Pils ielas rekonstrukcija – finiša taisnē 13

Būs pagājuši gandrīz divi gadi, kopš Alūksnē turpinās Pils ielas rekonstrukcija. Pēc noteiktā darbu pagarinājuma tā jānodod ekspluatācijā 31.jūlijā. Šoreiz rekonstrukcijas beigu termiņu būvdarbu vadītājs Nauris Prāms gaida bez bažām. Tas nozīmē, ka gandrīz precīza bijusi Alūksnes novada domes deputāta Guntara Švolmaņa prognoze, pērnā gada aprīlī nosaucot 2014.gada 1.augustu kā rekonstrukcijas pabeigšanas datumu.

“Asti” pārkāps divu mēnešu laikā
“Asfalta ieklāšana problēmas neradīs, bet zemes darbi ir gandrīz pabeigti pagājušajā gadā. Kur vajadzēja rakt ārā un mainīt grunti, tas ir izdarīts, tāpēc problēmām nevajadzētu būt. Pagaidām izskatās, ka nevarētu rasties arī jauni sarežģījumi ar komunikācijām. Domāju, ka viss būs kārtībā,” uzskata N.Prāms. Viņš joko, ka acīmredzot nevarēs svinīgi atklāt rekonstruēto ielu, jo nav vēlams apturēt tranzīta transporta kustību, citādi prieka vietā varētu izraisīt dusmas. 
Pagājušajā nedēļā naktī, lai netraucētu transporta kustībai, tika uzklāta asfalta seguma kārta posmā no Rīgas ielas līdz Bērzu ielai, bet šonedēļ bija paredzēts asfaltēt virskārtu līdz O.Vācieša ielai, kā arī no Latgales ielas līdz Pleskavas ielai. Tika asfaltētas arī nobrauktuves. Šajos ielas posmos bija satiksmes ierobežojumi. N.Prāms pieļauj, ka ielas asfaltēšana tiks veikta ātrāk, lai visu pabeigtu ar glanci un teiktu – ja beigas labas, tad viss ir labs. Apzaļumošana un labiekārtošana turpinās līdztekus ielas asfaltēšanas darbiem, virzoties līdz Pleskavas ielai. “Tiesa, autobusu pieturas tiks uzstādītas tikai 20.jūlijā, tātad īsi pirms objekta nodošanas ekspluatācijā. Lai neiznāk kā Jāņkalna ielā, jo vienmēr atrodas kāds, kam patīk izsist stiklus,” uzsver N.Prāms.
Alūksnieši pamanījuši, ka vietām zālīte tiek sēta nevis melnzemē, kā tas ir paredzēts projektā, bet akmeņainā augsnē. G.Švolmanis piekrīt, ka vietām zaļās zonas labiekārtošanā izmanto parastu zemi, turklāt ar akmentiņiem, nevis melnzemi. “Jā, dažviet ir dubļi uzbērti un dīgst nezāles, jo zāle nav iesēta vai arī nav sadīgusi rudenī. Tas ir zināms pašvaldības izpilddirektorei Janīnai Čugunovai, tāpēc skatīsimies, vai tā paliks gan Jāņkalna, gan Pils ielā,” norāda G.Švolmanis. N.Prāms pieļauj, ka dažviet melnzemei var būt vairāk piejaukta grunts, kurā pēc lietus labi redzami akmentiņi, bet no tā nevarot izvairīties. 
SIA “Jurēvičs un partneri” būvuzraugs Uģis Tērauds rēķina, ka darbus pabeigs pirms termiņa, jo darbus nekas nekavē. 

