Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mīla - tikai četri burti...

Uz jautājumu "kas tad īsti ir mīlestība?" centušies rast izskaidrojumu daudz un dažādi prātnieki jau gadsimtiem ilgi.

Uz jautājumu "kas tad īsti ir mīlestība?" centušies rast izskaidrojumu daudz un dažādi prātnieki jau gadsimtiem ilgi. Un, kad uz viņu spriedumiem palūkojamies vienkopus, pamanām gan vienprātību, gan - gluži pretējus pieņēmumus.
"Kas ir mīlestība? Ja jautā jauns cilvēks, viņam var teikt: pagaidiet, jūs vēl uzzināsiet! Ja jautā vecs cilvēks, viņam var atbildēt: papūlieties atcerēties! Bet, ja šādu jautājumu uzdod pusmūža cilvēks, viņam var izteikt tikai līdzjūtību," tādu ieteikumu uz šo mūžveco jautājumu sniedz A.Lunačarskis, bet A.Šakurs mēģina to izskaidrot šādi: "Ķermeņa tieksme - vēlēšanās. Saprāta tieksme - cieņa. Dvēseles tieksme - draudzība. Visas trīs tieksmes kopā - mīlestība." Ar daudz plašāku jūtu spektru to skaidro S.Moems: "Mīlestība ir mokas un bailes, kauns, ekstāze, debesis un elle, tā ir vai nu spēcīgākā dzīves izjūta, vai neizteicama garlaicība, brīvība un vienlaikus verdzība, miers un arī nemiers." Vienīgais pasaules brīnums
Ar ko tik mīlestība nav salīdzināta! Nepārsteidz, ja tas ir "sapnis" (Dž.Bairons), "divu siržu savstarpējs skūpsts" (Danno), "plīvurs starp diviem mīlētājiem" (H.Džibrāns), "burvju spogulis, kas visam piešķir pievilcīgu veidolu" (M.Rolāva), "vienīgais pasaules brīnums" (E.Holderness), vai arī "zieds, kas klusi un nemanot iekrīt sirds atvarā" (P.Vīlips), "savvaļas puķe" (S.Lorēna), "roze, ko cilvēki bieži ietin melu papīrā" (B.Dadjē), "maigs augs, kas nekad nedzīvo ilgi, ja to aplaista asarām" (Dz.Kūpers).
Egoisms divatā
Bet ja to skaidro no psiholoģijas viedokļa? "Cilvēka dvēseles pati maigākā stīga" (Le Č.), "svēts prieka avots" (Haijams), "egoisms divatā" (M. Ašārs), "brīvprātīga atkarība" (A.Vampilovs), "sevis aizmiršana" (Dž.Golsvērtijs), "pašuzupurēšanās" (Dž.Londons), "ne tikai jūtas, bet arī prāts" (O.Balzaks), "iztēles uzvara pār prātu" (Kardi), "māksla zaudēt" (V.Levi), "māksla jūtu siltumnīcā savu personību attīstīt līdz pilnīgai ziedēšanai, lai tad šos ziedus izdāvātu" (R.Lotārs). Te arī atziņa, ka "pile mīlestības rada asaru jūru" (Dž.Bairons).
Vai nedaudz filozofiski - "telpa un laiks, kas kļuvusi uztverama sirdij" (M.Prusts), "harmonija, esamības un pašas būtības sakne" (Lope de Vega), "pasaules iepazīšana" (V.Kaverins), "pats īsākais ceļš no vienas sirds uz otru - taisna līnija" (M.Bedils), "neprātīgas nezināmā slāpes" (O.Petjē), "laiks, ko sirds otram atdot liek" (Ā.Elksne), un pavisam nopietni - "ir augsts filozofisks līmenis, kas izsaka mūsu pozitīvo emocionālo attieksmi pret pasauli" (I.Kalniņš).
Jūra dvēseles krastos
Mīlestību var skaidrot arī ar dabas parādību palīdzību. "Viļņojoša jūra jūsu dvēseles krastos" (H.Džibrāns), "saule, kas visu apgaismo un izraisa prieku" (V.Afanasjevs), "stipra kā zibens, kas sper bez pērkona" (M.Lomonosovs), "ugunskurs, kurā laiku pa laikam jāiemet malka" (S.Grabiļščikovs). Bet varbūt tas ir kaut kas tikpat netverams, kā - "visuma koncentrēšanās vienā būtnē, šīs būtnes pārtapšana dievībā" (V.Igo), "debessgaisma, stars no tā pirmspēka, kas izveidoja pasauli" (Dž.Bairons).
Varbūt no ceļotāja pieredzes - "nezināma zeme, uz kurieni mēs katrs vadām savu kuģi" (M.Prišvins), "bāka ar mainīgām ugunīm" (R.Rolāns).
