Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nepaies garām kā tramvajs, bet pieskarsies dvēselei

Jaunā Dailes teātra aktrise Aija Dzērve neslēpj, ka bērnībā par dzīvi uz skatuves nesapņoja. Viņa vēlējās kļūt par akrobātu cirkā, kas spētu nostaigāt pa stingri nostiepto virvi virs skatītāju galvām. Tuvināties debesīm un lidināties kā putns gaisā.

Jaunā Dailes teātra aktrise Aija Dzērve neslēpj, ka bērnībā par dzīvi uz skatuves nesapņoja. Viņa vēlējās kļūt par akrobātu cirkā, kas spētu nostaigāt pa stingri nostiepto virvi virs skatītāju galvām. Tuvināties debesīm un lidināties kā putns gaisā.
"Otrs sapnis bija kļūt par konduktori autobusā. Bērnībā ar autobusu katru vakaru kopā ar mammu braucu no bērnudārza. Konduktore bija skaista un kopta sieviete un savu darbu viņa, manuprāt, izdarīja tik svarīgi, ka vēlējos darīt tāpat. Tomēr, noskatoties filmu "Mirāža" un vērojot kadrus, kur Mirdza Martinsone lec no klints, iedomājos, ka aktieru profesijai piemīt šarms. Arī tas man patika. Toreiz tie bija muļķīgi, bērnišķīgi sapņi un es nedomāju, ka tie varētu piepildīties," atceras gulbeniete Aija Dzērve.
Aija mācījusies Valmieras ģimnāzijas teātra studijā. Viņa atceras, ka sākums bijis grūts un pašai šķitis, ka izvēlētais ceļš nemaz nevedas. Šķitis, ka rokas pieaugušas pie sāniem, jutusies neērti. "Tagad pēc filmēšanās savā pirmajā filmā "Naktssargs un veļasmazgātāja" saprotu, ka aktiera profesija nav organiska un cilvēka būtībai atbilstoša. Nav nemaz tik vienkārši iejusties cita cilvēka ādā," saka Aija.
Saspīlējums starp aktieriem
Jauno aktieru Latvijā esot daudz. Visi jaunības maksimālismā izvēlējušies profesiju, kas liek sirdij ietrīsēties. Vēlāk, saskaroties ar ikdienu, jāatzīst, ka šī profesija ir grūta un starp aktieriem valda neiedomājama konkurence. Aktieru ir vairāk nekā iespēju izpausties. "Pagājušajā gadā beidzu Kultūras akadēmijas Teātra fakultātes Dailes teātra 8. studiju. Visi kursabiedri strādā Dailes teātrī. Citi -pastāvīgā darbā, pārējie ir "ārštatnieki". Var teikt, ka es esmu piedzimusi laimes krekliņā, jo esmu štata darbiniece un man neilgā laikā ir bijušas labas lomas," saka Aija.
Teātra galvenais režisors Mihails Gruzdovs ieviesis tā dēvēto "teātra laboratoriju", kas no aktiera prasa rūpīgu gatavošanos izrādēm. Ir mēneši, kad Aija nezina, kas ir brīvas dienas. Ir sajūta, ka neesi savas dzīves saimnieks. "Patiesība ir skarba. Ja tu vēlies kaut ko sasniegt, tad darbam jāatdod visa dzīve. Jau tagad reizēm šķiet, ka man nav personiskās dzīves. Atnāku mājās un esmu tik pārgurusi, ka nespēju rokās paņemt pat iemīļotu grāmatu," piebilst aktrise. Viņa atzīst, ka visvieglāk spēlēt lomas, kas sakrīt ar pašas sajūtām, raksturu un dzīves izpratni. Beidzot fakultāti, Aijai diplomdarbā nācies tēlot paklīdušu sievieti, kas vēlas pārveidot pasauli. "Es pēc dabas neesmu valdonīga. Man ir iekšējais dumpīgums, bet es to neizrādu. Man bija grūti, bet interesanti attēlot šādu sievieti. Ja aktieris spēlē lomas, kas viņam rakstītas uz ģīmja, piemēram, mīlētājas, tad sevī un darba pieredzē nenotiek progress," domā Aija.
Viņa smej, ka daudzi aktieri ikdienā nemaz nespējot "iziet no tēla". Viņi spēj notēlot arī cilvēciskas attiecības, tomēr Aija atzīst, ka neviens jau nav muļķis, lai neizprastu, kas ir īsts, kas - samākslots.
Uzfilmē astoņās diennaktīs
