Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ministrs Apes novadam sola valsts atbalstu ceļiem

„Tas, ka esmu atbraucis tikties ar potenciālā Apes novada pārstāvjiem, ir papildus pluss šai vietai.

"Tas, ka esmu atbraucis tikties ar potenciālā Apes novada pārstāvjiem, ir papildus pluss šai vietai. Īstenojot reformu, ir svarīgi apvienot labākos cilvēkus komandā, lai viņi domātu, kā novadu labāk lobēt valsts līmenī, jo – valstī esošajā situācijā vienam pagastam nav reāli lobēt savas intereses," pagājušajā nedēļā atzina Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers pēc tikšanās ar Apes novada pašvaldību pārstāvjiem.
Tikšanās 21.jūnijā risinājās Trapenē, lai diskutētu par valsts un pašvaldību ceļu tīkla attīstības perspektīvām novadu veidošanās kontekstā, īpašu uzmanību veltot 1.un 2.šķiras autoceļu sakārtošanai.
No 18 līdz 100 procentiem
Jūlijā valdībā izskatīs jautājumu par akcīzes nodokļa likmes palielināšanu autoceļu uzturēšanai no 18 procentiem līdz 100 procentiem 2010.gadā. Šie līdzekļi lielā mērā tiktu novirzīti administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai – 1.un 2.šķiras autoceļu būvniecībai. Autoceļu sakārtošana ir ļoti būtiska, lai novadu reforma īstenotos pozitīvi. Pašu spēkiem novados nav iespējams pārbūvēt ceļus – šeit nepieciešams valsts finansējums," atzīst A.Šlesers.
Viņš norāda, ka jau šogad 30 procenti degvielas akcīzes nodokļa tiek novirzīti pašvaldībām autoceļu uzturēšanai. "Nākamgad reģioniem novirzītu vēl vairāk šo līdzekļu. Kad būs šāds valdības lēmums, varēsim plānot, kurus ceļus un kuros novados rekonstruēt. Tas notiks līdz šā gada beigām. Izveidojot novadus, valdībai būs vieglāk strādāt – mēs zināsim, ka novados ir politiskā vadība un varēsim domāt globāli," saka A.Šlesers.
Būs labāki ceļi kā Igaunijā
Jautāts, kādēļ Igaunijā ir nesalīdzināmi labāki ceļi nekā Latvijā, ministrs atbildēja, ka pēdējo 15 gadu laikā Latvijā valdīja stagnācija, jo autoceļu fonda finansējums bija nemainīgs. "Kad bija jātaisa uzrāviens, Eināra Repšes valdība 2003.gadā autoceļu fondu likvidēja. Tagad finansējums autoceļiem pakāpeniski tiek palielināts. Daudz vienkāršāk būtu nomainīt tikai autoceļu virskārtu, nemainot pamatus – to izdarīja igauņi. Bet, piemēram, "ViaBaltika", posms "Ludza - Terehova" ir jauni ceļi, ko tagad būvējam. Domāju, ka piecu līdz sešu gadu laikā autoceļu saimniecība Latvijā būtiski mainīsies – ceļi Latvijā būs labāki kā Igaunijā," sola A.Šlesers.
Viņš norāda, ka Alūksnes rajona iedzīvotāji būs ieguvēji no tā, ka šā gada nogalē kā valsts un privātās partnerības projektu sāks īstenot Pleskavas šosejas posma "Rīga – Sēnīte" atjaunošanu, būvējot Rietumu standartiem atbilstošu maģistrāli.
"Ar laiku šie darbi tiks turpināti arī tālāk, bet pagaidām – līdz "Sēnītei". Būtiski, ka šogad parakstīs robežlīgumu starp Latviju un Krieviju, 20.jūlijā pirmo reizi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Rīgā notiks abu valstu valdības komitejas sēde, varēsim pārrunāt daudzus svarīgus ekonomikas un tranzīta jautājumus. Tad varēsim pārrunāt, kāda nākotnē būs tranzīta plūsma un kuri būs galvenie tranzīta ceļi. Šobrīd mēs Latvijā esam definējuši, ka tas būs Terehova- Grebņeva. Vēl ir jāvienojas par Vientuļu punktu," klāsta A.Šlesers.
Pededze būs pēc Vientuļiem
Jautāts par to, kāds statuss nākotnē varētu būt Pededzes robežpārejas punktam, kur jau sen ir apstiprinājusies vajadzība pēc muitas robežkontroles punkta, ministra ārštata padomnieks Georgs Lansmanis paskaidroja, ka pagājušajā nedēļā viens no jautājumiem kārtējā Latvijas- Krievijas robežšķērsošanas problēmu tranzīta grupas tikšanās reizē bija par Pededzes robežpārejas punktu.
"Eiropas kartēs Pededze ir iezīmēts kā kravu punkts, bet reāli tā nav. Pašlaik muita neizdala līdzekļus, lai Pededzē nodrošinātu kravu kontroli. Mums tagad ir jāsakārto Vientuļu punkts atbilstoši Eiropas prasībām, jo tur muitnieki joprojām dzīvo vagoniņos. Turklāt autoceļi, kas vijas uz Pededzes punktu, ir ļoti sliktā stāvoklī, bet, lai atvērtu Pededzē muitas punktu, ir nepieciešamas kopējās investīcijas, lai sakārtotu virzienu līdz Pleskavas šosejai. Tādēļ šobrīd sakārtot Pededzes punktu nav iespējams – Pededzes punkts būs prioritāte pēc Vientuļiem. Bet – ja Krievija Pededzes robežpārejas punktu izvirzīs kā vienu no savām prioritātēm un būs ieinteresēta kravu plūsmā caur turieni, Latvijas valdība uzreiz pārorientēsies un vispirms sakārtos šo vietu," skaidro G.Lansmanis.
Pēc tikšanās ar ministru Virešu un Apes pašvaldību priekšsēdētājas Ārija Ceļmillere un Astrīda Harju atzinīgi novērtēja ministra solīto palīdzību. "Cerība ir. Apes novada ierosinājums bija nākotnē valstij rast līdzekļus, lai asfaltētu ceļa Trapene –Līzespasts grants seguma posmu, jo koleģiāli esam vienojušies, ka tā būs viena no jaunā novada prioritātēm. Vēlamies, lai Apē ielai, kas ved uz Igaunijas robežu, tiktu noteikts tranzīta ielas statuss, jo kravu satiksme pa to ir ļoti intensīva. Runājām arī par maģistrālo gāzes vadu un to, kādu risinājumu varētu rast, lai tas būtu izdevīgs uzņēmējdarbībai mūsu pusē. Uzņēmēji ir atzinuši – ja būtu izveidota gāzes spiediena pazemināšanas stacija, tas būtu solis uzņēmējdarbības uzsākšanai," saka A.Harju.
Gaujienas pašvaldības priekšsēdētājs Viesturs Dandens pozitīvi vērtē to, ka šogad pašvaldības saņem vairāk līdzekļu no valsts savu autoceļu sakārtošanai. "Ja agrāk varējām tikai greiderēt un izcirst krūmus, tad tagad ir līdzekļi arī šķembu uzvešanai, planēšanai. Gaujienas centrā vajadzētu atjaunot asfalta segumu, jo tas savu laiku ir nokalpojis un jūtami pasliktinājies pēdējos divos gados," norāda V.Dandens.
21.jūnijā A.Šlesers apmeklēja arī Balvus, jo viens no lielākajiem finansējumiem – 2,4 miljoni latu - tranzīta ielu sakārtošanai šogad piešķirts tieši Balviem, apmeklēja arī Viļaku, spriežot par Vientuļu muitas robežkontroles punkta rekonstrukciju un ar to saistīto autoceļu attīstības problēmām.

