Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijai jāizmanto savs ekonomiskais potenciāls

Vai ik dienas mūs biedē ar graujošām inflācijas prognozēm, un dažubrīd šķiet, ka pirms padsmit gadiem atjaunotā Latvijas brīvvalsts ekonomiskās attīstības ziņā atrodas teju bankrota priekšā.

Vai ik dienas mūs biedē ar graujošām inflācijas prognozēm, un dažubrīd šķiet, ka pirms padsmit gadiem atjaunotā Latvijas brīvvalsts ekonomiskās attīstības ziņā atrodas teju bankrota priekšā. Viens no autoritatīvākajiem mūsu valsts ekonomistiem, kas savulaik gan bijis ministra krēslā, gan ieguvis pelnītu autoritāti kā spēcīgs teorētiķis, – Latvijas Zinātņu akdēmija akadēmiķis, Dr.habil.oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes Ekonomikas katedras vadošais pētnieks Arnis Kalniņš pauž savu viedokli.
Vai Latvija ir tuvu bankrotam?
Valsts ekonomiskais stāvoklis vienmēr jāskata līdzībās ar citām valstīm, kas atrodas analoģiskā ģeogrāfiskajā un vēsturiskajā situācijā. No ekonomiskās attīstības viedokļa, jautājums ir gaužām vienkāršs – vai, izmantojot visas iespējas, mēs šodien nevarētu dzīvot labāk. Latvija ģeogrāfiski atrodas ļoti izdevīgā vietā, vēsturiski izveidojies pietiekams tautsaimniecības potenciāls, jautājums ir par to, kā mēs izmantojam šo situāciju kopējā Eiropas (ne tikai Eiropas Savienības) ekonomiskajā telpā. Var jau aplūkot un analizēt iepriekšējo valdību kļūdas, bet efektīvāk būtu padomāt, uz ko orientēties turpmāk. Protams, nepatīkami, ka Latvija pēc inflācijas līmeņa ir līdere ES. Kaimiņu valstīm šajā ziņā veicies labāk. Taču mums ir reālas iespējas savu tautsaimniecisko stāvokli uzlabot. Latvijas augstie ekonomikas attīstības tempi ir mānīgs lielums, palielinājums noticis ne uz ražošanas nozaru, bet galvenokārt uz pakalpojumu, tirdzniecības, starpniecības darījumu un nekustamā īpašuma tirgus attīstības rēķina. Patiesais iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums ražojošajās nozarēs visus neatkarības gadus nav bijis apmierinošs. Vairāk nekā 80 procentu no IKP palielinājuma nodrošina pakalpojumi. No tautsaimniecības struktūrpolitikas viedokļa tā ir nopietna problēma, vispirms jau rūpniecības nozaru īpatsvars (tas ir tikai apmēram 12 procentu no IKP, lai gan vidēji ES rūpniecības īpatsvars ir apmēram 30 procentu).
Ne katrs padoms zelta vērts
Par pretinflācijas plānu – pluss ir tas, ka par to vispār pēdējā pusgada laikā sāk runāt. Praktiskie pasākumi varbūt ir ļoti rezervēti un nav pietiekami efektīvi, bet svarīgi, lai sabiedrību informētu, lai cilvēki saprastu, kā cenu kāpums atsaucas uz katras mājsaimniecības budžetu. Diemžēl inflācijas palielinājuma ietekme netiek analizēta pa iedzīvotāju grupām. Analītiķi tiek pieaicināti no banku sektora, finanšu struktūrām, respektējam dažādus ārvalstu padomniekus. Jāņem vērā, ka šādas analīzes tiek gatavotas no sava skatpunkta – lai bankām būtu lielāks klientu segments, vairāk kredīta, līzinga, citu pakalpojumu ņēmēju un galu galā lielāka peļņa. Par to bankas vadība atskaitās akcionāriem, bet nopietnas analīzes, kā inflācija ietekmē atsevišķas iedzīvotāju sociālās grupas, nav. Katras saprātīgas valsts attīstības mērķim jābūt ļoti vienkāršam – lai tās iedzīvotāji ar katru gadu dzīvotu labāk.
PVN likmes nav tabu
Piemēram, iedzīvotājus visvairāk skar inflācijas lielā ietekme uz pārtikas produktu cenām. Nevajag atmest iespēju, kas gadu desmitiem ir pārbaudīta citu valstu praksē, – pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas tagad ir 18 procentu, daļēja samazināšana pašām būtiskākajām pārtikas precēm – vispirms piena produktiem un maizei. Latvija ir starp retajām valstīm Eiropā, varbūt pat pasaulē, kur šādas diferenciācijas nav. Pretarguments varētu būt – līdzko samazināsim PVN šīm precēm, starpību savā kabatā varētu iebāzt tirgotāji. Taču atsevišķās valstīs ir precedents – prasība, lai veikalā pircējs redzētu ne tikai to cenu, par kādu mēs pērkam, bet būtu arī otrs marķējums – ražotājcena, par kādu produkts iepirkts no ražotāja. Tā būtu sabiedrības netieša kontrole pār to, lai labiekārtotie mazumtirdzniecības veikalu tīkli iegūtu lielāku caurspīdīgumu no pircēja puses. Nav īsti normāli, ja, piemēram, maizes ražotājam jāpiedāvā prece lielveikalam un no viņa pieprasa dažādas nodevas, tajā skaitā pat par veikalu plauktiem.