Jaunā filma "Naktssargs un veļasmazgātāja", kurā Aija attēlo galveno varoni Barbaru, tapusi, izmantojot smalko un dārgo Platformfilma High Definition kameru. Pirms pāris gadiem ar šo kameru saistīja cerības par tehnisko revolūciju kinematogrāfijā. Ar šo kameru uzņemta tāda filma kā "Zvaigžņu kari". Filmēšanai no Kultūrkapitāla budžeta Jāņa Streiča filma saņēmusi nabadzīgus līdzekļus, nepilnus 5000 latus.
"Filma tapa astoņās diennaktīs. Man tas bija sarežģīts laiks, jo pirmajās dienās mēģināju saprast, ko no manis gaida. Līdz 6. janvārim kinoteātrī "Rīga" notiek filmas izrādīšana. Skatījos pirmizrādi un novērtēju to, cik uzņemšana bijusi grūta, kaut gan skatītājam tas ir apslēpts. Filmas laikā notiek dialogs, kur Maris (Artis Robežnieks) saka, ka viņam dzīvē iet labi. Bet es atceros mirkli, kad viņš teica šos vārdus, un acis viņam no pārguruma un negulētajām stundām bija sarkanas. Filmas beigas mēs uzfilmējām pussešos no rīta," atceras aktrise.
Teātra izrādē aktieris izdzīvo tēla dzīvi mirkli pēc mirkļa, tādēļ pašam saprotams, kāpēc atveidotais varonis trešajā cēlienā raud vai nolec no klints. Spēlējot rodas emocijas, tāpēc atdarināt varoni vairs nav problemātiski. Savukārt filmas uzņemšanu sāka ar kadriem no vidus. "Tās man bija ugunskristības. Sākumā jutos kā pirmkursniece," norāda Aija un smejas, ka vēlāk, skatoties filmu uz lielā ekrāna, bijusi pārsteigta. "Katram veidojas iedomāts, vēlams priekšstats par sevi. Arī man tāds bija. Un tikai tagad es redzēju, kā es smejos, kā dažos dusmu brīžos man nervozi ieplešas nāsis."
Aiz vientulības un aprēķina neprecētos
Aija atzīst, ka Latvijā aktieris nevar neko vēlēties. Viņam ir jāpieņem tas, ko piedāvā un atvēl. "Latvijā kino praktiski nav. Tas gandrīz ir miris. Es mācījos vienā kursā ar Jāņa Streiča meitu Viktoriju. Viņš vērtēja mūsu kursa darbus, skatījās arī izrādi "Tobāgo!", kur es attēloju Ievu. Tā viņš mani pamanīja un tā bija mana veiksme," domā bijusī gulbeniete.
Filmā Aijas attēlotā Barbara nolemj apprecēties ar Mari aiz spītības un vientulības. "Manuprāt, šis Paula Putniņa dramaturģijas darbs mūsdienu skatītājam varētu šķist nedaudz vecmodīgs. Agrāk laulībām bija cita vērtība un lielāks svars. Mūsdienās nepastāvētu jautājums: precēties vai ne. Vienkārši jaunie izlemtu kādu laiku padzīvot kopā," secina Aija. Filmā Maris ar Barbaru noslēdz laulības līgumu, ka abiem drīkst būt dzīve ārpus ģimenes un otra puse tādā gadījumā nedrīkst iebilst, ka abi būs atbildīgi par bērniem un tiklīdz rodas īsta, patiesa mīlestība, laulība ir jāšķir.
"Filma ir likteņa ironija, jo satiekas un kopā paliek tie cilvēki, kas sākotnēji viens otru nemaz nemīl. Filmu caurvij viena tēma - mīlestībai ir vajadzīgs talants," saka Aija. Filmējoties viņa pārdomājusi attiecības ar draugu un domājusi, cik ilgi viņš izturēs, ka Aija mājās pārnāk nogurusi, reizēm tikai no rīta. Ka viņam jāsarūpē brokastis un vakariņas, ka pēc filmēšanas un lielas slodzes Aijai zem acīm ir zili riņķi un viņa vēlas tikai atpūsties. "Katrs izvēlas, kādam viņam būt, un ir jauki, ja tevi arī otrs cilvēks pieņem tādu, kāds esi," apstiprina aktrise.
Uztver cilvēcisko attiecību smalkumus
Aija mēģina salīdzināt Latvijas aktierus ar Holivudas zvaigznēm un atzīst, ka tur ir citi "naudas un zemes mērogi". Bet vai jūtu mērogi arī citādāki? Viņa ir pārliecināta, ka aktieri tur nav ne talantīgāki, ne skaistāki par Latvijas skatuves cilvēkiem. Nauda dara brīnumus. Arī kino un teātrī, arī aktiera dzīvē. Viņa gadu strādājusi Valmieras teātrī un jau toreiz novērojusi, cik daudz labu un talantīgu, sirdsgudru un dvēselē bagātu cilvēku tur strādā, bet viņi nav novērtēti un atstāti ēnā, tajā pašā laikā Rīgā daudzus aktierus uzpūš kā tukšus ziepju burbuļus.
