Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mans smaidošais frizieris

Teju katra sevi cienoša sieviete var piekrist apgalvojumam, ka nav viegli atrast tādu zobārstu, ginekologu vai šuvēju, par kuru nevilcinoties varam teikt: “Jā, tas ir mans”!

Teju katra sevi cienoša sieviete var piekrist apgalvojumam, ka nav viegli atrast tādu zobārstu, ginekologu vai šuvēju, par kuru nevilcinoties varam teikt: "Jā, tas ir mans!"
Grūti iet arī ar friziermeistara meklējumiem. Parasti nepietiek vien ar to, ka meistars ir baigi labais spečuks, ar viņu vēl jānodibina dvēseļu saderība. Jā, un tad, tad tas ir īstais.
Evita šajā pilsētā dzīvo pāris gadus un joprojām klīst sava vienīgā friziera meklējumos. Sievietei vienmēr atgadījās kādi kuriozi. Reiz viņa palūdza aplīdzināt vien dažus milimetriņus, apgriezt pašus matu galiņus, bet šķīrās no vismaz četriem centimetriem. Te atkal nesanāk TĀ matu krāsa, kas iecerēta.
Pēdējo starpgadījumu atceroties, Evita nebēdnīgi smaida. Tas notika tā. Svētku priekšvakarā viņa nolēma sevi nedaudz palutināt, neko īpašu - tikai izmazgāt un ieveidot matus. Evitai ļoti patika salona atmosfēra – moderns interjers, patīkama mūzika, laipni un simpātiski darbinieki. Friziermeistarīte arī tieši atbrīvojās un pēc īsa mirkļa bija gatava ķerties pie darba. Viņa parādījās smaidoša, taču – ak vai, varbūt labāk, ja viņa tik atklāti nesmaidītu.
Evita pati sevi sabāra par pārlieku lieku kritiku un pie sevis nodomāja: "Kas tur, nepilna stunda – un mēs taču šķirsimies." Taču komunikablā meistarīte gribēja sarunāties un, gribot negribot, bija dzirdama svelpjoša skaņa, kas vēlās pa iztrūkstošā priekšzoba spraugu ik reizi, kad jaunā sieviete bilda kādu vārdu.
"Tas bija briesmīgi! Mans skatiens kā piekalts kavējās spoguļattēlā, un es neviļus vēroju - nevis savu topošo matu sakārtojumu, bet gan meistarītes zobu spraugu," stāsta Evita.
Kāda galu galā izdevās frizūra, Evita lāgā vairs neatceras, taču savdabīgais meistarītes smaids gan palicis prātā.

Citu datumu laikraksti

  • Uzslavē labu servisu!

    Ar Rīgas Domes un “Hansabankas” atbalstu Rīgā un visā Latvijā ir sākusies kampaņa „Uzslavē labu servisu!”. Šogad piedalās vairāk nekā 40 uzņēmumi...

  • Palīdzi bērniem kļūt laimīgākiem!

    Latvijā kopā ir astoņi bērnu sociālie aprūpes centri, kuros dzīvo iemītnieki ar garīgas attīstības traucējumiem.Latvijā kopā ir astoņi bērnu sociālie...

  • Deputātiem par pilsētas pašvaldības budžetu domas dalās

    Alūksnes pilsētas pašvaldības budžetā šogad visvairāk līdzekļu tērēs izglītībai – 51,27 procentus, bet otra lielākā sadaļa, kam tērēs nodokļu...

  • Smejies vesels!

    Kafejnīcā klients oficiantei: – Man, lūdzu, ceptu zivtiņu! Oficiante pavārei: – Zivis vēl būs? Pavāre paver logu un sauc: – Pēter, zivis vēl būs?...

  • Mežsargs nomedī pēdējo lūsi

    Alūksnes rajonā nomedīti 11 lūši. Pēdējo meža kaķi 28.februārī nomedīja Annas mežniecības mežsargs Igors Ronis.Alūksnes rajonā nomedīti 11 lūši....

  • Gaļu apēd, bet eksponāts paliek

    Daudzi makšķernieki labprāt vēlētos savus lielākos lomus iemūžināt ne tikai fotogrāfijās, bet arī kā trofeju eksponātus.Daudzi makšķernieki labprāt...

  • Apmierināti klienti - plaukstošs uzņēmums

    Kāpēc izvēlamies pusdienas ēst tieši šajā kafejnīcā vai veikt darījumus tieši tajā bankā pie konkrētās operatores? Kāpēc mūsu izvēle ir tieši...

  • Nav laika strādāt, es mācos

    Vita un Inga sarunājās, kamēr mazās, četrus gadus vecās meitenītes, mēģināja uzvelt arvien lielāku un lielāku sniega bumbu. Brīnišķīgs noskaņojums,...

  • Šoferis, bez kura grūti iztikt

    Alūksnietis Arturs Semeiks ir trešais cilvēks rajonā, kuram piešķirta Latvijas Republikas Pārtikas un veterinārā dienesta sudraba krūšu nozīmi ar...