Opekalna baznīcā pagājušajā nedēļā nomainīts jumta segums un vecais šīferis aizvietots ar skaistu dakstiņu segumu. Darbi gan ar to vēl nebeidzas.
Saņem priekšrakstu
ar ieteikumiem
Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģionālās nodaļas apsekojuma Opekalna baznīca 2009.gadā saņēma priekšrakstu ar ieteikumiem ēkas stāvokļa uzlabošanai. “Viens no veicamajiem darbiem bija tagadējā šīfera jumta seguma nomaiņa, atjaunojot vēsturisko dakstiņu segumu. Pat bez šāda apsekojuma pašiem cilvēkiem draudzē bija skaidrs, ka jumts ēkai ir jāmaina, jo bēniņu telpa bija pārvērtusies par spainīšu, bļodu un vannu novietni nokrišņu uztveršanai. Remontdarbi sākās 1.oktobrī,” informē Opekalna baznīcas draudzes vadītāja Sana Raipale.
Sertificēts meistars, jumiķis Raimonds Vilde atzīst, ka iepriekšējā jumta stāvoklis bijis ļoti slikts. “Jumta uzlikšanu apgrūtina aukstais laiks. Lai arī darbs uz jumta ir bīstams, nav bijuši nekādi negadījumi,” saka R.Vilde. Viņš uzsver, ka baznīcai tiek likts dakstiņu jumts, kas ir ļoti izturīgs un kalpos ilgi. “Šīferim garantija ir kādi 30 līdz 40 gadi, bet dakstiņam - 100. Dakstiņš ir klasisks jumta seguma materiāls,” viņš uzsver. Jumta nomaiņai finansējums tika gūts, pārdodot draudzes īpašumu, un no vairākus gadus krātajiem ziedojumiem, kas ieskaitīti draudzes kontā ar konkrētu mērķi - jumta seguma maiņai. S.Raipale saka paldies visiem, kuri palīdzējuši. “Darbi pie jumta sakārtošanas vēl turpināsies, jo nepieciešams izvietot notekcaurules, kā arī veikt citus darbus, taču esam ļoti priecīgi par nu jau esošo dakstiņu jumtu,” saka S.Raipale.
Ir interesanti būt
pirmatklājējiem
Veicot baznīcas mūra un koka konstrukciju tehniskā stāvokļa apsekojumu, bēniņu pažobelē tika ievērots 8 centimetrus biezs, 25 centimetrus plats un apmēram 2,5 metrus garš dēlis. “To varēja nodēvēt par skaistu, ja vien par dēli tā var teikt. Kā jau dēlim, tam netika meklēta kāda īpaša vieta eksponēšanai, vien notraukti putekļi un mainīts tā stāvoklis no horizontāla uz vertikālu. Kad baznīcai sāka demontēt veco jumtu un gaisma pilnībā piepildīja bēniņus, uzmanību atkal izpelnījās necilais, tomēr skatienu piesaistošais, gaiši pelēkais dēlis. Kāds kungs piegāja pie dēļa un teica, ka tas ir pārāk biezs, lai būtu tikai dēlis. Savādo dēli tuvāk aplūkojis, viņš secināja, ka tajā kaut kam jābūt, ka virsmai būtu jāpārvietojas, un tad ar vieglu rokas kustību viņš dēļa virsējo kārtu kā tādu vāku virzienā uz augšu vilka ārā no dēļa. Mums, klātesošajiem, atklājās biezā dēļa iekšpuse – koši melna pamatne ar baltiem kārtas skaitļiem, kas no 1. līdz 20. pamazām kļuva redzami,” stāsta S.Raipale. Viņa uzsver, ka vēl aizvien nav zināms, kas īsti šis ir par priekšmetu un kādam nolūkam tas ir domāts. “Sākumā domājām, ka tas varētu būt priekšmets no skolas, kura tur agrāk atradās, taču vēlāk manījām attēlus, kuros pie kādas citas baznīcas sienas šāds priekšmets stāv, tātad tam ir tieša saistība ar baznīcu. Esam izsūtījuši arī vēstules vēsturniekiem, bet pagaidām nekādu ziņu nav. Ir interesanti būt šādiem pirmatklājējiem un meklēt šī priekšmeta pielietojumu,” saka S.Raipale. ◆