"Aktieris ir jūtīgāks cilvēks nekā pārējie. Viņš iet pa dzīvi un uztver attiecību smalkumus un nianses, kuras vēlāk var izmantot darbā. Reizēm tas vēršas līdz smieklīgumam. Ar lielāko interesi aktieris vēro pat bēru ceremoniju, jo, iespējams, kādreiz viņam nāksies spēlēt tādu ainu," saka Aija.
Nebalstās tikai uz kritiķu vērtējumiem
"Bieži kritikā teiktais ir pamatots. Ne visi kritiķi ir objektīvi, jo arī viņi ir tikai cilvēki, kas slavē vienu konkrētu teātri vai aktieri. Man svarīgāk ir, kā es pati jūtos pēc nospēlētas lomas. Sirds pasaka priekšā, vai gāja labi vai ne. Nozīmīgākais ir vērtējums, ko saka režisors. Turklāt man bijis svarīgi, kādas attiecības ir ar partneri. Tām noteikti jābūt labām. Man patika spēlēt izrādē "Tobāgo!" kopā ar Artūru Skrastiņu un filmēties ar Arti Robežnieku. Viņi ir partneri, kas no sirds vēlas, lai otram cilvēkam spēle izdotos. Citi kolēģa darbā nejaucas aiz taktikas, cits aiz skaudības, vēl kāds ir absolūti vienaldzīgs un vēlas spīdēt tikai viens pats," analizē Aija.
Viņa atzīst, ka reizēm pārņem pagurums un visu laiku moka jautājums, kā labā visu daru? Viņa jūt, ka teātris un kino vairs nav agrākajā vērtē un cieņā. Valdība lēmusi par algu palielināšanu aktieriem, Aija internetā izlasījusi atsauksmes. Viņu sāpinājušas daudzās replikas, kur nežēlīgi piemetināts, ka "var atrast labāku veidu nodokļu izmantojumam, nevēlos to atdod kādiem slavas un godkāres pārņemtiem cilvēkiem".
"Manuprāt, lielākā daļa par aktieriem strādā tādēļ, ka ir pārliecināti - esot uz skatuves, spēj lielai daļai cilvēku sniegt un vēstīt kaut ko labu. Kad es bērnībā apmeklēju teātri, tas man deva tikpat gaišas un tīras jūtas kā apmeklējot svētdienas skolu baznīcā. Cilvēks teātrī jūt gaišu gandarījumu. Toreiz man šķita, ka teātris ir brīnums. Un nevēlējos doties projām. Arī tagad, kad pati esmu aktrise, pirms katras izrādes jūtu patīkamu satraukumu. Es vēlos stāstīt par dzīvi. Ar domu, lai skatītājam dzīve kļūtu labāka," saka aktrise.
Arī viņai esot dzīves pelēkie posmi, kad ir nepieciešama kāda laba filma, izrāde, grāmata vai draugs, kurš "izsistu" no mokošā dvēseles stāvokļa, kas tracina un dzen izmisumā. Reiz bijušajam Dailes teātra galvenajam režisoram Kārlim Auškāpam kāda skatītāja uzrakstījusi vēstuli, kurā pateikusi paldies par izrādi, jo pēc tās viņa atmetusi domu par pašnāvību. "Arī es pēc labas izrādes saprotu, kā vārdā strādāju un ko tas dod man. Teātris patiesībā atklāj vērtīgākās patiesības par dzīvi, dzīvību un nāvi. Par cilvēku attiecībām. Mēs taču ik dienas cits citam paejam garām kā tramvaji. Nejūtam, kad citu aizskaram, aizvainojam. Ir jābūt mirklim, lai par šīm vērtībām domātu un teātris ir viena no tādām vietām," spriež Aija.
***
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Aija Dzērve.
Dzimusi: 1979. gada 28. maijā Gulbenē.
Mācījusies: Gulbenes vidusskolā, Valmieras ģimnāzijas teātra studijā. Studējusi Kultūras akadēmijas Teātra fakultātes Dailes teātra
8. studijā.
Darba pieredze: Strādājusi Valmieras teātrī, tagad ir Dailes teātra aktrise.
Svarīgākās lomas: Valmieras teātrī - "Meldermeitiņā" un "Minhauzena precībās". Dailes teātrī - Ieva izrādē "Tobāgo!" un Ronja "Ronja - laupītāja meita". 26. decembrī kinoteātrī "Rīga" bija pirmizrāde filmai "Naktssargs un veļasmazgātāja", kur Aijai ir galvenā loma - Barbara.