Citu datumu laikraksti

  • Par drošiem Līgosvētkiem

    Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Līgosvētku laikā aicina būt īpaši uzmanīgiem ar uguni. Vasaras saulgriežu svētku svinēšana nav iedomājama...

  • Tiekas seminārā Igaunijā

    Alūksnes pilsētas tūrisma, muzeju, vēstures un pilsētvides attīstības speciālisti jūnija sākumā piedalījās INTERREG IIIA programmas finansētā...

  • Sveiks Līgas un Jāņus

    Pededzes pagastā Līgodienā līgotāji brauks no mājas uz māju, lai apciemotu pašvaldībā dzīvojošos septiņus Jāņus un divas Līgas.Pededzes pagastā...

  • Stirnas gaļa ar balzama mērci

    700 g stirnas muguras bez kauliņa, divas ēdamkarotes augu eļļas, neliela selerijas sakne, divi burkāni, četri āboli, sešas ēdamkarotes kartupeļu...

  • Līnim patīk klusums

    Lai arī līņi mīt visur, izņemot nelielas upītes un lielāko upju straujos posmus, lomā viņi gadās reti.Lai arī līņi mīt visur, izņemot nelielas upītes...

  • Copes dienas

    19. jūnijs. Diena, kad zivis ķersies “gariem zobiem”. Katra ūdenskrātuve ir specifiska, un tā barība, kas ļoti labi piesaista vienā ūdenskrātuvē,...