Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Labās” baktērijas cilvēka veselībai

Veikalu plauktos parādās aizvien vairāk pārtikas produktu ar dažādu baktēriju piedevām.

Veikalu plauktos parādās aizvien vairāk pārtikas produktu ar dažādu baktēriju piedevām. Par šo mikroorganismu klātbūtni liecina norāde uz iepakojuma – "bio", "lakto" vai "ar bifidopiedevām".
Vai produkti, kas satur tā dēvētās "labās" baktērijas, ir veselīgāki? Ko šīs baktērijas dod organismam?
Ir arī "sliktās"
Cilvēka zarnu traktā, sevišķi resnajā zarnā, ir ļoti daudz dažādu baktēriju milzīgā koncentrācijā – aptuveni no 108 līdz 1012 mikroorganismu vienā mililitrā (ml) zarnu satura. Vairākums ir tā dēvētās "labās" baktērijas. Par "labajām" tiek sauktas dzīvās probiotiskās baktērijas, kas labvēlīgi ietekmē veselību. Šos mikroorganismus cilvēks uzņem kopā ar uzturu – skābpiena produktiem, dārzeņiem, augļiem, ogām, dabiskajiem vīniem – vai speciāliem dzīvo baktēriju preparātiem.
Līdztekus "labajām" baktērijām zarnu traktā var atrasties arī citas. Daļa no tām ir "sliktās" – patogēnās jeb slimību izraisītājas –, kas ir veselībai izteikti nelabvēlīgas. Citas savukārt normālā skaitā ir neitrālas, bet, savairojušās pārāk lielā daudzumā, pārvēršas "sliktajās", jo sāk kaitēt organismam.
Ar apēšanu vien nepietiek
Skābpiena produktiem visbiežāk tiek pievienotas šādas probiotiskās baktērijas: Lactobacillus acidophilus (pienskābes baktērija), Lactobacillus bulgaricus (bulgāru nūjiņa jeb jogurta baktērija), Bifidobacterium bifidum, Streptococcus thermophilus (pienskābes streptokoks).
Jāpiebilst, ka "labās" baktērijas un citus veselībai labvēlīgus mikroorganismus, piemēram, rauga sēnītes, skābpiena produkti satur arī bez speciālas pievienošanas. Precīzāk būtu teikt, ka dažādi mikroorganismi rada atšķirīgus skābpiena produktus, jo, piemēram, bez pienskābes streptokoka nebūtu rūgušpiena.
Rūgušpienā ietilpst pienskābes streptokoks; kefīrā – 20 dažādu mikroorganismu vidū Lactobacillus acidophilus, pienskābes streptokoks; jogurtā – Lactobacillus bulgaricus.
Visvairāk vērtīgo mikroorganismu ir kefīra ražošanas procesa starpproduktā tīrkultūrā. Vienīgi Bifidobacterium bifidum neviens skābpiena produkts dabiski nesatur, un tā jāpievieno speciāli.
Lai baktērijas organismam dotu kādu labumu, nepietiek ar to vien, ka tās ir apēstas. Spītējot kuņģa un žults skābēm, pret tām visai jutīgajām baktērijām jānokļūst zarnu traktā. Šajā grūtajā ceļā lielākā daļa vērtīgo mikroorganismu aiziet bojā, un galamērķi – zarnu traktu – sasniedz tikai pāris desmiti tūkstošu baktēriju no katriem 108 līdz 1012. Vislielāko labumu dod baktērijas, kas nevis tikai izceļo cauri organismam, bet iedzīvojas un vairojas resnajā zarnā.
Lai tā notiktu, mikroorganismiem nepieciešama barība – galvenokārt šķiedrvielas, kas nesadalītas nonāk resnajā zarnā. Šķiedrvielām bagāti produkti ir dārzeņi, augļi, ogas, rupja maluma miltu izstrādājumi, klijas, rieksti, sēnes.
Baktērijas un šķiedrvielas optimālā līdzsvarā satur Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtā izstrādātais "Auzu bio LAKTO". Līdzīgu ēdienu var pagatavot katrs pats, ar baktērijām bagātinātiem skābpiena produktiem pievienojot auzu vai citu graudu pārslas.
Probiotisko baktēriju labie darbi
Ja probiotiskās baktērijas organismā ir pietiekamā daudzumā, tās labvēlīgi ietekmē veselību vairākos aspektos. Tās konkurē ar "sliktajām" baktērijām, neļauj tām par daudz savairoties, bet, ja tas noticis (piemēram, pēc antibiotiku lietošanas), atjauno līdzsvaru. Palīdz organismam gremošanas procesā – veicina dažādu vielu šķelšanos, uzsūkšanos.
Baktērijas aktivizē organisma imūno sistēmu un kavē iekaisuma procesu rašanos un attīstību resnajā zarnā. Palielina zarnu spēju pretoties patogēnajiem jeb slimību izraisītājiem mikroorganismiem: salmonellām, helikobaktērijām, rotavīrusiem un citu, kā arī samazina risku saslimt ar resnās zarnas vēzi.
"Labās" baktērijas saista nitrātus, kas ietilpst uzturā, tādējādi kavējot kancerogēnu (vēzi izraisošu) vielu - nitrozamīnu - veidošanos kuņģī un zarnu traktā.
Dažas probiotiskās baktērijas pat spēj neitralizēt kuņģī un zarnu traktā jau esošos nitrozamīnus, kā arī kancerogēnās vielas, ko satur gruzduši, deguši olbaltumvielas saturoši produkti (piemēram, gaļa), un pat aktivizēt organisma spēju iznīcināt jau radušās vēža šūnas.
Tās samazina taukskābju (triglicerīdu) un holesterīna līmeni asinīs, normalizē augsta blīvuma jeb "labā" un zema blīvuma jeb "sliktā" holesterīna frakciju proporcijas. Mazina laktozes jeb piena cukura nepanesību. Ražo B1, B6, B12, PP vitamīnu un folijskābi, ko organisms spēj izmantot.
Disbakteriozes cēloņi
Disbakterioze rodas, kad tiek izjaukts "slikto" un "labo" baktēriju līdzsvars zarnu traktā. Slimības izpausmes ir vēdera burkšķēšana, uzpūšanās, aizcietējumi un citas nepatīkamas sajūtas gremošanas traktā, kā arī vitamīnu uzsūkšanās traucējumi.
Disbakteriozes rašanos sekmē vairāki faktori, piemēram, neveselīgs uzturs. Tas nozīmē, ka ikdienas ēdienkartē ir pārāk maz dabisku, veselībai labvēlīgu un pārāk daudz rafinētu jeb mākslīgi attīrītu un dzīvnieku taukus saturošu produktu. Veselīgi ir dārzeņi, svaigi un žāvēti augļi un ogas, graudi un to pārslas, pilngraudu maize, liesie piena produkti, rieksti.
Savukārt uzturā nevēlama ir trekna gaļa un tās produkti (desas, pastētes un tamlīdzīgi), trekni piena produkti, izstrādājumi no baltajiem miltiem, pārtika, kas satur lielu cukura devu.
Disbakteriozi veicina antibiotiku lietošana, kas organismā nonāvē ne tikai slimību izraisītājus mikroorganismus, bet arī "labās" baktērijas; zarnu infekcijas slimības (piemēram, salmoneloze, holēra); ķīmijterapijas izmantošana; stress un cits.
Profilaktiskos nolūkos pietiek ar "labajām" baktērijām bagātinātu produktu regulāru lietošanu. Kad organismu jau skārusi slimība disbakterioze, ar tiem vien nepietiek un talkā jāņem preparāti, kas dzīvās probiotiskās baktērijas satur daudz lielākā koncentrācijā.
Karsējot iet bojā
Produktus ar probiotisko baktēriju piedevām nav ieteicams karsēt un vārīt, jo augstas temperatūras (virs 37 °C) ietekmē šie mikroorganismi iet bojā. Savukārt aukstums "labajām" baktērijām nekādu ļaunumu nenodara. Skābpiena produktus nav vēlams ilgi glabāt atvērtā iepakojumā, jo tad ir risks, ka produktā iekļūst vai strauji savairojas "sliktās" baktērijas un ņem virsroku pār "labajām".
Žurnāls "Mans Īpašums"