Plašs diagnožu spektrs parādās no medicīnas skatījuma - "slimība, līdzīga apmātībai vai melanholijai" (Avicenna), "zobu sāpes sirdī" (Heine), "drudzis, kas krata reizē divus cilvēkus" (Stendāls) un tomēr - "slimība, kas labāka par simts veselībām" (Gēte).
Gardēži to ir izbaudījuši savādāk: "mīla ir ar cukuru apkaisīti pipari" (itāļu paruna), "medus, uz kura muša uzmetas to baudīt, tūliņ arī tur iestieg" (R.Kaudzīte), "zupa: pirmās karotes ir par karstu, pēdējās par aukstu" (Z.Moro).
Mīla nav aksioma
Meklējot salīdzinājumus fizikā, atrodam, ka "mīla ir kā dzīvsudrabs uz plaukstas. Atstāj plaukstu vaļā - tas paliek. Pamēģini to satvert - tas aizplūst" (D.Parkere). Mīlestība ir "kā uguns, kurā dzelzs pārtop par tēraudu" (Gorkijs), vai "kā pulkstenis: neuzvilksi - apstāsies" (V.Iščenko). Matemātika pamato, ka mīla "nav aksioma - tā atkal un atkal prasa pierādījumus" (V.Kanajevs).
Drēbnieka viedokli pauž M.Larni - "mīlestība līdzinās korsetei, kas cilvēkam liek izskatīties labāk" vai arī - "ir kā balta drāna, ko rotā iztēles izšuvumu ornamenti" (Voltērs).
No lasītāja pieredzes par mīlestību spriež Gēte - "pati aizraujošākā no visām grāmatām" vai arī - "romāns, ko katrs lasītājs saprot pēc sava prāta" (nezināms autors), "vēsture sievietes dzīvē un epizode vīrieša dzīvē" (J.Rihters).
Iedvesmo pat večus
Mīlestību var saskatīt arī mākslas un mūzikas pasaulē - tā ir "māksliniece, kas priekšroku dod rozā krāsām" (J.Ribņikovs), "mūzika, kas iedvesmo dancot pat večus" (M.Ļermontovs), "mīla nav solo, mīla ir duets. Ja vienam tās pietrūkst, dziesma apklust" (A.Šamiso).
Servantess mīlestību raksturo kā būtni, kura "nēsā acenes, caur kurām skatoties varš liekas esam zelts, trūkums - bagātība, bet dzirksteles - pērles". Vīrietis un sieviete mīlestībā - "tās ir divas notis, bez kurām cilvēka dvēseles stīgām nav skanējuma" (Dz.Madzini), "kā gludeklis un krāsns: gludeklis ātrāk uzkarst un atkal ātrāk atdziest par krāsni" (K.Melihans), "vīrietis ir galva, sieviete ir cepure" (zviedru sakāmvārds), "vīrietis bez sievietes ir kā pistole bez gaiļa" (V.Igo). "Vīrieša laime nozīmē: es gribu. Sievietes laime nozīmē: viņš grib" (F.Nīče).
Un vēl dažas mīlestības ainas - "kā sunīšu spēlē: vispirms vīrietis skrien pakaļ sievietei, bet pēc tam viņa skrien pakaļ vīrietim" (K.Melihans), "šampanieša pudeles korķis ar troksni uzlido gaisā un tikpat pēkšņi krīt lejup" (K.Prutkovs).
Bet varbūt mīlēt - tas ir "teikt komplimentus mīļotai, kas ir glāstu pirmatnējā forma, kaut kas līdzīgs skūpstam caur plīvuru" (V.Igo) un "atdot mīļotajai būtnei savas dvēseles atslēgu" (V.Suhomļinskis), "dzīvot tā cilvēka dzīvi, kuru mīl" (Ļ.Tolstojs).
"Mīla - tikai četri burti, bet cik daudz pārdzīvojumu!" (M.Geņins).

Citu datumu laikraksti

  • Aicina pretendēt uz subsīdijām

    Pagājušajā gadā subsīdijas lauksaimniecībā rajona lauksaimnieki saņēma gandrīz 390 tukstošu latu apmērā (ieskaitot subsīdijas par agroklimatisko...

  • Kā atrast draugu internetā

    Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Oļģertu Šalkoni, kurš stāsta, kā iemīlējies Elzā Radziņā.Šonedēļ žurnālā "Ieva": * intervija ar Oļģertu Šalkoni,...

  • Jānim Naglim - jauns bizness

    Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ lasiet: Ainars Eisaks pēc cietuma apmeklē skaistumkopšanas salonu.Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ...