Sestdien Alūksnes pilsētas Tautas namā notika Alūksnes un Apes novadu deju skate. Tajā savu sniegumu žūrijai rādīja seši vidējās paaudzes vai senioru deju kolektīvi, no kuriem gandrīz visi saņēma I pakāpes diplomus. Cik lielā mērā kolektīvi progresējuši, vairāk stāsta Alūksnes un Apes novadu deju kolektīvu virsvadītāja Lāsma Skutāne:
Deju skates ļauj paskatīties, ko aizvadītā gada laikā esam paveikuši paši un ko izdarījuši citi. Tās kalpo par sava veida sapurināšanos, neļaujot atslābt un nokrist zemāk latiņai, ko paši esam uzstādījuši. Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku gados kolektīvu galvenais virzītājspēks ir nokļūšana uz svētkiem, taču svarīgi, lai arī to starplaikos mēs nepazaudētu to, ko izdevies sasniegt.
Pēc skates man ir grūti teikt, vai manāms progress vai regress. Gandrīz visi kolektīvi, izņemot vienu, saņēmuši vismaz 40 punktus no 50. Tas ir labs rādītājs. Tajā pašā laikā šoreiz viņi rādīja tās dejas, kurās jutās stiprāki. Tādēļ grūti teikt, vai kolektīvu līmenis aizvadītā gada laikā cēlies vai krities. Vērojot kolektīvus, redzēju, ka daudz kur ir mainījies sastāvs un pat nomainījušies deju kolektīvu vadītāji. Domāju, ka šīs pārmaiņas atstājušas savu iespaidu uz dejošanas kvalitāti. Vai tas nāks par labu vai sliktu, rādīs laiks, tomēr viennozīmīgi ir patīkami, ka pat tad, ja kolektīvā palikuši vairs tikai seši pāri, viņi turas un cīnās.
Īpaši mani iepriecināja jaunrade, kad vairāki kolektīvi dejoja pašu spēkiem tapušās dejas. Tas nozīmē, ka ir sākts domāt pie sava tēla veidošanas, lai atšķirtos no citiem. Patīkami, ka šīs dejas netiek rādītas tikai savējo lokā, bet kolektīvi ar tām piesaka sevi arī valsts līmenī, piedaloties jaunrades deju konkursos. Protams, tas nav raksturīgi tikai šīs puses novadiem, tomēr apliecina, ka dejotājiem ir stimuls attīstīties un izveidot savu īpašo tēlu.
