Ne sīvā konkurence (170 kandidāti uz 8 deputātu vietām) Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, bet vēlētāju mazā aktivitāte sagādājusi lielākus un mazākus pārsteigumus gan pašiem kandidātiem un to pārstāvētajām partijām, gan balsotājiem un nebalsotājiem. Secinājumus var izdarīt katrs, ja vien ir vēlme vērtēt.
„Tas ir bēdīgi, ka tik maz piedalījās vēlēšanās. Alūksnes novadā nobalsojuši 27,92 % balsstiesīgo iedzīvotāju, tas ir vēl nedaudz mazāk nekā vidēji valstī. Pieļauju, ka nepietiekami ir stāstīts un skaidrots, ko dara mūsu deputāti EP, kā un cik daudz viņi var ietekmēt kopējo politiku. Savukārt tie, kuri gāja uz iecirkņiem, balsoja par „lokomotīvēm” - personībām, kā arī pakļaujoties reklāmai. To apliecina vēlēšanu rezultāti,” secina Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis (ZZS).
Viņš atzīst, ka aktivitāti mazināja nosacījums, ka var balsot tikai katra dzīvesvietai tuvākajā iecirknī. Taču brīvdienā daudzi dodas izbraukumos, bet iepriekšējā balsošana bija organizēta darba laikā. Nav saprotams, kāpēc tas ir vajadzīgs, ja katra valsts EP vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals un visas balsis tiek skaitītas kopā. „Ja tik jaukā dienā cilvēki nebūtu „piesieti” vienam iecirknim, tad balsotāju noteikti būtu vairāk. Acīmredzot mūsu valstī EP vēlēšanu sistēma nav atbilstoši sakārtota,” uzskata A.Dukulis.
Apes novadā vēlētāju aktivitāte bijusi 27,63 %. Novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju („Vienotība”) secina, ka daudzi neapzinās savu pilsoņa pienākumu. „Katram vajadzētu atcerēties, ka dzīvo Latvijas valstī un ka viņa goda pienākums ir ar savu balsojumu izteikt uzticību cilvēkiem un sarakstam, kas vislabāk aizstāvētu Latvijas intereses EP. Tā ir katra atbildība, tāpēc nākas atzīt, ka kopumā ir zems atbildības līmenis, ja mazāk par trešo daļu piedalās vēlēšanās,” vērtē A.Harju. Viņa cerēja, ka notikumi Ukrainā liks aktivizēties un izteikt savu nostāju ar balsojumu. Tiesa, nākas arī secināt, ka daudziem trūkst izpratnes par to, kā mūsu deputāti EP var ietekmēt mūsu valsts situāciju, cilvēku dzīvi un darbu dažādās nozarēs. „Daļa atbildības ir jāuzņemas valdošajām partijām un valdībai, ja jau desmit gadus esam Eiropas Savienībā, bet trūkst izpratnes par ieguvumiem un zaudējumiem,” akcentē A.Harju.
Alūksnes un Apes novadā tāpat kā visā valstī vēlēšanas aizritējušas mierīgi un nav konstatēti būtiski pārkāpumi. Tiesa, Alūksnē ir ierosināta administratīvā lietvedība, jo kādā veikalā bija priekšvēlēšanu aģitācijas plakāts.
„Vienotība” iegūst četras deputātu vietas
Līdzīgi kā valstī kopumā abos novados pārliecinoši ir uzvarējusi “Vienotība”. Par partijas sarakstu balsojuši attiecīgi 2100 Alūksnes (piedalās 3931) un 564 Apes novada vēlētāji (875). “Ņemot vērā, ka kopumā par „Vienotību” ir nobalsojuši 46,19 % vēlētāju, var secināt, ka tā ir komanda, kurai uzticas. Toties sarūgtina, ka EP atkal ir tikusi Tatjana Ždanoka,” saka A.Harju. No „Vienotības” EP būs četri deputāti: Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete, Artis Pabriks un Krišjānis Kariņš.
Visvairāk plusu ir saņēmis ekspremjers V.Dombrovskis – pavisam valstī 148 056, Alūksnes novadā – 1476, Apes novadā - 421 pluss. Lai gan tiek uzskatīts, ka ekspremjeram kļūt par EP deputātu ir kritiens karjerā, šoreiz ir citādāk. Vēlēšanās ir uzvarējusi Eiropas Tautas partija, kura Eiropas Komisijas prezidenta amatam ir izvirzījusi bijušo Luksemburgas Ministru prezidentu Žanu Klodu Junkeru, kura labā savu kandidatūru šim postenim atsauca V.Dombrovskis, tāpēc paredzams, ka viņš kļūs par kādu no ietekmīgākajiem ES komisāriem. Ekspremjers izteicies, ka vēlētos iegūt komisāra amatu ekonomikas vai finanšu jomā. Tādā gadījumā viņa vietu EP ieņems Inese Vaidere, kura gan nebija nākamā sarakstā, taču ieguvusi vairāk plusu nekā Kārlis Šadurskis. „Nav pamata bažām, ka Saeimas vēlēšanās rudenī partija nevarēs izveidot spēcīgu politiķu sarakstu. „Vienotībā” ir apkopotas labējās partijas, kurās ir palikuši daudzi harismātiski un gudri politiķi,” norāda A.Harju.
