Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Saglabā latviskumu

Ziemeru pagasta folklorai ir senas tradīcijas, un jau 50 gadus Ziemeros pierakstītās dziesmas, dejas un rotaļas dzied, spēlē un dejo Ziemeru pagasta folkloras ansamblis. To dibināja un ilgus gadus vadīja Gita Briediņa, līdz ansambļa vadītāja stafete tika nodota meitai Ilzei Briediņai, kura turpina uzsāktās tradīcijas.

Pirmie ansambļa dalībnieki, no kuriem vairāki bija teicēji, jau aizgājuši aizsaulē. Taču ansamblis palicis uzticīgs izloksnei, kurā dzied, instrumentiem, kurus izgatavojuši vietējie meistari, un sava novada dziesmām, dejām un rotaļām. Ansambļa dalībnieki savā pastāvēšanas laikā veidojuši etnogrāfiskus uzvedumus, dziesmu ciklus un piedalījušies gan televīzijas, gan radio raidījumos. Var teikt, ka šie malēnieši dzied visur un vienmēr – strādājot, ceļojot, atpūšoties. Kolektīvs koncertējis Austrijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Maskavā, Ukrainā, Lietuvā un, protams, tepat Latvijā. Ansamblī visilgāk, 48 gadus, darbojas māriņkalniete Ilze Kaktiņa. Viņa, tāpat kā kolektīva vadītāja Ilze Briediņa, saņēma Alūksnes novada domes priekšsēdētāja Artura Dukuļa atzinību.

Kolektīvs – otra ģimene
I.Kaktiņa folkloras kopā iesaistījusies apmēram divus gadus pēc pārcelšanās uz dzīvi Māriņkalnā. Iesaistīšanās vietējās aktivitātēs bija pati par sevi saprotama. “Man visa dzīve kaut kādā veidā saistījusies ar Briediņu ģimeni. Tā ir tāda garīga saikne. Kamēr vien varēšu, tikmēr piedalīšos,” saka I.Kaktiņa. Viņa ar nožēlu atzīst, ka  no ansambļa pirmsākumiem palikusi vienīgā dalībniece. “Viss sastāvs ir mainījies. Tas varbūt tāpēc, ka toreiz katram bija darbs, saimniecība un, lai ģimeni pabarotu, bija jādomā, ko galdā likt. Veikalā maz ko varēja nopirkt. Pirmsākumos likās, ka ansambli vairāk vajag Gitai, nevis dalībniekiem. Tagad viss ir pretēji. Folkloras ansamblis ir kļuvis par otru ģimeni. Te nav aprunāšanas, strīdu un katra dalās ar patīkamām ziņām. Ilze ir ļoti laba kolektīva vadītāja. Viņa ir prasīga, bet tajā pašā laikā vienkārša, sirsnīga un atsaucīga. Viņa ir kolektīva dvēsele,” saka I.Kaktiņa.

Godina izcilo skolotāju
I.Kaktiņai liekas svarīgi saglabāt latvisko. “Folklora ir latviešu pamati. Ar folkloras palīdzību mēs saglabājam latviskumu. Kaut kādā veidā latviskums ir jānodod bērniem un mazbērniem, lai neizmirtu latviešu valoda un latviešu gars. Tikai folkloras ansambļos vēl tiek skandētas tautas dziesmas, kas saglabā senās garamantas,” domā viņa.
Sestdien Māriņkalna tautas namā tika svinēta ne vien ansambļa jubileja, bet arī tika godināts skolotājs Oto Briediņš, kuram apritētu 90 gadi. Kopš 1948.gada viņš 14 gadus nostrādāja Mārkalnes septiņgadīgajā skolā, taču pēc tam kopā ar ģimeni pārcēlās uz Ziemeru ciemu, jo sieva Gita tika tur norīkota par skolas direktori. Mūsdienās skolotājus Briediņus dēvētu par harizmātiskām personībām, kuras uzklausa, kurām uzticas un kurām seko. O.Briediņš bija skolotājs visplašākajā nozīmē. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Būt vai nebūt mazajām skolām?

    Būt vai nebūt mazajām skolām?  8

    2011.gadā nepietiekama skolēnu skaita dēļ tika slēgtas Veclaicenes, Annas un Zeltiņu pamatskolas. Pērn uzmanība tika pievērsta Mārkalnes pamatskolai...

  • Veidos fondu

    Alūksnes novada dome no budžeta līdzekļiem veidos Attīstības fondu, kā finansējumu dalīs visiem 15 novada pagastiem attīstības projektu īstenošanai....

  • Jāiesniedz pārskati

    Ziemeļaustrumu virsmežniecība meža īpašniekiem atgādina, ka katru gadu līdz 1.februārim ir pienākums informēt Valsts meža dienestu par iepriekšējā...

  • Sirdsmāsiņa – mīļa kā mamma

    Sirdsmāsiņa – mīļa kā mamma

    Ar svinīgu pieņemšanu pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa vakar beidzās akcija “Meklējam sirdsmāsiņu”. Sirdsmāsiņas titulu saņēma 30 bērnu māsas,...

  • Dzejniece apbrīno un krāj pūces

    Dzejniece apbrīno un krāj pūces

    Virešu pagasta novadpētniecības telpās līdz 31.janvārim var apskatīt dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas pūču kolekciju. Tajā ir vairāk nekā 200 pūces,...

  • Vista apelsīnu sulā

    Vista apelsīnu sulā

    Nepieciešams: 4 vistas stilbiņi, 4-5 apelsīni, tējkarote ķimeņu, tējkarote sāls, tējkarote olīveļļas. Vistas stilbiņus apsāla, pieliek ķimenes,...

  • Bejā uzbur klēti no jauna

    Bejā uzbur klēti no jauna

    Bejas novadpētniecības centrā beigusies klēts rekonstrukcija, iegūstot skaistu ēku jaunu ekspozīciju veidošanai un esošā krājuma izvietošanai. “Ideja...