Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Notikumi Ukrainā raisa nedrošību

Sarunās Minskā 5.septembrī parakstīta vienošanās par pamieru Ukrainas austrumos. Par spīti tam no Ukrainas austrumiem tomēr pienāk ziņas par apšaudēm. Ukrainas prezidents Petro Porošenko 10.septembrī paziņoja, ka jau 70 procenti Krievijas Federācijas karavīru ir aiz Ukrainas robežas. Jautājām arī alūksniešiem, ko viņi domā par notiekošo Ukrainā. Ņemot vērā, ka situācija Ukrainā mainās katru dienu, svarīgi uzsvērt, ka viedokļi uzklausīti pirmdien un otrdien.

Juris Kļaviņš, bijušais 24. Alūksnes zemessargu bataljona komandieris
Šābrīža situācija Ukrainā mums visiem ir bīstama. Nekad nevarēju iedomāties, ka mūsu gadsimtā kas tāds varētu notikt! Nekas nebūtu noticis, ja nebūtu Krievijas ar Vladimiru Putinu priekšgalā. Krievs, anglis un amerikānis garantēja Ukrainas neaizskaramību, ja Ukraina deviņdesmitajos gados likvidē savus atomieročus. Tagad Krievija pārkāpj dokumentu, ko pati toreiz parakstīja! Tiesa, kuru gan likumu Krievija – tagadējā, cariskā – nav pārkāpusi, ļoti daudzus, arī attiecībā pret Latviju. Tagad Ukrainā paņēma Krimu – tur nepretojās. Ja ukraiņi būtu pretojušies, tur būtu karš un nekas nebūtu paņemts. Krievija iecerējusi Novorossiju – Donbasa, Luganska, līdz pat Piedņestras Moldovas Republikai. Manuprāt, šobrīd Krievijā tikai apmēram 20 procenti iedzīvotāju saprot, kas Ukrainā patiesībā notiek, pārējie 80 procenti dzīvo propagandā ar pārliecību, ka Krima pieder Krievijai. Bet neaizmirsīsim, ka pirms krieviem Krimā bija tatāri, kuri tur dzīvoja 600 gadus. Tad jau varbūt Krima pieder tatāriem? Krimā ilgi dzīvoja arī ungāri, grieķi, skiti!
Ukrainā ir ļoti vāja armija, tomēr atradās daudz spēka un gudrības, lai stātos pretim. Šobrīd ir pamiers, jo, manuprāt, Krievija saprata, ka neiet tik labi. Krievija zaudē, tādēļ ir pamiers. Bet šobrīd Putins nevar apstāties – ja viņš to darītu, tad viņu “noēdīs” savējie. Savukārt Eiropas Savienība, manuprāt, ir riebīga. Viņi nav mācījušies ne no Hitlera, ne no Staļina – viņi nedomā! Krievija pārkāpj likumus, bet Eiropa pasaka: „Mēs nedrīkstam pārkāpt likumu…”
Šobrīd ir ļoti grūti, tādēļ visiem spēkiem jāpalīdz Ukrainai, tad arī situācija tur uzlabosies. Bet ­NATO iet palīgā nevar, lai gan šobrīd Krievija nevar sacensties ar ­NATO, jo NATO jau nav tikai Amerika, tās ir arī daudzas citas valstis. Ļoti skumji, ka ir tauta, kas ir gatava citu tautu iznīcināt – tāda Krievija ir bijusi jau kopš Ivana Bargā laikiem. Un tā melošana ir nepārspējama un bezkaunīga! Jau 1. pasaules kara laikā nevarēja vairs apmaldīties – bija telefoni, rācijas, tad kur nu tagad apmācīts desantnieks var apmaldīties, kad ir GPS un laba tehnika!
Šodien cilvēks nekur nevar justies droši. Arī Latvijā, jo, pateicoties zemessargam Raimondam Graubem, Zemessardze Latvijā ir iznīcināta! Apvienoja vairākus Zemessardzes bataljonus kopā, tagad no jauna Zemessardzē iestājas ļoti niecīgs skaits cilvēku. Agrāk katram zemessargam bija piestiprināts ierocis, tagad visi noņemti – zemessargam ir tikai forma, mugursoma un no virtuves nazi vari paņemt. Arī obligātā dienesta Latvijā vairs nav, tikai apmēram 5000 profesionālā dienesta karavīru, no kuriem liela daļa nodarbināti administrācijā. Latvijas armijai sapirkta lietota, veca tehnika, bet vajadzētu domāt par prettanku un pretaviācijas ieročiem. Ja es būtu jaunāks, brauktu karot uz Ukrainu – obligāti! Separātistu pusē brauc karot gan no Latvijas, gan no Spānijas, Francijas – kaut pāris cilvēki, bet brauc! Es brauktu karot ukraiņu pusē! ◆