Būvuzņēmumam kļūdas maksā dārgi
 N.Prāms secina, ka bija daudz problēmu, ko radīja neprecizitātes projektā un darbu saskaņošanā. “Projektā bija paredzēta tikai asfalta izlīdzinošā frēzēšana: nofrēzēt virskārtu un klāt virsū jaunu asfaltu. Viena kilometra garumā to var izdarīt divās dienās. Taču praksē viss izrādījās citādi, bija jārok laukā vecās šķembas un to vietā jāklāj jaunas, arī jāpārbauda, vai ir drenējošais slānis, tāpēc divu dienu vietā bija vajadzīgas vismaz divas nedēļas. Līdz ar to kalendārais grafiks tika pārbīdīts,” atgādina N.Prāms.
SIA “Vertex projekti” pārstāvis Oskars Koemecs secina, ka ar projektu viss bija kārtībā. To apliecina tas, ka rekonstrukcijas darbi ir veikti saskaņā ar projektu bez būtiskām izmaiņām. “Jebkuros būvdarbos ir kaut kādi sarežģījumi. Šajā rekonstrukcijā problēmas radīja apakšzemes komunikācijas un tas, ka vienlaikus notika siltumtrases izbūve,” uzskata O.Koemecs. Viņš uzsver, ka uzklātā asfalta kārta labi izturēja pagājušo ziemu. Tikai atsevišķās vietās atklājās defekti, kas tika novērsti. “Tas ir labāk, ka pirmā kārta palika pa ziemu, jo defektus labāk var novērst apakšējā, nevis virskārtā,” saka O.Koemecs.  
N.Prāms atzīst, ka, protams, arī būvnieki pieļāva kļūdas, taču nedomā, ka to bija daudz. “Nevar vainot tikai būvniekus, ka darbi ievilkās. Turklāt būvfirma cieta zaudējumus – peļņas nav nekādas,” viņš norāda. “Domes papildu izmaksas pērn bija objektīvas – 80 000 latu tika paredzēti darbiem, kuri netika iekļauti projektā. Savukārt būvuzņēmuma problēma ir tā, ka palielinās darbu izmaksas. Pieļauju, ka pilnsabiedrība cieš zaudējumus,” secina G.Švolmanis. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis apstiprina, ka pašvaldībai nebija jāiegulda līdzekļi ielu rekonstrukcijā, sadārdzinoties projekta izmaksām.
Papildu izmaksas ir apmaļu maiņai, parastā bruģa nomaiņai pret taktila bruģi uz ietvēm pie gājēju pārejām, kas ir paredzēts vājredzīgajiem. “Domāju, ka kopumā tiek nomainīts apmēram 40 procenti ietvju bruģa atsevišķos ielu posmos,” spriež G.Švolmanis. N.Prāms iebilst, ka  tik daudz bruģa netiek mainīts, turklāt daļa vecā bruģa bija jāmaina saskaņā ar projektu.  
G.Švolmanis salīdzina, ka šogad darbi rit labāk nekā pērn. Jānķalna ielā tiek mainīts ietvju bruģa segums. Arī Pils ielā tiek laboti defekti, uz kuriem tika norādīts. “Tiesa, tas bija jādara jau līdz pagājušā gada 30.novembrim. Tomēr sankcijas par termiņa neievērošanu netiek piemērotas, jo svarīgākais ir rezultāts. Ir arī uzlieta pirmā asfalta seguma kārta, kur to nepaguva pērn,” stāsta deputāts.. Daudzus alūksniešus uztrauca, ka vietām, kur bija uzlikta pirmā asfalta kārta, tas tika izgriezts un klāts no jauna. “Konsultējos ar ceļu būves speciālistiem, kuri norādīja – tas ir normāli. Asfalts tiek klāts divās kārtās. Pirmā ir ūdens caurlaidīgā kārta, tāpēc tajā ziemas apstākļos ūdens sasala un radīja plaisas. Tā bija jālāpa. Turklāt visam pagājušajā gadā uzliktajam asfaltam Pils ielā būvuzņēmums ir spiests pāri klāt mastiku, lai otrā asfalta kārta, ko tagad klāj, saķertos ar pirmo kārtu. Ja viss būtu izdarīts pērn, tad tas nebūtu nepieciešams. Tagad pēc tehnoloģiskā pārtraukuma šo darbu izmaksas ir ļoti lielas,” secina G.Švolmanis. N.Prāms piekrīt, ka šīs papildu izmaksas ir uz būvfrmas rēķina. “Ja gribam, lai rekonstrukcija būtu veikta labā kvalitātē, tad tas ir jādara. Citu iespēju nav,” atzīst darbu vadītājs. Būvuzraugs U.Tērauds paņēma asfalta paraugus, kas ļauj secināt, ka tas ir atbilstošas kvalitātes un tiek klāts noteiktajā biezumā. Kāpēc tagad būvfirmas darbu kvalitāte ir laba, nevis tāda kā sākumā? “Tika nomainītas brigadieris un arī strādnieki. Acīmredzot būvfirmas vadītāji saprata, ka šim objektam ir jāpievērš lielāka uzmanība. Šogad arī pats priekšnieks ierodas uz sapulcēm Alūksnē, tāpēc attieksme ir nopietnāka. Manuprāt, tiek domāts par perspektīvu, tāpēc arī SIA “Matthai” ir uzvarējusi vēl vienā iepirkumu konkursā Alūksnē,” secina U.Tērauds. Viņš saka, ka pērn, iespējams, būvfirmai bija arī pārāk liela slodze, jo ielu rekonstrukcija tika veikta vairākās pilsētās. Būvuzraugs atzīst, ka Alūksnes novada pašvaldības prasības visu laiku ir bijušas, tāpēc firma saprata – atlaižu nebūs.