Citu datumu laikraksti

  • Kokteiļi bērniem, sievietēm un vīriešiem

    Svētku reizēs vienmēr paceļam glāzi, lai uzsauktu tostu par mīlestību, saticību, veselību, mieru un draudzību.Svētku reizēs vienmēr paceļam glāzi,...

  • Aicina pieteikties jaunos rakstniekus

    Latvijas Rakstnieku savienība un Rīgas Jauno literātu apvienība no 14. līdz 18. aprīlim rīko Jauno autoru semināru. Tajā aicināti piedalīties...

  • Aicinājums

    Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju dome lūdz ziedot materiālus Cesvaines pils bojāto konstruktīvo elementu (pārsegumu, sienu, akmens mūra detaļu,...

  • Ja savu mežu uzticat “izcirtējiem”

    Gan slēdzot cirsmu izstrādes līgumus, gan pilnvarojot trešās personas apsaimniekot savu mežu, meža īpašnieki pakļauj sevi diezgan lielam riskam.Gan...

  • Kad gatavojamies svētkiem

    Ziemassvētkus un Jaungadu sagaidām ar krāšņi izgreznotu eglīti un bagātīgi klātu galdu.Ziemassvētkus un Jaungadu sagaidām ar krāšņi izgreznotu eglīti...

  • Vai mainīsies pārtikas cenas?

    – Vai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā mainīsies pārtikas produktu cenas? – šādus jautājumus Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs saņem...