Latvija nav interesanta Krievijai
Jānis Nīkrencis, Latvijas Sociālistiskās partijas Alūksnes nodaļas priekšsēdētājs
Situācija Ukrainā ir ļoti bēdīga, jo – jebkurā konfliktā, kad cieš mierīgie iedzīvotāji, tā ir traģēdija visai tautai un pārējiem cilvēkiem, kas ir saistīti ar šo valsti. Pirmsākums tam bija brīdī, kad sapulcējās pārdesmit tūkstoši anarhistu, kuriem nepatika pie varas esošo oligarhu lēmums sadarboties ar Krieviju. Iesaistījās otra lielvalsts – Amerika un bez tautas piekrišanas pie varas ielika citus oligarhus, kuri skatās uz Ameriku. Ukraina ir ļoti bagāta valsts, un katrs ir ieinteresēts piekļūt šīs valsts resursiem. Šobrīd divas lielvaras – Amerika un Krievija – „mērās ar gailīšiem”, bet cieš mierīgie iedzīvotāji. Manuprāt, tas, ka neuzklausīja tautas vēlmes, ir pamatcēlonis tam, kas tagad notiek Ukrainā.
Protams, Krievija izmantoja savu ietekmi, ka tai ir nepieciešama pieeja Melnajai jūrai un ka tur bija tās karaspēks, un teorētiski ieņēma Krimu. Bet, lai cik dīvaini tas neskanētu, tur vismaz notika formāls referendums, lai gan varam diskutēt, cik objektīvi ir referenduma rezultāti. Bet Ukrainā joprojām tautai neviens neko nav jautājis! Protams, katra lielvara ir ieinteresēta, lai pie tās robežām ir draudzīga valsts, kas raugās līdzvērtīgi viņiem pašiem. Krievija ir spēcīga valsts un izmantoja šķirbiņu, formāli rīkoja referendumu, ieguva sev teritoriju un pieeju Melnajai jūrai, kur atrasties viņu flotei. Tas nav atbalstāmi, bet vismaz formāls iemesls viņiem bija.
Šobrīd ir pasludināts pamiers, tomēr apšaudes turpinās. Bet tur jau ir vēl septiņas astoņas armijas, jo daudziem oligarhiem ir savas armijas, kas nepakļaujas prezidentam, un notiek jau bandu cīņa – kurš dabūs ogļu šahtu, kurš slānekļa ieguves vietas vai ko citu no dabas resursiem. Tomēr, lai kāds pamiers, tas jau ir solis uz priekšu, lai vestu sarunas. Šobrīd Ukrainā ir izliets jau tik daudz asiņu, ka ir ļoti grūti nonākt pie miera - ja cilvēks vienreiz sevī ir pārvarējis barjeru nogalināt otru cilvēku, tad pamazām kļūst par aukstasinīgu slepkavu. Diemžēl šobrīd abās pusēs jau ir ļoti daudz šādu cilvēku. Ukrainā ir arī ļoti daudz algotņu, kuru profesija ir karot. Kamēr būs, kas viņiem maksā, tikmēr miera nebūs.
Igaunijas drošības policijas darbinieka aizturēšana, manuprāt, ir sīka lieta, kas tiek mākslīgi uzpūsta. Baltijas valstis ir NATO un šajā ziņā interesantas Krievijai, lai iegūtu kādu informāciju. Šādi Krievija maziem dūrieniem mēģina atbildēt, ka jūs nemaz tik balti neesat. Latvija šobrīd ļoti ieklausās, ko saka Eiropas Savienība – pašiem savs viedoklis ir ļoti minimāls.
Simtprocentīgi droši šodien nevar justies nekur. Latvija nav interesanta Krievijai, jo maza, nabadzīga valsts, kur ir 480 000 pensionāru, dabas resursu mums nav nekādu. Pieļauju, ka Latvija var tik iesaistīta informācijas karā vai sīkos incidentos, ar ko novērst uzmanību no lielām problēmām. Arī Krievijā dzīve nav tik skaista. Parasti, domājot par ienaidnieku ārpusē, cilvēki aizmirst par iekšējām problēmām un vairāk jūt līdzi citiem. Arī Latvijā mums tā šobrīd ir. ◆

Latvijai tiešu militāru draudu līmenis ir zems
4.septembrī NATO Velsas samita laikā Latvija vēlreiz apliecināja gatavību sniegt atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Starptautiskās apvienotās sauszemes un gaisa spēku mācības „Rapid Trident 2014”, kas no 11. līdz 28.septembrim norisināsies Ukrainā un kurās piedalīsies aptuveni 1000 ārvalstu, arī Latvijas, karavīru, dos nepārprotamu signālu Krievijai par atbalstu Ukrainas centieniem nosargāt tās suverenitāti un teritoriālo vienotību. Latvija ir nolēmusi ieguldīt līdzekļus NATO veidotajā Ukrainas Trasta fondā, kas galvenokārt paredzēts Ukrainas spēju uzlabošanai loģistikas, komandvadības un kontroles elementa attīstības un kibe­raizsardzības jomās. Tāpat Latvija ir gatava turpināt sniegt ekspertu apmācību atbilstoši Ukrainas vajadzībām. Krievija ir demonstrējusi savu patieso seju bez interpretācijas un aizsega. Diemžēl visi mēģinājumi risināt konfliktu miera sarunu ceļā ir cietuši neveiksmi. Krievija ir izvēlējusies neizmantot šo iespēju un vēlas īstenot savas ģeopolitiskās ambīcijas vardarbīgā ceļā. Ņemot vērā notikumus, tiks pastiprināta NATO spēku klātbūtne Latvijā. ASV jau ir nosūtījusi uz Latviju savus karavīrus, arī Dānija un Norvēģija apliecinājušas, ka vairāki simti šo valstu karavīru tuvākajā laikā ieradīsies Latvijā, lai trenētos kopā ar Latvijas NBS un piedalītos militārajās mācībās. Ukraina nav ES un ­NATO dalībvalsts, tādēļ nevar saņemt militāru palīdzību, tomēr ES un NATO valstis atbalsta Ukrainas neatkarību un teritoriālo nedalāmību. Solis pretī miera atjaunošanai Ukrainā un civiliedzīvotāju aizstāvībai ir Ukrainas valdības un prokremlisko kaujinieku pārstāvju 5.septembrī Minskā parakstītā vienošanās par pamieru, bet ES 5.septembrī ir vienojusies par jaunām ekonomiskām sankcijām pret Krieviju.
Palaikam izskan informācija: pie Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, gaisa telpā atrodas Krievijas zemūdenes, lidmašīnas. Kopumā šogad Krievijas bruņoto spēku lidmašīnas un kuģi Latvijas robežai pietuvojušies 173 reizes. Tā ir varenības demonstrācija, zināma plātīšanās, jo Krievija pēdējos gados ir četrkāršojusi izdevumus militārām vajadzībām, bet samazinājusi izdevumus sociālajām programmām, izglītībai un veselībai. To, protams, Krievijas varas kontrolētie telekanāli nerāda. Noteikti tā ir iebiedēšana ar cerību, ka atradīsies cilvēki, kuri paudīs Krievijas propagandas uzspiesto viedokli, ka Krievija ir tik varena un Latvija tik nevarīga.
Latvijā un Alūksnē iedzīvotāji var justies droši, jo esam NATO dalībvalsts. Latvijai tiešu militāru draudu līmenis joprojām ir zems. NATO reaģēšanas spēki ir labi apmācīti un gatavi aizstāvēt dalībvalstu iedzīvotājus un teritoriālo integritāti. Nav tādas situācijas, kam dalībvalstis nevarētu pielāgoties, un NATO ir jāpielāgojas „zaļo cilvēciņu” aktivitātēm. Ukrainā notiekošais ir brīdinājums, ka jārūpējas par savas valsts aizsardzības spējām – drošākais veids, kā izvairīties no militāriem konfliktiem, ir būt tiem gataviem. Mūsu ģeogrāfiskā atrašanās vieta - ES un NATO robeža - ir priekšrocība, bet vienlaikus prasa spēju reāli izvērtēt riskus, pieņemt lēmumus un rīkoties. Vienlaikus Latvijai ir jāattīsta savas pašaizsardzības spējas – Zemessardze un Nacionālie Bruņotie Spēki. Latvija, kuras izdevumi aizsardzībai ir 0,03 procenti no NATO valstu kopējiem aizsardzības izdevumiem, var paļauties uz sabiedrotajiem, bet ieguldījumam savā aizsardzībā ir jābūt proporcionālam iespējām. Latvijas nespēja rūpēties par savu drošību ir arī signāls, ka valsts ir vāja.
Aizsardzības ministrija

Citu datumu laikraksti

  • Miera osta pašiem un draugiem 5

    Miera osta pašiem un draugiem

    Alūksnes novada pašvaldības sakopto sētu konkursā “Sakop, rādi, lepojies!” nominācijā “Sakoptākā Alūksnes novada individuālās mājas vai vasarnīcas...

  • Aļģe liecina par piesārņojumu?

    Aļģe liecina par piesārņojumu?  3

    Šogad cilvēki ir pievērsuši uzmanību lielajai Alūksnes iekšezera aizaugšanai. Tas nozīmē, ka iepriekšējos gados situācija nav bijusi tik saasināta....

  • Lasītāju priekam –  22 gleznas

    Lasītāju priekam – 22 gleznas

    Alūksnes pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā visu septembri būs skatāma jauna izstāde – bijušā alūksnieša Anatolija Safranova gleznas, kas...

  • Kalnu velosipēdistiem -  lieliski starti

    Kalnu velosipēdistiem - lieliski starti

    Beidzies “MySport MTB kauss 2014”, kurš četru posmu garumā 23.augustā finišēja Amatā - “Kalna Rauduvītēs” Amatciemā. Šajā posmā tika noskaidroti un...

  • Uz goda pjedestāla - arī mūsējie

    Uz goda pjedestāla - arī mūsējie

    Ar sīvām cīņām, līdzjutēju ovācijām un prieku par uzvarām Gulbenes novada Staru mototrasē aizvadīts Latvijas kausa un Latvijas junioru čempionāta...

  • Startē Pasaules militārpersonu čempionātā

    orientēšanās ◆ 26.augustā ar vidējo orientēšanās distanci Austrijā sākās Pasaules čempionāts orientēšanās sportā militārpersonām. Starp vīriešiem...