Turpinās ielu rekonstrukciju Alūksnē
Ir gūta mācība, ko ņems vērā, rekonstruējot Alūksnē trīs uzņēmējdarbībai nozīmīgas ielas – Parka, Brūža un Dzirnavu, un to atkal veiks SIA “Matthai”. Lai gan iepirkuma konkursā piedalījās vairākas būvfirmas, lētākais bija SIA “Matthai” piedāvājums, turklāt pārējie bija krietni dārgāki, tāpēc šoreiz uzvarētājs netika apstrīdēts Iepirkumu uzraudzības birojā. Jau nākamajā nedēļā varētu sākties darbi, kas netiks kavēti pārsūdzību dēļ, kā tas bija par Pils un Jāņkalna ielas rekonstrukciju. “Par 120 000 eiro lētāku darbu izpildi varējām piedāvāt tāpēc, ka nav vajadzīgs segt izdevumus, kas ir saistīti ar tehnikas un strādnieku pārvietošanu. Viss ir jau Alūksnē, tāpēc varam turpināt darbu,” norāda N.Prāms.
Tomēr novada pašvaldībai tiek pārmests, ka atkal ir slēgts līgums ar SIA “Matthai”, par kuras darbu bijis tik daudz neapmierinātības un pārmetumu. G.Švolmanis secina, ka līdz ar jaunās domes kontroles pastiprināšanu darbi rit normāli. “Kontrole ir visu laiku, tāpēc acīmredzot būvuzņēmējs ir sapratis, ka nevarēs tā vienkārši kaut kā izdarīt. Jau pagājušajā rudenī tika nomainīti strādnieki, padzīti dīkdieņi un alkohola lietotāji, darbu sāka kvalificēti speciālisti. Tie strādā joprojām,” saka deputāts. N.Prāms piebilst, ka tagad starp strādniekiem gandrīz nav vietējo cilvēku, kuri pieļāva brāķi. 
Lasītāji informē “Alūksnes Ziņas”, ka ne viss tiek labots un darīts tā, kā vajadzētu. Rudenī ietvju pamatslānī tika sabērtas šķembas, solot pavasarī tās izņemt un veidot pamatnes klājumu, kāds tas ir paredzēts. Nebūt ne visur tas tiekot darīts. “Grūti pateikt, vai tā ir. To varēsim konstatēt, kad ielas rekonstrukcija būs pabeigta un tiks veikta pārbaude ar skeneri, kas parādīs, kādi slāņi un kādā biezumā ir zem ietves un ielas seguma. Tiesa, šīs pārbaudes tiks veiktas izlases kārtībā vietās, kuras mums ir zināmas,” skaidro G.Švolmanis.
Pirms gada ar G.Švolmani runājām par satraucošo situāciju Pils ielas rekonstrukcijā, kurā kā cēlonis tika norādīts iepirkuma konkurss. Bija aizdomas, ka tas ticis organizēts negodīgi, pieprasot kukuli no pretendentiem. Diemžēl trūka pierādījumu. Arī pagājušā gada nogalē Alūksnes novada domes priekšsēdētājs vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), informējot, ka pilnsabiedrības “Ceka M” pārstāvis vērsies pie viņa ar protestu, ka atkārtoti tiek pieprasīts kukulis – nauda, kas palika pāri pēc Jāņkalna ielas rekonstrukcijas. Arī šoreiz KNAB neizdevās gūt pierādījumus, tāpēc ierosinātā lieta tika izbeigta. “Tika saņemta KNAB atbilde, ka nekādas nelikumīgas darbības nav notikušas,” informē A.Dukulis. Viņš pieļauj, ka pilnsabiedrība atsauca savu informāciju, jo nevēlējās tiesāties. ◆

