Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nekļūt līdzatkarīgiem

Kāds man nesen lūdza, lai avīzē uzrakstu izsmeļošu rakstu par alkoholismu: kā no tā izārstēties, kur cilvēkiem vērsties, kā palīdzēt saviem radiniekiem vai draugiem. Nodomāju, ka obligāti jāuzraksta, bet visvairāk žēl, ka pārsvara visa šī informācija ir domāta tuviniekiem - tiem, kuri grib, lai kāds viņiem tuvs cilvēks izārstējas no šīs atkarības.
Taču esmu dzīvē sapratusi, ka itin nevienam nevar neko ne ieteikt, ne pārāk pat palīdzēt. Cik cilvēku ir kļuvuši līdzatkarīgi, jo negrib pamest sev tuvos. Gribas savu tuvo cilvēku ucināt un viņam izpalīdzēt, viņu sabārt, ar viņu salabt, viņu izglābt. Un te nu ir tas atslēgas vārds – “izglābt”! Nu nav mums tas pa spēkam! Jo ātrāk to saprotam, jo labāk. Viss, kas mums jādod otram cilvēkam, ir - mīlestība. Manuprāt, tā spēj dziedēt tik ļoti daudz ko. Parunāšana, uzmanība un vārdi nozīmē – esmu līdzās. Bet te uzreiz jāpiebilst, ka “līdzās” nedrīkst kļūt par līdzatkarību, kā tas bieži, pat ļoti bieži notiek. Mēs nezinām, kā palīdzēt otram, kā cīnīties, ko darīt, un lecam visos bezdibeņos kopā ar savu tuvo cilvēku. Šķiet nežēlīgi ļaut viņam krist pašam, bet ir daudz labāk, ja mēs nevis krītam līdzi, bet stāvam aizas malā un sakām, ka mēs esam līdzās, lai cik zemu arī cilvēks kristu. Mēs esam līdzās, tikai kraujas malā, kur arī pašam atkarīgajam jāspēj atkal uzrāpties.
Neviens nevar atkarīgo izvilkt no kaut kurienes. To var tikai laiks un atskāršana, ka apkārt ir mīloši cilvēki, kuriem rūp. Tiem ir jābūt cilvēkiem, kuri neaiziet un arī nelec līdzi, bet zina, ka jāstāv uzcītīgi kraujas malā un nav jāglābj, nav jāattaisno citu cerības, nav jāsāk kādu ienīst, neieredzēt. Nē, ir tikai klusi jāstāv. Izklausās nežēlīgi, vai ne? Tā tas varētu būt, bet cik nav redzētas noraudātas vai dusmīgas sejas tiem, kuriem kāds tuvinieks dzer: visa pasaule brūkot. Tiesa. Bet lai tas otrs brūk, viņam dzīvē kaut kas ir atgadījies vai vienkārši vājš raksturs. Bet jums ir jāstāv stingri, jo kāda pasaulei vajadzētu palikt arī veselai, lai tam, kura pasaule sabrukusi, būtu, kur atgriezties.
Neļaujiet kāda atkarībai saēst visu savu dzīvi ne jau tikai sevis dēļ, bet arī tā otra cilvēka dēļ. Jums nav jābūt glābšanas laivai vai vestei, bet miera salai, uz kuru cilvēks var aizdoties. Jums jābūt vietai, kur cilvēks var atnākt izraudāt sevi, nevis tai laivai, kura pieved alkoholu, devas un citas spīdīgas lietas. Bet mēs tā darām, jo gribam otram palīdzēt, un tā, mūsuprāt, ir palīdzēšana. Mēs cenšamies, un nevienam no mums to nevar pārmest. Nepārmetiet to arī sev, bet pamazām no piegādes kuģa vai smagsvaru cēlāja kļūstiet par salu - par miera salu, kur cilvēkam atgriezties! ◆

Citu datumu laikraksti

  • Jārēķinās ar bankrotiem

    Jārēķinās ar bankrotiem

    Iepriekšējos gados laiku pa laikam nācies dzirdēt, ka vienas vai otras sērgas dēļ lauksaimniekiem nākas izkaut lopu ganāmpulkus. Pārsvarā gadījumu...

  • Jaunais buklets aizvedīs  uz Zvārtavas pili

    Jaunais buklets aizvedīs uz Zvārtavas pili

    Zvārtavas pils pārvaldnieks Vitālijs Vilciņš ir īstenojis savu ideju un sadarbībā ar mākslinieku Aināru Gaidi  izveidojis bukletu par Zvārtavas...

  • Afiša

    Jokdaru festivāls Zeltiņos „Vajag tik rakt”, novadnieka, aktiera Edgara Liepiņa piemiņai8.augustā ◆ 20.30 pagasta sporta un atpūtas parkā - Sākuma...