicējis apmēram 900 sēnēm un to izraisītajām augu slimībām veltītus rakstus.

Aprakstīja 33 jaunas sēņu sugas
No 1931. līdz 1956.gadam J.Smarods izdeva “Latvijas sēņu herbāriju” (“Fungi latvici exsiccati”). Pavisam iznāca 27 sējumi ar 50 paraugiem katrā; tātad kopā 1350 paraugi, kas nozīmē 1350 sēņu sugas. Un kur nu vēl savāktais sēņu materiāls, kas šodien  glabājas gan Latvijas Valsts augu aizsardzības pētniecības centrā, gan arī Skrīveros Zemkopības institūtā! Šajā laikā viņš savāca arī plašu mikoloģiskās literatūras bibliotēku, ieguva no ārzemju speciālistiem daudzu rakstu novilkumus, kas palīdzēja sekmīgi veikt Latvijas mikofloras pētīšanu. 
Bez populāri zinātniskajiem rakstiem dažādos lauksaimniecības žurnālos J.Smarods publicēja daudzus zinātniskos rakstus. Tie ir materiāli par Latvijas mikofloru, pārskati par rūsas sēnēm, neīstās miltrasas sēnēm, nepilnīgi pazīstamajām sēnēm un citu. Šajā laikā notika sarakste ar krievu mikologiem M.Hohrjakovu, N.Komarņicki un citiem.
Pamatojoties uz J.Smaroda sūtītajiem materiāliem, gan atsevišķi, gan kopā ar ungāru mikologu G.Mēzsu aprakstīja 33 zinātnei jaunas sēņu sugas no Latvijas. Godinot  J.Smaroda nopelnus ne tikai Latvijas sēņu pētīšanā, bet arī vispār mikoloģiskajos pētījumos, viņa vārdā nosauktas vairākas sēņu sugas.

Rakstīja arī dzeju un
humoristiskus sacerējumus
Mēs J.Smarodu pazīstam un atceramies kā izcilu mikologu-autodidaktu, kas pašmācības ceļā ieguvis izcilas zināšanas un savācis materiālus, kas interesēja mikologus ārzemēs (Krievijā, Ungārijā, Vācijā). Taču viena J.Smaroda aizraušanās (vai tikai jaunībā?) nekur nav pieminēta. Tā ir dzeja un humoristiski sacerējumi. Tos, tāpat kā savus populāri zinātniskos rakstus, pagājušā gadsimta pirmajā gadu desmitā ir parakstījis gan Jūlijs Smarods, gan arī Upenājs (J.Smaroda pseidonīms). Tie publicēti laikraksta “Apskats” pielikumos. Tā “Apskata” 1905.gada septembra pielikumā     lasām šādu dzejoli:
„Aug spēki man krūtīs kā milzenim
Un pamazām skumjas sāk zust;
Es iešu cīņā dēļ taisnības –
Lai asinis manas tur plūst;

Lai sabrūk uz manīm tie mūri,
Tie mūri, kas dvēseli spiež.
Un gadu gadiem jau veltīgi
Daudz censoņu spēku šķiež.

Lai izgaist tie dūmi un tvaiki,
Kas siltajo saulīti sedz.
Un sadzīves pabērņi skumjie
Reiz ziedošus klajumus redz!…”
No šīs dzejas redzams, ka J.Smarods ir simpatizējis 1905.gada revolūcijai. Vai mikologs vēlākajos savas dzīves gados rakstīja dzejas, nav zināms. Man pagājušā gadsimta 50.gados daudz nācās būt kopā ar J.Smarodu, taču to, ka viņš rakstījis dzeju, es atklāju tikai Misiņa bibliotēkā.
J.Smarods mira 1956.gada 13.februārī. Tikai gadu pirms nāves valdība atzina viņa sasniegumus un piešķīra viņam Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukumu. Viņa ieguldījums Latvijas sēņu valsts pētīšanā ir milzīgs! Mūsu zināšanas par Latvijas mikroskopiskajām sēnēm, it īpaši augu slimību izraisītājām, pamatojas uz J.Smaroda veiktajiem pētījumiem. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Kalnu velosipēdistiem -  lieliski starti

    Kalnu velosipēdistiem - lieliski starti

    Beidzies “MySport MTB kauss 2014”, kurš četru posmu garumā 23.augustā finišēja Amatā - “Kalna Rauduvītēs” Amatciemā. Šajā posmā tika noskaidroti un...

  • Uz goda pjedestāla - arī mūsējie

    Uz goda pjedestāla - arī mūsējie

    Ar sīvām cīņām, līdzjutēju ovācijām un prieku par uzvarām Gulbenes novada Staru mototrasē aizvadīts Latvijas kausa un Latvijas junioru čempionāta...

  • Startē Pasaules militārpersonu čempionātā

    orientēšanās ◆ 26.augustā ar vidējo orientēšanās distanci Austrijā sākās Pasaules čempionāts orientēšanās sportā militārpersonām. Starp vīriešiem...