Viedokļi

◆ Andris Kļaviņš, Alūksnes ceļu rajona Alūksnes iecirkņa darbu
vadītājs:
- Domāju, ka Pils ielas rekonstrukcija tiks pabeigta labā kvalitātē, jo visas tehnoloģijas tiek ievērotas. Slikti ieklāto ietvju bruģi pārliek. Asfaltu liek ar diviem ieklājējiem. Ideāli! Tas nozīmē, ka salaiduma šuves ilgāk kalpos. Ir redzams, ka darbs norit saskaņā ar projektu un Eiropas Savienības standartiem. Acīmredzot būvuzraugs un pašvaldība izvirzīja stingras prasības, tāpēc pieļautās kļūdas tika labotas. Tagad jau var redzēt, ka abas rekonstruētās ielas būs skaistas.
Tiesa, daudzus autobraucējus joprojām neapmierina izveidotie ielu līkumi un apļveida kustība krustojumos. Esmu bijis daudzās ārzemēs, kur dažviet ir lielāki ielu sašaurinājumi. Šeit pie tādiem standartiem nav pierasts. Es uzskatu, ka tas ir normāli, bet dažs vēlas, lai iela visur būtu plata. Turklāt Alūksnē iela pat ir izbūvēta platāka, nekā paredzēts projektā. Iespējams, ka sniegotās ziemās var rasties grūtības tīrīt un arī izbraukt šos līkumus, taču viss ir projektēts pēc standartiem. No tiem atkāpties nevar. Savukārt būvnieks visu dara pēc projekta. Nepatika vienīgi satiksmes organizācija, ierobežojošo ceļa zīmju izvietošana varēja būt labāka.

◆ Andris Sarapu, automašīnas vadītājs:
- Iespējams, ka kopējais rezultāts nebūs slikts, tomēr ir vietas, ko varēja izbūvēt labāk. Man nepatīk, kā ir veidots pagrieziens no Helēnas ielas uz Jāņkalna ielu pie veikala “Iki”. Pagājusī ziema bija bez sniega. Bet sniegiem bagātā ziemā šo krustojumu būs grūti izbraukt, turklāt tas nebūs pārredzams. Manuprāt, tam piekritīs citi šoferi. Tas ir nepārdomāts risinājums, kuru var izmantot valstīs, kurās nemēdz būt daudz sniega, nevis Alūksnē. Nesaprotu arī, kāpēc mūsu apstākļos ir vajadzīgas “saliņas” uz Pils ielas. Tās apgrūtinās gan sniega tīrīšanu, gan transporta satiksmi. Par rekonstrukcijas darbu kvalitāti vēl ir grūti spriest. To varēsim redzēt, kad viss būs pabeigts. Cerams, ka tā būs laba. Nevar nopelt, kamēr neesam pārliecinājušies.

