Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par vai pret?

Es tāpat kā vairums cilvēku, protams, negribu karu. Negribu, lai karā iesaistītos mēs, lai karotu citi. Tas ir cilvēcīgi, un tādas izjūtas visticamāk ir arī citiem.

Es tāpat kā vairums cilvēku, protams, negribu karu. Negribu, lai karā iesaistītos mēs, lai karotu citi. Tas ir cilvēcīgi, un tādas izjūtas visticamāk ir arī citiem.
Vai es tādēļ ietu piketēt pie Saeimas? Stāvēt ar plakātiem "Karam - nē" vai "Rokas nost no Irākas!"? Diezin vai. Vienmēr šķiet, ka karš jau notiek kaut kur tālu, nu pārāk tālu no mazpilsētas, kurā dzīvojam. Viena lieta ir skatīties televīzijā, kas notiek pasaules karstākajos punktos gluži kā filmā un tikai nojaust par realitāti, jo ko gan es daudz zinu par karu. No mācību grāmatām smadzenēs iekaltas Lielā Tēvijas kara ainas, kuras iztēloties, par spīti daudz un dažādajām metodēm, ko pielietoja padomju skolā, bija visai grūti. Vairāk kara piesaukšana manī izraisīja baigas izjūtas pēc vidusskolas, kad tālajā Afganistānā karoja mana vecuma latviešu puiši, skolasbiedri. Un gāja arī bojā.
Cik paradoksāli - jo vairāk runājam par mieru, jo vairāk pasaulē karo. Daudz runājam, ka militāram risinājumam nav un nebūs rezultātu, tomēr atkal nonākam pie tā paša, ka arī cita varianta nav. Apburtais loks. Protams, es kā Latvijas sabiedrības sastāvdaļa nevaru apstrīdēt ārlietu ministres Sandras Kalnietes teikto, ka malā stāvēt nedrīkst un cerēt, ka "mūs neviens neapdraud, jo mēs nevienu neapdraudam", arī nevar. Būtu muļķīgi domāt, ka kaut ko no Sadama ķīmisko, bioloģisko un kodolieroču bagātīgā arsenāla teroristi "nelaidīs lietā" agrāk vai vēlāk, ja jau 12 gadus Irāka nav spējusi atbildēt, kur palikuši 26 000 litru Sibīrijas mēra baktēriju, kur pazudušas 6500 ķīmiskās bumbas, un nav varējusi izskaidrot 12 kodolraķešu galviņu izcelsmi. Katram ir skaidrs, ka šo bīstamo ieroču darbības rādiuss nav pāris simti kilometru. Un es domāju, vai es esmu par vai pret karu? Taču es vienlīdz labi saprotu, ka militāru konfliktu nav iespējams atrisināt bez upuriem. Tik un tā cietīs nevainīgi cilvēki. Tas ir pierādījies neskaitāmas reizes. Atkal apburtais loks, un tad atliek vien ticēt Romas pavēsta paustajam, ka vienīgi augstāka spēka iejaukšanās var palīdzēt novērst konfliktu.
Manu patriotisko humānistes domu gājienu pilnībā satriec kolēģa teiktais: visa izpūstā Irākas konflikta pamatā ir tikai cīņa par naftu. Tā, lūk! Jā, ko gan mēs īsti zinām vai jebkad zināsim par "lielo politiku", ja jau tepat pašu mājās politikas straumē ir tik daudz zemūdens akmeņu.

Citu datumu laikraksti

  • Aicina pretendēt uz subsīdijām

    Pagājušajā gadā subsīdijas lauksaimniecībā rajona lauksaimnieki saņēma gandrīz 390 tukstošu latu apmērā (ieskaitot subsīdijas par agroklimatisko...

  • Kā atrast draugu internetā

    Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Oļģertu Šalkoni, kurš stāsta, kā iemīlējies Elzā Radziņā.Šonedēļ žurnālā "Ieva": * intervija ar Oļģertu Šalkoni,...

  • Jānim Naglim - jauns bizness

    Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ lasiet: Ainars Eisaks pēc cietuma apmeklē skaistumkopšanas salonu.Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ...