Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lietuviešu miesnieki ES tirgum ir gatavi

Latvijā pagaidām vēl neviens gaļas pārstrādes uzņēmums nav saņēmis sertifikātu, kas ļautu produkciju eksportēt uz Eiropas savienības valstīm.

Latvijā pagaidām vēl neviens gaļas pārstrādes uzņēmums nav saņēmis sertifikātu, kas ļautu produkciju eksportēt uz Eiropas savienības valstīm, tajā pašā laikā trīs Lietuvas gaļas pārstrādes uzņēmumi jau pērn ieguva eirosertifikātu un jau ir atraduši nišu Eiropas tirgū.
Trīs vietējām gaļas pārstrādes kompānijām - "Vilke", "Skinija" un "Mažeikiu Mesine" ir ES veterinārie sertifikāti, un tās eksportē savu produkciju ES valstu tirgū.
Inspektori uzmana, kā pārstrādā gaļu
Pirmais Eiropas sertifikātu gaļas pārstrādes nozarē Lietuvā saņēma uzņēmums "Mažeikiu mesine". Tas ir ģimenes uzņēmums, kas savu darbību uzsāka pirms deviņiem gadiem praktiski tukšā vietā. Tas nebija kāds no padomju laukos būvētiem gaļas pārstrādes monstriem. Arī ģimene, kas vada šo biznesu, līdz tam nebija strādājusi tāda veida ražošanā.
Pašreizējais uzņēmuma prezidents Remigijus Petraitis, kā izrādās, ir bijis skolotājs. Tagad pēc deviņu gadu darbības, uzņēmums ir trīs lielāko gaļas pārstrādes uzņēmumu vidū Lietuvā un aizņem 10 līdz 12 procentus no tirgus.
Kad 1997. gadā uzņēmums nolēma gandrīz pilnībā pārkārtot ražošanu, lai tā atbilstu ES prasībām, citi raudzījušies uz šo jaunpienācēju ar izbrīnu, jo toreiz vēl Eiropas tirgus likās tāls un nesasniedzams, turklāt modernizācija prasīja ievērojamus līdzekļus.
"Mažeikiu mesine" tā izmaksāja aptuveni divus miljonus ASV dolāru. Uzņēmumu pārveidoja par 95 procentiem - sākot ar telpām un iekārtām, beidzot ar HACCP ieviešanu. Uzņēmums reorganizāciju un ES prasību izpildi veica bez jebkāda atbalsta no valsts puses. Arī uz SAPARD "Mažeikiu mesine" nevarēja pretendēt, jo tas ir liegts uzņēmumiem, kas jau ir saņēmuši ES atzīšanu.
"Lai saņemtu ES sertifikātu, mums vajadzēja divus gadus. Tas bija grūts laiks - ES inspektori uzņēmumu pārbaudīja četras reizes, un lai gan pēdējās pārbaužu reizēs nekādus pārkāpumus nekonstatēja, Eiropas sertifikātu joprojām mums nepiešķīra," stāstīja R. Petraitis.
"Vērsāmies gan pie valdības, gan pie preses. Un kad jau vairs tikpat kā necerējām, ka saņemsim sertifikātu, pēkšņi mums paziņoja, ka esam atzīti." Tagad ES eksperti varot nebrīdināti ierasties uzņēmumā jebkurā brīdī, noteikti - reizi gadā. Lietuvas veterinārā dienesta inspektori uz plānveida pārbaudēm ražotnēs un kautuvē ierodas divas reizes gadā.
Tautieši palīdz pārdot "padomju desu"
Tas vien, ka uzņēmums bija saņēmis ES sertifikātu, vēl nenozīmēja, ka automātiski "Mažeikiu mesine" gatavotā produkcija nonāks ES veikalu plauktos. Eksportēt savu produkciju uz ES dalībvalsti - Īriju - uzņēmums sāka pagājušā gada sākumā, un šo ieceri realizēt palīdzēja ... tautieši. "Mažeikiu mesine" izdevās atrast kādreizējos Lietuvas iedzīvotājus Dublinā, kuriem piederēja veikali un kuri bija ar mieru tajos izvietot desas no Lietuvas. Tur dzīvojot aptuveni desmit tūkstoši kādreizējie Lietuvas iedzīvotāji, kā arī citu bijušo Padomju Savienības republiku, arī Latvijas iedzīvotāji, kuri vēl atceras, kā garšoja desa padomju laikos.
"Negribu neko sliktu teikt par ES valstīs ražotām desām, tomēr, manuprāt, tā maz atgādina īstas desas garšu un smaržu. Man ir radies priekšstats, ka viss, ko vien varēja labu izspiest no gaļas, ir izspiests un pārpalikums salikts desās. Turklāt tām ir ļoti garš realizācijas termiņš. Man kabinetā divus mēnešus stāvēja tāda desa, un tā arī nesamaitājās. Arī no eksporta produkcijas tiek pieprasīts vismaz 30 vai 60 dienu derīguma termiņš," sacīja R. Petraitis.
Citi eksporta tirgi, piemēram, Lielbritānija, ir atrasti ar starptautisko izstāžu palīdzību. Kā perspektīvu R. Petraitis vērtē Vāciju. Uz turieni jau ir aizsūtītas izmēģinājumu partijas. Pēc viņa stāstītā, Vācijā esot aptuveni 900 veikalu, kuru īpašnieki ir kādreizējie Padomju Savienības pilsoņi. Viņi joprojām ar nostaļģiju atceras toreiz nopērkamās desas un tāpēc arī tagad pieprasa tieši tādas - pēc padomju laiku receptēm ražotas.
Kur Lietuvā pazuda kontrabanda?
Lietuvā atšķirībā no Latvijas, gaļas nozarē tikpat kā neesot kontrabandas. R. Petraitis to skaidro ar valsts politiku, kas ir virzīta uz to, lai nepieļautu importa gaļas kā izejvielas nonākšanu tirgū. "Oficiāli, protams, nedrīkst to aizliegt, bet mūsu veterinārais dienests spēj panākt, ka šāda produkcija tikpat kā nenonāk tirgū, un gaļas pārstrādē var izmantot tikai vietējo cūkgaļu un liellopu gaļu," neslēpa R. Petraitis.
Kontrabandas apjoms ir samazinājies proporcionāli tirgū realizētajam gaļas daudzumam. Ja vēl pirms divarpus gadiem caur tirgiem realizēja 48 - 49 procentus gaļas izstrādājumu Lietuvā, tad tagad vairs tikai 20 procentus.
"Nav noslēpums, ka tirgos nonāca ne tikai oficiālu uzņēmumu izstrādājumu, bet arī bezdokumentu un kontrabandas gaļa. Lietuvā lielveikali aizņem 65 procentus mazumtirdzniecības tirgus, Latvijā - no 25 līdz 30 procentiem, ES valstīs - 85 procentus," sacīja R. Petraitis.
Lietuvas gaļas ražotāju asociācija ir panākusi, ka nākamgad gaļas izstrādājumiem PVN būs vairs tikai pieci procenti pašreizējo 18 procentu vietā. (Latvijā joprojām PVN likme pārtikas produktiem ir 18 procenti). Līdz ar to nodokļu nemaksātājiem vairs nebūs tikpat kā nekādas priekšrocības salīdzinājumā ar tiem, kas godīgi maksā nodokļus.
Vēl viens kontrabandas izzušanu veicinošs faktors ir uzņēmumu piemērošanās ES prasībām un paškontroles sistēmas ieviešana.
"Lai tiktu galā ar kontrabandu, nelīdzēs robežsargu skaita palielināšana uz robežas, jārada apstākļi, lai kontrabanda nebūtu izdevīga un iespējama," secināja R. Petraitis. Tā tas Lietuvā ir izdarīts.
Zemnieki aizstāvas
"Zemnieki Lietuvā tāpat kā Latvijā ir rīkojuši protesta akcijas, lai aizstāvētu savas intereses. Tāpēc arī valsts cenšas nepieļaut importa izejvielu ieplūdumu, jo pretējā gadījumā zemnieki rīkos protesta akcijas," pieļāva R. Petraitis. Oktobra beigās "Mažeikiu mesine" liellopu gaļu iepirka par 2,9 līdz 3 litiem (50 - 52 santīmiem) kilogramā (kautsvarā), savukārt cūkgaļu par 3,6 litiem (63 santīmiem) kilogramā (kautsvarā). Uzņēmuma vadītājs stāstīja, ka būtu varējis iepirkt arī lētāku cūkgaļu, taču viņš dod priekšroku kvalitatīvākai gaļai, kas ir iegūta no speciālām gaļas šķirnēm, lai arī par to ir jāmaksā vairāk.
Cūkgaļas nozarē tāpat kā citās nozarēs Lietuvā ir vērojama koncentrācija. Apvienojoties četriem cūku kompleksiem, kuros katrā mīt 24 000 cūkas, ir izveidojies milzīgs koncerns.
Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā gaļas iepirkuma cenas svārstās. Uzņēmuma prezidents stāstīja, ka gaļas tirgu spēj ietekmēt pat it kā tieši nesaistīti notikumi. Tā piemēram, viens Lietuvas piena pārstrādes uzņēmums pārtrauca sausā vājpiena eksportu uz ES. Rezultātā govju īpašnieki sāka izkaut ganāmpulkus, jo nebija atraduši citu noņēmēju pienam. Liellopu gaļas iepirkuma cenas strauji kritās, bet pēc laika atkal cenas pieauga.
Lietuvieši grib pirkt Latvijas uzņēmumu
Pašlaik Lietuvā ir aptuveni 160 gaļas pārstrādes uzņēmumu. Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta direktors Kazimiers Lukausks paredz, ka līdz 2004.gadam aptuveni 147 Lietuvas gaļas pārstrādes kompānijas atbildīs ES kvalitātes normām. Tomēr R. Petraitis ir skeptiskāks, sakot, ka ar laiku paliks tikai daži desmiti, jo daļa nespēs piemēroties ES prasībām, bet daļa noteikti apvienosies. Uzņēmumu koncentrēšanās process arī Lietuvā ir sācies.
"Mēs varam apskaust Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumus, jo Latvijas valdība ir daudz liberālāka attiecībā uz importa izejvielas nonākšanu Latvijas tirgū un līdz ar to uzņēmumi var izmantot lēto importa izejvielu," sacīja R. Petraitis. Pērnā gada novembrī Lietuvas uzņēmums sāka ražot gaļas izstrādājumus ar vienotu preču zīmi (jeb brendu) visam Baltijas tirgum.
"Mažeikiu mesine" vadība neslēpj, ka cer iegādāties kādu no Latvijas uzņēmumiem. R. Petraitis pagaidām nevēlas atklāt, ar kuru uzņēmumu tiks parakstīts līgums. Iespējams arī ar Latvijas uzņēmuma palīdzību varētu nokļūt Krievijas tirgū, jo Lietuvas gaļas izstrādājumiem šis tirgus nav iekarojams dārgāko izejvielu dēļ.

Citu datumu laikraksti

  • Ja savu mežu uzticat “izcirtējiem”

    Gan slēdzot cirsmu izstrādes līgumus, gan pilnvarojot trešās personas apsaimniekot savu mežu, meža īpašnieki pakļauj sevi diezgan lielam riskam.Gan...

  • Kad gatavojamies svētkiem

    Ziemassvētkus un Jaungadu sagaidām ar krāšņi izgreznotu eglīti un bagātīgi klātu galdu.Ziemassvētkus un Jaungadu sagaidām ar krāšņi izgreznotu eglīti...

  • Vai mainīsies pārtikas cenas?

    – Vai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā mainīsies pārtikas produktu cenas? – šādus jautājumus Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs saņem...

  • Putna cepetis citrusaugļu marinādē

    Putna cepetim citrusaugļu marinādē nepieciešams putna kautķermenis, divi citroni, divi apelsīni, divi sīpoli, ķiploks, 200 grami majonēzes, 500...

  • Pasaulē pirmais klonētais bērns ir meitene

    Ceturtdien klonēšanas rezultātā ir nācis pasaulē cilvēka bērns, ceturtdienas vakarā paziņoja franču zinātniece un raeliešu sektas locekle Brižita...

  • Ziemassvētku vecīši aplaupa veikalu

    Divi vīrieši, ģērbušies Ziemassvētku vecīša tērpā, Ziemassvētku vakarā aplaupīja videospēļu veikalu Francijas ostas pilsētā Brestā.Divi vīrieši,...

  • Vīrusi vai saaukstēšanās?

    Cilvēki bieži ārstējas paši, dzerot antibiotikas vai lietojot citus spēcīgus medikamentus, kā arī maldīgi cenšas atšķirt saaukstēšanos no vīrusiem....

  • Tehnika pagalmā un reģistrā

    Šāgada pēdējais - 24. - "Agro Pols" un tā dubultapjomīgais pielikums "Latvija ES" pie jums dodas 13.decembra noskaņās, kad tika paziņots par Latvijas...

  • Lauku darbi

    24. decembris. Ziemassvētku vakars.24. decembris. Ziemassvētku vakars. 25. decembris. Ziemassvētki. Skaistākie svētki ar apdāvināšanu, zīlēšanu,...