◆ Sigita Jakobsone, trīs bērnu māmiņa:
- Darbi vēl nav pabeigti, tāpēc pagrūti vērtēt. Gribētos, lai Pils ielu nodotu ekspluatācijā ātrāk. Tās ietves, kas ir atjaunotas, ir labas. Tur ar bērnu ratiņiem un arī cilvēki ar īpašām vajadzībām var ērti pārvietoties. Taču, ja vajadzētu ar bērnu ratiņiem iet cauri visai pilsētai, tad tas nebūt nebūtu vienkārši. Var redzēt, ka ielu posmi, kur notiek rekonstrukcija, netiek saistīti ar citiem, kur nenotiek remonts. Pārejas starp remontētajām un neremontētajām ir briesmīgas, bet vēl ceru, ka pienāks brīdis, kad brīvi varēsim pārvietoties pa ielām, kuras pērn tika izjauktas. Tagad izvairos iet uz pilsētas centru, jo visu laiku kaut kur notiek darbi. Man, protams, trūkst speciālu zināšanu, tāpēc rodas jautājumi. Kāpēc dažviet uz ielas ir izveidoti speciāli dzelteni laukumiņi? Kad tiks sakārtota zaļā zona gar ielas apstādījumu pīlādžiem, kur nav zālītes un vēl arvien ir putekļi? Man kā gājējai šķiet, ka situācija ir labāka, bet vēl ir vietas, kas ir briesmīgas – vecās ietves ir sabrukušas. Tāpēc nākas iet pa ielas braucamo daļu. Jāņkalna iela it kā ir pabeigta, bet vajadzētu pavērot, kā tajā dzīvojošie iet uz veikalu “Luna”. Ja dodas pa iezīmēto gājēju pāreju, tad ir jāmet līkums. Diemžēl cilvēki ir pārāk slinki, lai to darītu. Tas nozīmē, ka tikai šķietami pāreja ir iezīmēta ērtā vietā. Savukārt, kad braucu ar automašīnu, man nevajadzīgas šķiet “saliņas”. Ja kāds izskaidrotu, kāpēc tās ir vajadzīgas, iespējams, es tās pieņemtu.

◆ Silvija Ludviga, alūksniete:
- Man būtu jāredz projekts, lai spriestu, vai kļūdas pieļautas projektā vai arī tās ir būvnieku darbā. Piemēram, satrauc nobrauktuve Pils ielas un Alsviķu ielas krustojumā. Tā ir traģēdija! Acīmredzami Alsviķu iela būtu jāceļ uz augšu, jo tā mirkst ūdenī. Nobrauktuve ved strauji uz leju, turklāt ir ļoti šaura – divas vieglās automašīnas tur nevar izmainīties. Nobrauktuves leņķis ir tāds, ka tur izgriezt mašīnu ir gandrīz neiespējami. Vajadzētu arī rēķināties, ka šīs ielas iedzīvotājiem ir nepieciešams ar kravas automašīnu atvest malku vai mēbeles. Protams, var izlikt ceļa zīmes, lai ar mašīnām netiktu līdz mājām. Neesmu speciāliste un nevaru spriest par asfalta kvalitāti, bet redzēju, kā tika likts pamats tā segumam. Domāju, ka būs problēmas Pils ielā gar mācītāja māju un veikalu “Top”. Tā ir ielas zemākā vieta, kur kādreiz ir bijis ezers. Senos zīmējumos ir redzams, ka ezers ir bijis līdz pat ģimnāzijai. Tur netika ņemta laukā grunts, bet iela tika būvēta uz vecajiem pamatiem. Varbūt tie padomju varas gados ir labi izbūvēti, taču neticu, ka šo gadu laikā pamats nav mainījies. Esmu projektējusi ceļus, tāpēc zinu, kādam ir jābūt pamatam. Gar Lazdu kalnu un veikalu “Maxima” ir ļoti labi redzams, ka sēžas automašīnu stāvlaukums, jo arī tur netika ņemta laukā grunts. Tāpēc neticu, ka šajā vietā Pils ielas asfalta segumā neradīsies izspiedumi un bedres vai pat nesāks brukt apakšējais slānis. Ietvju bruģis tiek klāts smiltīs, tāpēc paredzams, ka nākamgad tas būs jālabo. Uzbērums, kas izveidots Helēnas ielas aplī, izskatīsies skaisti, kad to apstādīs ar puķēm. Taču tam smilšu kalnam neredz pāri, tāpēc tiek apdraudēta satiksmes drošība.