Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Konkurence nav vienīgā iespēja atrisināt konfliktus

Konkurence ir viena no problēmu risināšanas stratēģijām, kas no pārējām atšķiras ar to, ka partneri visai maz interesējas par pretējās puses vēlmēm un vajadzībām, galveno uzmanību pievēršot savu interešu piepildīšanai.

Konkurence ir viena no problēmu risināšanas stratēģijām, kas no pārējām atšķiras ar to, ka partneri visai maz interesējas par pretējās puses vēlmēm un vajadzībām, galveno uzmanību pievēršot savu interešu piepildīšanai.
Šī iemesla dēļ tiek uzskatīts, ka savstarpējās attiecībās no konkurences būtu jāizvairās, lai gan reizēm tieši tā var būt dzinulis attīstībai, piemēram, vīrs uzsāk studijas tāpēc, lai apliecinātu diplomu ieguvušajai sievai, ka arī viņš spēj izturēt mācību procesa spriedzi un gūt labus rezultātus. Daudz biežāk tomēr konkurence iedarbojas graujoši, piemēram, vecāki uzsāk cīņu par to, kurš no abiem būs mazulim "mīļāks": ko viens aizliedz, to otrs atļauj, ko viens nepērk, to nopērk otrs.
Konkurences taktiku parasti izmanto spēcīgas personības ar tieksmi dominēt vai arī cilvēki, kuri nonākuši izmisuma stāvoklī. Šīs taktikas bīstamība slēpjas tajā apstāklī, ka cīņas karstumā cilvēki nereti zaudē paškontroli un kļūst rupji vai pat fiziski aizskar viens otru. piemēram, sieva ilgstoši pacietusi vīra pārmetumus par slikti pagatavotām vakariņām un neuzkoptu māju, beidzot saņem dūšu un mēģina runāt par savām izjūtām. Visticamāk, mierīgā tonī uzsāktā izskaidrošanās pāraugs asā konfliktā, kurā katra puse centīsies pierādīt savus nopelnus ģimenes labā.
Konkurencē uzvar tas, kuram ir lielāka vara un resursi (fizisks spēks, nauda, kompromitējoša informācija), bet mazāka nepieciešamība saglabāt attiecības. Lai no tās izvairītos, ir svarīgi apzināties savas personīgās vērtības un rūpēties, lai dzīve rit saskaņā ar tām. Turklāt allaž paturēsim prātā, ka ir jau arī vēl citas konfliktu risināšanas stratēģijas. Ja, piemēram, apzināmies, ka ekonomisko neatkarību no partnera tik drīz vēl neiegūsim, tad labāk izmantot piekāpšanās stratēģiju. Savukārt, ja mums tiešām ir svarīgas ilgstošas emocionālas attiecības ar konkrēto cilvēku, tad veltīsim laiku pacietīgai sarunai un panākt sadarbību.

Citu datumu laikraksti

  • Biezeņzupa no medījuma gaļas

    500 gramu putnu medījuma gaļas, divas ēdamkarotes sviesta, divi olu dzeltenumi, divas trešdaļas glāzes saldā krējuma, trīs litri liellopu gaļas...

  • Copes kalendārs

    5. – 6.oktobris. Laba copes diena. Labus panākumus iespējams gūt ar tā saucamo pulsējošo auklas ietīšanu.5. – 6.oktobris. Laba copes diena. Labus...

  • Medniekiem un makšķerniekiem

    Rudenīgi apmācies, lietains un vēl silts laiks ir piemērots zosu medībām. Mālupieša Aivara Delpera nomātajās medību platībās ir divi - Silguldas un...

  • Izdomā parakstu!

    Uz iepriekšējo konkursu esam saņēmuši vairākas atbildes. Lūk, labākās: “Laukos notiek cūku bēres, visu cūku sagriež škēlēs.Uz iepriekšējo konkursu...

  • Prezentē mūzikas disku

    Svētdien Alūksnes tautas namā pulcējās Vēsmas Kokles - Līviņas dzejas, dziesmas un mākslas cienītāji, jo tieši todien apskatei tika izlikta zīmējumu...

  • Nosaka maksu par zāles nomu

    Alūksnes domes sēdē tika apstiprināta maksa par pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” zāles nomu izglītojošu pasākumu organizēšanai.Alūksnes...

  • Strīds publiskā vietā

    Pēdējā laikā nāks biežāk braukt ar vilcienu. Te ir gan labās, gan sliktās puses. Piemēram, var mierīgi palasīt, skatīties pa logu un pārdomāt dienas...

  • Aprunāsimies?

    Ikdienas kašķi (nenomazgāti trauki, nekārtība dzīvoklī utt.), dziļas, neatrisinātas problēmas, seni aizvainojumi, emocionāli pārdzīvojumi – jebkas...

  • Mērnieku laiki Alūksnes novadā

    Administratīvi teritoriālo reformu un novadu veidošanu salīdzina ar mērnieku laikiem. Spriež un novadu lielumu “mēra” vairāk nekā desmit gadus,...