Citu datumu laikraksti

  • Ja savu mežu uzticat “izcirtējiem”

    Gan slēdzot cirsmu izstrādes līgumus, gan pilnvarojot trešās personas apsaimniekot savu mežu, meža īpašnieki pakļauj sevi diezgan lielam riskam.Gan...

  • Kad gatavojamies svētkiem

    Ziemassvētkus un Jaungadu sagaidām ar krāšņi izgreznotu eglīti un bagātīgi klātu galdu.Ziemassvētkus un Jaungadu sagaidām ar krāšņi izgreznotu eglīti...

  • Vai mainīsies pārtikas cenas?

    – Vai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā mainīsies pārtikas produktu cenas? – šādus jautājumus Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs saņem...

  • Putna cepetis citrusaugļu marinādē

    Putna cepetim citrusaugļu marinādē nepieciešams putna kautķermenis, divi citroni, divi apelsīni, divi sīpoli, ķiploks, 200 grami majonēzes, 500...

  • Pasaulē pirmais klonētais bērns ir meitene

    Ceturtdien klonēšanas rezultātā ir nācis pasaulē cilvēka bērns, ceturtdienas vakarā paziņoja franču zinātniece un raeliešu sektas locekle Brižita...

  • Ziemassvētku vecīši aplaupa veikalu

    Divi vīrieši, ģērbušies Ziemassvētku vecīša tērpā, Ziemassvētku vakarā aplaupīja videospēļu veikalu Francijas ostas pilsētā Brestā.Divi vīrieši,...

  • Vīrusi vai saaukstēšanās?

    Cilvēki bieži ārstējas paši, dzerot antibiotikas vai lietojot citus spēcīgus medikamentus, kā arī maldīgi cenšas atšķirt saaukstēšanos no vīrusiem....

  • Tehnika pagalmā un reģistrā

    Šāgada pēdējais - 24. - "Agro Pols" un tā dubultapjomīgais pielikums "Latvija ES" pie jums dodas 13.decembra noskaņās, kad tika paziņots par Latvijas...

  • Lauku darbi

    24. decembris. Ziemassvētku vakars.24. decembris. Ziemassvētku vakars. 25. decembris. Ziemassvētki. Skaistākie svētki ar apdāvināšanu, zīlēšanu,...