Četrām partijām – pa vienam deputātam
Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie rezultāti liecina, ka par nacionālo apvienību “Visu Latvijai”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” nobalsojuši 14,25 %, par „Saskaņu” – 13,04 %, par Zaļo un zemnieku savienību – 8,26 %, par Latvijas Krievu savienību – 6,28 %. Tas nozīmē, ka no šīm partijām EP būs pa vienam deputātam. No „Saskaņas” izvirzījies žurnālists Andrejs Mamikins, saņemot visvairāk plusu. Nacionālo apvienību pārstāvēs pieredzējušais eiroparlamentārietis Roberts Zīle, kuram arī sarakstā bija visvairāk plusu. Lai gan Tatjana Ždanoka izveidojusi jaunu organizāciju, acīmredzot viņai ir savs uzticams atbalstītāju loks. Pirms pieciem gadiem EP vēlēšanās startēja tikai divas galvenokārt krievu vēlētāju atbalstītas partijas – „Saskaņas centrs” ar Alfrēdu Rubiku un PCTVL ar T.Ždanoku līderu pozīcijās. Šoreiz līdzīgi domājošie spēki startēja ar četriem atsevišķiem sarakstiem, kas sadalīja arī vēlētāju balsis. Tomēr apvienošanās dod labāku rezultātu, ko pierāda “Vienotība”, kam šīs EP vēlēšanas bija pirmās, kurās tā startē ar vienotu sarakstu. Iepriekš deputātu vietas ieguva „Pilsoniskā savienība” un „Jaunais laiks”. Lai gan salīdzinoši veiksmīgs trešais starts bija ZZS, bija jūtama iekšējā konkurence. Tās un arī uzbāzīgās reklāmas iespaidā sev vienīgo deputāta vietu EP ieguvusi Iveta Grigule, ārpusē atstājot saraksta līderi Andri Bērziņu, kurš kandidēja trešo reizi. “I.Grigule ir strādājusi nevis Saeimā, kur viņa ir deputāte, bet sevis reklamēšanā EP vēlēšanām. Acīmredzot populistiskie saukļi, kas izraudzīti reklāmā, ir devuši rezultātu. Zinu, ka dažs vecais cilvēks par viņu balsoja, jo kandidāte solījusi cīnīties par lielākām pensijām, lai gan šo jautājumu nerisina EP,” spriež A.Harju.
Demokrātijas pārstāvniecības katastrofa
Latvijā vēlētāju aktivitāte bijusi krietni zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tas bija pārsteigums visiem, jo prognozēja apmēram 40 % balsstiesīgo iedzīvotāju dalību. Tas nozīmē, ka Latviju EP pārstāvēs astoņi deputāti, par kuriem balsoja nevis vairākums, bet mazākums. Vairumam ir vienalga, kādas partijas tie pārstāv, jo viņi nezina, kas mainās no tā, ka deputātu siltajos krēslos sēž viens vai otrs politiķis. Šķiet, reti kādu pārsteidz tas, ka minimāls atbalsts bija sarakstiem no partijām, kuras jau iepriekš nav guvušas pietiekami daudz vēlētāju balsu, kā arī no jaunizveidotajām partijām, kurām šis starts acīmredzot bija ģenerālmēģinājums pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Alūksnes novadā par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sarakstu, kurā ar 5.numuru startēja alūksniete Ilga Ozoliņa, balsoja 59 vēlētāji. Tie ar 43 plusiem izvirzīja savējo kandidāti pirmajā vietā. Tomēr kopumā saraksts ieguva tikai 1,5 %, valstī – 0,3 % vēlētāju atbalstu. ”Manuprāt, šīs partijas apzinās, ka nepārvarēs noteikto 5 % barjeru un saskaldīs vēlētāju balsis. Bet iemesli startam vēlēšanās var būt dažādi,” uzskata A.Harju. Viņa norāda, ka jaunu politisko spēku veidošanai ir spēcīgi līderi, kuri nav atraduši vietu esošajās partijās un pulcē ap sevi domubiedrus. Starp tiem ir arī cilvēki no reģioniem, kurus neapmierina līdzšinējā partiju politika. ◆
Eiropas Parlamenta deputātu atalgojums
◆ EP deputātu alga ir 8021 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas).
◆ Turklāt katram deputātam pienākas papildu finansējums 4299 eiro mēnesī, kas paredzēts biroja uzturēšanai un rēķinu apmaksai.
◆ Atsevišķi no EP budžeta tiek maksāts atalgojums deputāta palīgiem, kopējā summa nedrīkst pārsniegt 21 209 eiro mēnesī.
◆ Laikā, kad deputāts piedalās EP plenārsēdēs un citos oficiālos pasākumos, viņam pienākas komandējuma nauda 304 eiro dienā, lai apmaksātu viesnīcu, maltītes un citus izdevumus.
◆ Pasākumiem, kas notiek ārpus ES, paredzēti 152 eiro dienā, bet viesnīca tiek apmaksāta atsevišķi.
◆ Lai nokļūtu Briselē vai Strasbūrā, deputātiem tiek apmaksāta lidošana biznesa klasē. Ja deputāts brauc ar automašīnu, atmaksā 0,5 eiro par kilometru.
◆ EP deputātiem apmaksā arī citus ceļojumus, kas nepieciešami darba pienākumu veikšanai. Tiem atvēlētā summa ir līdz 4243 eiro gadā.
◆ Deputātiem apmaksā divas trešdaļas veselības apdrošināšanas izdevumu.
◆ EP maksā papildu pensiju bijušajiem deputātiem – 3,5 % no deputāta algas par katru Parlamentā aizvadīto gadu. Piemēram, ja nostrādāti divi termiņi (10 gadi), pienākas pensija, kas ir 35 % no algas. To var saņemt no 63 gadu vecuma.