Konkurence bremzē cenu kāpumu
No pretinflācijas viedokļa, labi darbojas vispāratzītais konkurences princips. Globālā līmenī taču redzam, kā konkurence labvēlīgi ietekmē autoražotājus, nosakot automobiļu cenas, kas regulāri krīt. Runājot par energonesējiem, redzam, ka elektrības, dabasgāzes un degvielas cenas Latvijā ir vienas no viszemākajām ES. Taču, ja analizējam benzīna un dīzeļdegvielas neto cenas, tas ir, bez nodokļiem (akcīzes nodokļa un PVN), tad aina ir mazliet citāda – tās ir pat augstākas nekā Vācijā vai Francijā, lai gan degvielas piegādātāji mums ir pavisam tuvu, kas it kā nodrošinātu zemākas transporta izmaksas. Inflāciju it kā netieši, bet ļoti nozīmīgi ietekmē arī tas, ka rūpīgi jāpārdomā ES struktūrfondu izlietojuma lietderība. Vispirms, lai tie nonāktu ražīgajās investīcijās, kas dod eksportspējīgu produkciju. Latvijas eksporta apjoms ir gandrīz divas reizes mazāks nekā imports – uz katru eksportā ieņemto latu importam izdodam divus. Reizēm varbūt pārāk attīstām projektus, kuriem vairāk ir patēriņa raksturs (izklaides kompleksi). Tie arī vajadzīgi, taču labāk tos finansēt no privātā kapitāla. Ja paskatāmies valstis, kas sasniegušas labklājību, – Somija, Zviedrija, Dānija, Vācija –, visur pamatā ir augstās tehnoloģijas, ražošanas sektors un paralēli attīstās tirdzniecība, bankas, finanšu sistēma.
Jāracionalizē nodokļu sistēma
Uz inflāciju un patēriņu mazāks spiediens būs tad, ja racionalizēsim nodokļu sistēmu. Lietderīgi būtu neaplikt ar nodokli to uzņēmējdarbības ienākuma (peļņas) daļu, ko uzņēmums investē ražošanas attīstībā un darbinieku apmācībā. Arī dividendēm, ja tās tiktu ieguldītas kā investīcijas ražošanā, varētu piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa nulles likmi, bet, ja peļņu izmaksā dividendēs, tad noteikt 25 procentu likmi. Inflāciju ietekmē arī šogad jau vairāki prezentētie stipri apšaubāmie pētījumi vai ieteikumi, ka būtu jāveic lata devalvācija, tas ir, piemēram, lai par vienu eiro būtu jāmaksā nevis 70 santīmu, bet gan 80. Tieši otrādi – tas tikai radītu tieksmi ātrāk pirkt šodien, lai gan zināms, ka lats piesaistīts ES vienotajai valūtai. Ieteikumi par lata devalvāciju nav ekonomiski pamatoti, tas tikai veicinātu inflāciju un palielinātu sociālo spriedzi iedzīvotājos.
Ar attīstītājiem jābūt uzmanīgiem
No bankas viedokļa, vajadzētu uzmanīties no nekustamā īpašuma attīstītājiem (ne jau visiem, protams). Ja attīstītājs būvē dzīvojamos namus un cenšas tajos pārdot dzīvokļus, aizdevējam, respektīvi, bankai jābūt ļoti uzmanīgai, vai attīstītājs varēs pārdot šos dzīvokļus un, ja varēs, vai par tādu cenu, kāda bija iecerēta. Visticamāk, attīstītājs ņēmis kredītu no bankas. Ja ģimene to ņem tikai savam mājoklim, tad tas būtu hipotekārais kredīts un bankai nebūtu tik bīstami. Bet nekustamā īpašuma attīstītājam, kas ņēmis kredītu dzīvojamām telpām, lai tās pārdotu, var rasties problēmas, ja nekustamā īpašuma cenas kritīsies. Tādā gadījumā attīstītājs vairs nesaņems atpakaļ tādu summu, kādu bija ierēķinājis savā projektā, kad devās uz banku pēc kredīta. Tā, neapšaubāmi, prasīs savu naudu atpakaļ. Nedod, Dievs, ja bankas kļūs par nekustamā īpašuma tirgotājiem. Jābūt ļoti uzmanīgiem, lai visa ķēde būtu finansiāli korekti sasaistīta, ierēķinot varbūtējos riskus. Tas pats industriālajā jomā. Var uzbūvēt un iekārtot telpas, kas domātas preču glabāšanai, šķirošanai, fasēšanai vai citas uzņēmējdarbības veikšanai, cerot, ka būs laba un maksātspējīga klientūra, kurai tās iznomāt. Taču var gadīties, ka telpas nevar iznomāt un neienāk līdzekļi kredīta saistību nokārtošanai ar banku. Tādējādi var rasties nekustamā īpašuma tirgus sabrukuma pazīmes.

Citu datumu laikraksti

  • Vēl jānomedī lūsis un leopards

    Alsviķietis Bruno Kreicis atzīst, ka īstam medniekam trofejas nav vajadzīgas, lai citiem parādītu.Alsviķietis Bruno Kreicis atzīst, ka īstam...

  • Copes kalendārs

    23.augusts Šodien makšķerēšanai jāgatavojas ļoti pārdomāti un rūpīgi. Vienīgi tā varēs gūt vērā ņemamus lomus.23.augusts Šodien makšķerēšanai...

  • Meklē Latvijas skaistāko liepu

    Nacionālais botāniskais dārzs sadarbībā ar Latvijas Dendrologu biedrību un Kalsnavas arborētumu izsludina fotokonkursu par Latvijas skaistāko...